attiecības pēc bērniņa piedzimšanas

Attiecības mainījās, palika savādākas.
Ar mazuli sieviete iziet cauri vesalai sajūtu stadiju gūzmai.

Arī es esmu bijusi šajā sevis žēlošanas stadijā, kad šķita, bērni attiecas tikai uz mani, vīrietim ikdiena pa lielam nemainās, viņš tiek cilvēkos, man ir grūti, sev nav laika utt., tad šķiet, ka varu arī viena un viņu blakus nemaz nevajag, bet patiesībā tas ir pārejoši un saprāts ņem virsroku pār sakāpinātajām emocijām.
Viss ir mainījies, Tu vairs neesi sev pirmajā vietā, kāds mazs cilvēks regulē Tavu ikdienu, nevari pagriezties uz papēža un iet, kur sirds kāro utt... Pieļauju, ka tam iet cauri gandrīz visas jaunās māmiņas. Vislabākais ir tas, ka bērniņi ļoti ātri izaug un tad uz šo savu apjukuma stadiju, var paskatīties ar smaidu :).

Ko darīt?! Sameklē kaut mazliet mirkļa sev - vanna, iepirkšanās, frizieris, solārijs, pastaiga, grāmata, sarunas ar draudzenēm, gleznošana, skriešana utt., tas ļaus restartēties un sevi atkal apzināt, kā sievieti un redzēsi, ar jaunu sparu atkal varēsi mesties iekšā mazuļa audzināšanā un viss nekrāsosies tikai melnās vai pelēkās krāsās. Un protams, runā ar savu vīrieti, palūdz, lai dod Tev iespēju atiet no mazuļa, lai ļauj restartēties, lai mēģina saprast.
Lai veicas!
Drīz Tavs cilvēciņš skries mammodams Tev pretim un tad sāksies Tava ieguldījuma alga :)

Jā, tas ka bērniņš mazā balstiņā saka- mamma nav salīdzināms ne ar ko citu!

Man liekas, ka tā nostāja - mans nedara to un šito, bet tas jau nekas, nav īsti pareizi. Vajag ļaut tiem vīriešiem arī iesaistīties bērna kopšanā, barošanā. Jo kāpēc gan viss būtu jādara tikai vienam cilvēkam?! Protams, mātei vienmēr liekas, ka viņa visu zina un prot labāk, bet ar to jau mēs tikai pasliktinām visu. Ja man kaut ko neļautu darīt, es beigās nospļautos un nedarītu arī, jo kam man bāzties virsū, ja citi lieliski tiek galā. :D
Man attiecības palika tādas pašas kādas bija pirms bērna dzimšanas. Varbūt mazāk kaut kur izgājām tautās, bet es viņam ļāvu un pat liku reizēm iesaistīties visos procesos. Itkā jau centās, bet man tāpat bija sajūta, ka es visu daru viena. :D
Ja attiecībās kaut kas nav lāgā, tad ne vienmēr tur pie vainas bērna dzimšana. Ar mani bija tieši tāpat. Es izšķīros no bērna tēva, jo nemīlēju viņu vairs un audzināju bērnu viena. Un es uzskatu, ka tas bija viens no maniem labākajiem lēmumiem dzīvē. Ja nav vēlmes pēc otra, tad nav jēgas čakarēt dzīvi arī bērnam.

Man bēbja laiks jau galā, lai arī pēdējā laikā saprotu, gribētu otru, pirmais jau tuvojas skolas vecumam. Par cik man ir jaunas attiecības, tad otrs vēl nav plānojams. Lai arī šī tēma ir pārrunāta un savā ziņā abi esam tam gatavi . Lai nu kā, pirmās attiecības nemainījās. Tās nebija labas pirms bērna un tādas tās palika arī pēc. Nekādā ziņā bērns neko nemainīja.

Man liekas, ka tā nostāja - mans nedara to un šito, bet tas jau nekas, nav īsti pareizi.

Man atkal liekas, ka nav īsti pareizi bāzties virsū un teikt "nu, davaj, tu šoreiz, nu, davaj.. tev patiks, tas taču ir tik burvīgi!"
Es protams tikai to labāko par vīriešiem, kuri pamperus maina un iesaistās bērna audzināšanā ar visām četrām. Manā gadījumā nav tā, ka es tikai visu pati un neko negribētu uzticēt vīrietim. Es jau iepriekš zināju ar ko esmu kopā un, ka nebūs viņš nekāds pamperu mainītājs un atraudziņu gaidītājs. Piedāvājusi esmu.. ja nē, tad nē.
Vēl nekas nav akmenī kalts, mazajam tikai 2 mēneši. Kad nāksies pašam pieskatīt, tad kaimiņiem jau neies prasīt, lai pamperu nomaina. Galu galā tur nav vajadzīgs maģistra grāds raķešzinātnē - kad vajadzēs, tad noteikti izdarīs.

Attiecības nemainījās, tagad šķiet, ka ir palikušas vēl labākas. Bet sākumā, tikko, kad meita bija piedzimusi likās, ka ies uz slikto pusi, jo pirmās nedēļas dēļ negulētām naktīm biju tāda emocionāli nestabila un raudulīga un man liekas, ka mans vīrs līdz galam nesaprata mani...

es bērna drēbes gludināju 2x , 1x uz dzemdību namu un , 2x kad atdevu meitas drēbes vienai meitenei ... :D

Es gan bērna drēbes gludinu pēc katras mazgāšanas.

tur nav vajadzīgs maģistra grāds raķešzinātnē

Man pirmo reizi saskaroties ar pamperiem kā tādiem, kad vēl tikai gaidīju savējo, šķita gan, ka tur ir vajadzīgas kādas īpašas apmācības, jo pamperam nespēju atšķirt priekšu no aizmugures un rezultātā mēs pa diviem topošajiem vecākiem krustmeitai pamperu apvilkām otrādi. :D

Haha, nu, uzvilks otrādi - ar` nekāda vaina. Vienreiz, otrreiz un aizies tā lieta. :D

Es te nerunasu sava varda, bet mans noverojums ja to ta vispar varu devet. Atceros lietotaju ar niku Dominika, ceru, ka nejaucu. Atceros vinas diskusiajs par attiecibam. Un tagad radies iespaids, ka kops berna ienaksanas vinu gimene, vinas attiecibas ar virieti uzlabojas. Bet es nezinu ka ir realitate un atvainojos, ka bazu savu degunu kur nevajag. Bet kautka man tadas lietas paliek atminaa. Nenemt launaa.

Un ari realitete zinu vienas attiecibas kuras bija praktiski uz izjuksanas, bet pec berna pieteiksanas un piedzimsanas, attiecibas pilniba izmainijas uz labo pusi, paris pat apprecejas kaut virietis to nevelejas. Pec tam gan parts violksus aizvilka uz zagsu. Tagad jau abiem ir 3 berni. Bet man skiet, ka sadi gadijumi ir pietiekami reti.

Cupakabra, apsveicu, kaut pazistamas neesam. Briinos, ka si info trolliem pagajusi garam vai ta vnk pagajusi garam man. ( Virtuali, jo citu dzive mani personigi neinteresee :))