Cik dārgas dāvanas otrajai pusītei?

Buuuuu, es skatijos tieši ar bobu, ar vučko bija letāks tas nobrauciens! Man ka meitenei droši vien butu pietiekami ari ar vučko, bet draugam varbut liktos ka bērna spēlītes :D! Bet paldies par atsauksmēm :)

Tas atkarīgs no katra varēšanas!

Man vīram nekā nebūtu žēl, ja varētu, ar miljoniem svaidītos :-D

Nestle es braucu ar to vuchko un tas bija gadus 10 atpakalj, bet joprojam ar sajusmu atceros uhhh:)

Runājot par dāvanām - vai kāda ir saņēmusi vai dāvinājusi nobraucienu ar bobsleju? Draugam īsi pirms Ziemassvētkiem ir varda diena, zinu, ka vinam patiktu šāda davana, bet domaju vai nav pārāk dargi 50€, priekš viena nobrauciena ar bobu! :D

Man arī otrā pusīte nav radusi svinēt svētkus, un visi svētki katru reizi ir nedaudz zobu sāpēs. Viņu svētki dzen stresā, nevis iepriecina. Mani tas vienmēr apbēdina, jo manā ģimenē ir gluži pretēji. Mēs vienmēr esam svinējuši svētkus un viens otru apdāvinājuši pat svētkos, kuros nav pieņemts dāvināt dāvanas.
Tad nu es cenšos uzmanīgi to Grinču iemācīt svētkus mīlēt. Un dāvanas vienmēr ir pārsteigums. Mēģinu parādīt, cik kolosāla ir sajūta saņemt kaut ko, ko Tu negaidīji.
Summa man nav būtiskākais.

Ja es varētu atļauties, tad man arī nebūtu skopums draugam uzdāvināt mašīnu vai ceļojumu. Lielākoties gan pērku noderīgas lietas kuras viņam vajag/gribētu un ja nu tasmaksā nedaudz dārgāk nekā varu atļauties, tad sāku iekrāt laicīgi.

Man parasti sanāk dāvināt smaržas, jo viņš viņas ātri izlieto. Nu tie ir 40-50eur. Ziemassvētkos dāvinu džemperus, maku, jostu, tās pašas smaržas, visādus kopšanas līdzekļus. Esmu arī pulksteni dāvinājusi. Tā laikam bija dārgākā dāvana. Ā, un vēl esmu dāvinājusi ķēdītes ap roku un ap kaklu.
Man galīgi, galīgi nav žēl priekš viņa, jo viņš uz mani svētkos naudu nežēlo. BET..nav jau tās dāvanas svarīgākās. :-)

Dāvanas man ir sāpīga tēma.... Ikdienā, tikko ieraugu kaut ko, kas viņam varētu patikt, noderēt, utml. - vai nu visbiežāk nopērku uzreiz, vai, ja lieta dārga un ir pamatots iemesls domāt, ka var ne līdz galam patikt vai nederēt, stiepju uz veikalu, lai skatās pats, patīk viņam vai nē.

Bet tikko kā ir "oficiālie" svētki, dzimšanas dienas vai ziemassvētki, tad ir čau. Ideju nulle.

To, ko nevaru atļauties, tāpat nepērku (jo nevaru atļauties), bet visādi citādi, neskaitu, cik iztērēju, un nesalīdzinu, ko un par kādu summu viņš ir nopircis man.

Par ziemassvētkiem vēl nedomāju.

Nu nezinu gan par to - summai nav nozīmes. Tikpat labi vīrietis var gribēt dārgu auto, ne jau tāpēc es to viņam dāvināšu. Es neuzskatu, ka man vīrietim jādāvina ļoti dārgas dāvanas, bet tajā pašā laikā dāvinu noderīgas dāvanas un to, ko viņš tiešām gribētu. Bet es arī skatos, ko varu atļauties, agrāk tas bija līdz 100eur, pašlaik no 100-300 varētu būt vidēji.

Man tieši tāpat. Nu labi, varbūt 300 eur man būtu mazliet žēl, ja vien tas nebūtu kaut kas abiem noderīgs :D

Pirmajos kopīgajos Ziemassvētkos draugam uzdāvināju veiksmes pogu un vēl kādus nieciņus, un šī poga vēl joprojām stāv īpašā vietā nolikta.
Šobrīd viens otram dāvinām ceļojumu jau otro gadu. Tieši tādā veidā tas arī notiek, ka vienojamies, ka netērēsimies dāvanām un nezīlēsim kafijas biezumos, bet dāvanām paredzēto naudiņu iztērēsim skaistā kopīgā braucienā, kura mērķi tad arī norunājam Ziemassvētkos. Nedomāju, ka tas ir slikti, ja tas ir tas, ko abi vēlamies.

Dāvanas cenai nav nozīmes, nozīme ir dāvanas jēgai. Lai tā sagādā prieku saņēmējam, lai noder un ir vajadzīga, un lai pašam dāvinātājam prieks. Ja gribi dāvināt to pulksteni, tad dāvini, bet es gan nešautu tā uz dullo, nezinot, ko šie svētki viņam vispār nozīmē, jo cilvēki ir ļoti dažādi, kāds no prieka lēks gaisā par tādu dāvanu, cits apvainosies, bet kāds nokaunēsies, ka nv tik daudz naudas ieguldījis, kāds vispār nesapratīs..

Un pievienojos GOLDEN, arī man dāvanu pirkšana ir atkarība.. Es mīlu dāvināt un saņemt dāvanas, plānot pārsteigumus, saiņot un pirkt un izvēlēties. Tad nu arī uz pārējiem ģimenes locekļiem un draugiem izpaužos :)

Mums piemēram ir attiecību sākums, kopā nedzīvojam, es ciemojos pie viņa pa brīvdienām. Par tādām lietām nerunājam un zinu, ka viņš teiktu, lai es netērējos, jo esmu studentiņš, bet viņš pelna, tāpēc variants par prasīšanu atkrīt. :-/

Mes ar apspriezam, jo mums abiem patik sanemt ko gaidam kas vajadzigs, nieki un kaut kadi kalendari, kruzites tracina. To var pasniegt ka mazu prezentu ikdiena ko ari daram. Nu ja ieraugu nieku kas manejo iepriecina panemu, vins tapat. Un ari parejie radi ta dara, tas navc davanas.

Bet meitenes, jūs par to nerunājat? Es nesaprotu, jūs līdz Zsv vispār neapspriežaties kas, ko un kā? neizsakiet vēlmes viens otram? Mēs ar draugu jau pat tagad esam vienojušies, kādā summā dāvinam, ko apmēram gribam sanemt un ko nedāvināt. Ja man vajadzētu zīlēt kafijas biezumos, es arī neko nezinātu. bet es pat nespēju iedomāties, ka tas netiek no sākuma apspriests. Vnk tak var pajautāt - nu, ko dāvinam viens otram? cik lielus tēriņus plānojam?

Man vispar patik davinat, un ari sanemt davanas. Davinat ir tik feini, ieriecinat otru, (l)

Jā, šī tēma man arī pašlaik aktuāla. Nevaru saprast vai dāvināt kaut ko noderīgu, kā labu ādas maku, kreklu, vai arī vairāk kaut ko paštaisītu. Un nezinu, ko viņš man paredzējis, jo negribas tā, ka es iztērēju daudz, bet tad viņš nebūs neko baigi padomāji un kaut ko uz ātro būs nopircis. Negribas, lai pēc tam nejūtas slikti. Lai gan man pēc tam tiešām ir dzimšanas diena un varēs uzdāvināt kaut ko vērtīgāku, ja viņš jutīsies slikti. Bet ceru, ka nē, jo nevajadzētu jau. :-D

ceļojums diviem skaitās kā dāvana ?? :D Manuprāt tā ir normāla nepieciešamība, un normāls atvaļinājumu, brīvdienu tēriņš. Tad jau visus tēriņus var sākt skaitīt par dāvanām :D

Draugam dārgas dāvanas nepirktu, vīram pirktu.

Es gan esmu no tām, kurām dāvanas tiešām ir svarīgas. Man nepatīk, ka man dāvina kut kādus niekus, piem, krūzes un zeķes, kā arī es pati nedāvinu tās draugam un citiem mīļajiem cilvēkiem. Parasti ar draugu iekļaujamies aptuveni 120 eiro robežā viens otram, bet man tiešām aiziet širmis ciet ar dāvanām.. Es pērku un neredzu robežu - man tā kā atkarība, kas ir ļooti kaitīga. Esmu ļoti dāsns cilvēks un ja ieraugu, ka draugam kaut kas var noderēt, uzreiz pērku, pat ja pēc tam nebūs par ko vakariņas nopirkt :D Bet tāds nu man niķis ir. Pirms manis draugs tērēja mazas summas dāvanām, tā viņam ģimenē pieņemts, ierados es un ieviesu korekcijas - nu ne jau, ja es dāvinu pa 100 eiro, šis man dāvinās pa 20 eiro. Nu tā, kas nu kuram patīk. Man dāvanas patīk :D

Logisdki nav ka nav mulkigi, jon savu viriertis jau pazist kas patik un kas ne. Davinam visos svetkos viens otram davanas, kas nu tobrid otram butiskaks.

Mani arī nomoka šis pats jautājums un mums arī šie būs pirmie svētki kopā. Tikai draugs ir skaidri pateicis, ka viņam nepatīk saņemt dāvanas, ka man viņam neko nevajagot dāvināt, bet zinot to, ka es dāvaniņu no viņa saņemšu, liekas jokaini neko neuzdāvināt.

Tagad var iegādāties tās dāvanu kartes no dāvanu servisa, kur ir visādas aktīvas atpūtas u.c Uzdāvināšu tādu 2 personām, un teikšu, lai ņem līdzi draugu un atpūšas no sievām. :-D Ceru, ka patiks. (l)