attiecības pēc bērniņa piedzimšanas

Es arī teiktu, ka attiecības ir vienkārši savādākas. Man arī nav neviena kam bērnu uzticēt ikdienā. Visu dienu esmu viena pati ar viņu. Manējais, atbraucot mājās, tāpat bieži vien turpina strādāt pie datora un tas laiciņš ko viņš man dienā var iedot atpūsties ir kādas 2-3h pašā vakarā. Tad parasti to laiku izmantoju darot to kas pašai liekas nepieciešamāks. Zīle, starpcitu man arī bērns guļ visu nakti, nu, ne no 21:00 - 8:00, bet savas 6-7h noguļ gan. Tā kā man arī ir paveicies un pa nakti normāli izguļos. Līdz ar to pa dienu neesmu nogurusi un varu paspēt arī visu ko citu sadarīt kamēr bērns guļ.
Chloe_, tā varētu būt, ka tavs vīrietis jūtas atstumts un tāpēc īgņojas un purpina uz tevi. Tā, manuprāt, notiek ar visiem pāriem kādā brīdī. Lai arī manējais saprot, ka bērnam es esmu vajadzīga vairāk tik un tā var redzēt, ka viņam pietrūkst daudz kas no tā ko darījām agrāk. Manuprāt, ir svarīgi vīrietim paskaidrot, ka arī tev viņš vēljoprojām ir tikpat svarīgs un arī tu gribētu ar viņu pabūt divatā un darīt visas lietas, kuras mēdzāt darīt pirms bērniņa ienākšanas jūsu dzīvē. Varbūt viņš vienkārši nesaprot to, ka tu vēljoprojām viņu mīli, bet tev vienkārši nepietiek spēka savu mīlestību izdalīt uz diviem?! Jāsaprot, ka īpaši pirmajā mazuļa dzīves gadā mazajam tava uzmanība un mīlestība ir nepieciešama daudz vairāk nekā viņam.. ar to vienkārši jāsamierinās un nāks labāki laiki, kad mazais skraidīs un ņemsies arī pats savā nodabā. :)

A, ja tev ir iespēja atstāt mazo pie saviem vai vīra vecākiem, tad noteikti izmanto iespēju. Noteikti ir grūti, man arī būtu grūti, bet sarunā, ka ja mazais raud un viņi netiek ar viņu galā lai obligāti zvana uzreiz tev, nevis raudina lai tikai neizbojātu jūsu ieceres. Ja arī izbojās jums tos plānus, tad nākamreiz jutīsies drošāk bērnu atstājot pie kāda cita, jo zināsi, ka ar viņu viss ir labi, ja jau telefons nezvana. ;-)

chloe_, padomā globālāk! Vēl nesen jūs noteikti bijāt saskanīgs pāris, izlēmāt par bērniņu, droši vien taču mīlējāt viens otru?! Tagad ir būtisks apstāklis, kas mainījis jūsu dzīvi, un ir jādod sev laiks tam pielāgoties! Meklē risinājumu, nevis šķiries, jo tas šķiet visātrākais risinājums. Saproti, ka otrs cilvēks tā nerīkojas bez iemesla, pat ja viņam nav izskaidrojuma savai rīcībai.
Es arī, godīgi sakot, reizēm iedomājos par šķiršanos, jo iekšā bija tik daudz aizvainojuma, vilšanās sevī kā mātē un vīrā, ka viņš nav kaut kāds ideālais manis iedomātais tēvs, kurš uzreiz mainīs piekakāto pamperu, ienācis pa durvīm. Es nevaru izmainīt viņa būtību, bet varu mainīt savu attieksmi pret situāciju, varu izteikt savas vēlmes vīram, un reizēm es patiešām tieku sadzirdēta :D

Meitenes,liels paldies,jūsu vārdi iedvesmo. Un laikam tas man bija vajadzīgs,motivācija. Savādāk,man tiešām rokas nolaižas,drēbju kaudze stāv negludināta,jo vnk nav laika to izdarīt,pa dienu ar mazo kopā neguļu,jo gribas padarīt mājas darbus.. gribas tik daudz oo izdarīt,bet nevar paspēt..

chloe_, es jau sen kā negludinu :D Bet man tas nekad nav paticis. Izgludinu vien to, ko nevar gludināt, un tikai pirms mugurā vilkšanas.

es nekad neesmu gludinājusi , nopietni kāda to dara ? :D :D ja nu ir kas guldināms, tad tikai pirms vilkšanas ...

Izgludinu vien to, ko nevar gludināt

ko nevar NEgludināt :D :D

Es arī pilnīgi neko negludinu. Uzreiz cenšos izņemt no žāvētāja un tādas siltas vēl smuki salocīt. Protams, pirms vilkšanas mugurā šo to vajag pārgludināt.. bet lai es ietu vienkārši kaudzēm gludināt. Tik lieks un garlaicīgs darbs, kurš prasa pārāk daudz laika. Tas laikam ir kaut kāds pieradums, jo mana mamma visu dzīvi ir gludinājusi un turpina to darīt vēljoprojām. Vienīgais ar gadiem viņai paskaidroju lai beidz tērēt laiku gludinot virtuves dvieļus, parastos dvieļus un gultasveļu.

Wee, es agrāk gludināju pēc mazgāšanas. Tagad esmu pārgājusi uz Tavu taktiku - pirms vilkšanas. :D

Man ir paveicies ar 2 lietām:
1) Man ir supermierīgais bērns. Uz pirkstiem varu saskaitīt reizes, kad viņa dēļ nebūtu naktīs gulējusi. Guļ kā eņģelītis no 22:00-7:00. Mājas darbus darīt netraucē - sēž blakus un spēlējas ar savām mantām.
2) Man nav milzīgs dzīvoklis. Līdz ar to nav tik daudz darba. Pāris reizes nedēļā pa 3h un stunda ikdienā - viss tīrs. Gludināšana gan ir cietusi. Man galīgi slinkums stāvēt un gludināt pēc tam, kad viss pārējais izdarīts. Labprātāk pasēžu pie datora, paskatos filmu vai kaut vai guļu vannā un lakoju nagus.

Alexxa laimīgā :-) es gludinu mazā drēbītes,jo saburzītas pēc mazgāšanas un citreiz nav laika pirms vilkšanas gludināt. Un vispār man patīk kad ir izgludinātas :)

Chloe_, es tikai bērna drēbes gludinu pēc mazgāšanas. Pārējo pirms vilkšanas, ja vajag (Džinsus nav vajadzības - uzvelc un viņi nostiepjās). Gultas veļu vispār esmu pārstājusi gludināt, kaut agrāk to darīju.
Pamēģini izdomāt citas lietas, ko vari nedarīt tik bieži. Varbūt jāpadomā par kādu dzīvi atvieglojošu tehniku? Veļasmašīna ar žāvētāju? Kā jau te minēja, vairākums drēbju, ja tās ņem ārā no žāvētāja siltas, nav jāgludina. Varbūt trauku mazgājamā mašīna var atvieglot dzīvi? iRobots, ja lielāka platība jāuzkopj? Varbūt vari ēst taisīt reizi divās dienās - tā vairāk, lai otrā dienā paliek vairāk brīva laika?
Te vēl var izdomāt versijas, tikai jāpadomā.

Tev mazais ir roku bēbis vai tas variants, kurš visu laiku grib Tevi redzēt?

Palikt kopā dēļ bērna ir muļķīgi un tu zaudē savu laiku.
Attiecības vienmēr mainās pēc bērna dzimšanas.
Laulība vai attiecības ir 2 cilv rokās, tad abiem to labā jāstrādā.

un 5mēn vecumā bērnam ir ļoti nepieciešama mamma.

Es uzskatu,ka jau no bērna pirmās dienas ir jāatceras,ka vecāki ir 2,nevis tikai mamma. Jā,protams,mamma mazo baro ar krūti,tētis to nevar,bet visas pārējās lietas var.
Mums ir ļoti daudz pazīstamie pāri,kur vienmēr par bērniņiem rūpējas mammas,t.i., maina pamperus,nomazgā rokas,pabaro,pārģērbj,nomirina,kad raud u.c.tādas ikdienišķas lietas,tikai Tā kā mēs attiecībās sapratām,ka mēs tā negribam, cik daudz laika var,tik tētis velta laiku bērniņam un izdara šīs ikdienas lietas un tad viņš jūtas kā ģimenes loceklis nevis kā kaimiņš mātei ar bērnu.

Man šodien kkāda dulla galva un galīgi nemāku izteikties,bet galvenā mana doma ir tāda,ka nevajag visu atbildību uzņemties pašām mammām,ļaujiet tētiem darboties ar bērniņu jau no pirmās viņa dzimšanas dienas un tad nebūs problēmu ģimenēs. Protams,ja iepriekš attiecības ir bijušas labas.

Es par dēliņa tēti kā tēti nevaru sūdzēties,viņš ir ļoti labs tētis,vienmēr viņu iesaistu bērniņa audzināšanā. Vairāk satraucos par attiecībām mūsu starpā..

Mainījās tāda zina ,ka nevarējām vairs ka agrāk visur doties kopa. Mums bija pierasts ,ka gājām visur kopa ārpus darba,mašīnu mazgāt kopa,uz veikalu kopa , nu visur kopa.un pēc bērna piedzimšanas man bija jāpaliek ar bērnu ,bet virs darīja visas darīšanas viens. Bija grūti pierast,un nobira arī pa kādai asarai ,jo nebiju pierādusi sēdēt mājas kad virs dara visu ka iepriekš!

Manējais ne reizi bērnam nav pamperu nomainījis. Kas tieši tevi tavā vīrā neapmierina? Ko viņš saka par tavu izskatu? Ko vēl tādu aizrāda?
Man sākumā nervi gāja pa gaisu arī tad, kad manējais pateica, ka istabā ir pārāk silti. Domāju - tad, nu, gan speciālists atradies, neko nejēdz, neko nav lasījis, nesaprot, ka bērns pa dienu nevar dzīvoties plānās drēbītēs 18 grādu temperatūrā. Tā sacepos toreiz, ka divas dienas pārvācos uz citu istabu, un visās pārējās telpās, izņemot vannasistabu, noregulēju temperatūru uz tiem 18 grādiem, kas beigās pat guļamistabā nokrita uz 15 grādiem. :D Tad šis līda pie manis un teica, ka, jā, 18 grādos nav īpaši patīkami no rīta pamostoties.
Vēl viņš man vienriez gribēja iestāstīt, ka man jādzer kaut kādas auzu tumes, jo tā viņa mamma ir darījusi un viņai esot bijis trekns piens. Un atkal tas, ka viņš neko no zīdaiņiem nesaprot.. viņam šķita, ka bērns pārāk bieži un ilgi ēd. Tātad secinājums - nevarot paēst, bet, ja es dzeršot auzu tumes, tad man piens būšot tik trekns, ka būs retāk bērns jābaro. Nu, kā var pa kaut ko tādu vecim vienkārši pa pieri neielikt? Protams pārspīlēju, bet realitātē man ar bērna ēšanu un pienu nebija problēmu, jo zināju, ka bērns pie krūts ne tikai ēd, bet arī nomierinās un vienkārši patīkami pavada laiku.
Viņš aiz savas nezināšanas vienkārši sataisīja dullu galvu gan man, gan savai mātei, kura noteikti otrā galā satraucās par to, ka man nepietiek piena un mazbērns badā dzīvo.
Tā kā es ļoti labi saprotu, kā vecis ir spējīgs nokaitināt ar neapdomīgiem izteikumiem.

Attiecības nepalika ne labākas, ne sliktākas, bet mainījās gan. Viss ir savādāk un jarēķinās visur ar bērnu,lai gan iepriekš visu darījām kopā un divatā.

Kāds ir argumnets tiem vīriešiem, kas nemaina bērnam pamperu? Es nesaprotu,mas tur tads īpašs. Par laimi, savam vīram varu mazo uzticēt uz visiem 100%, vienīgais ko viņš nevar izdarīt ir pabarot bērnu.

Nav nekādu argumentu - es vienkārši neprasu viņam to darīt. Protams, esmu piedāvājusi, bet viņš tikai pasmej un saka, ka es labāk protot. Loģiski, ka atrunas, bet man tiešām nevajag lai viņš tagad spiestā kārtā nāk mainīt tos pamperus, ja viņam nav vēlēšanās un pati esmu mājās. Pie sevis domāju, ka gan jau pienāks diena, kad kaut kur iziešu un būs pašam tas jādara. Manās acīs viņš nav sliktāks tēvs tikai tāpēc, ka nemaina pamperu. Nepiešķiru šim procesam tik lielu burvību.

Te par gludināšanu. Kad mazais bija zīdainis gludināju tikai viņa drēbītes un drags tika galā ar saviem krekliem un maniem utt...
Tagad kad mazais jau psliels nevaru iedomāties aiziet gulēt neizgludinātā gultasveļā ( tas maigums un sajūtas ) vai uzvilkt neizgludinātu kreklu/blūzi, bet tā es negludinu.

Man pašai liekas, ka ir labākas, tādas īpašākas. Kaut gan laiks diviem vien kopš bērna dzimšanas mums nav. Mūsējais ir negulētājs. Tagad arī uznācis periods, kad savā gultiņā nav ieliekams.
Ir man dienas, kad esmu tikai nogurusi un dienas, kad - ļoti nogurusi. Vīrs, protams, vienmēr, kad ir mājās, palīdz, bet darbdienas jau nav brīvdienas.
Un neviena palīga mums te nav, jo visi radi dzīvo tālu.

Man sabojās tā, ka rezultātā audzinu viena, un tā ir pat labāk