Cik dārgas dāvanas otrajai pusītei?

Turpmāk izvairīšos dāvināt dārgas dāvanas ;) Īpaši attiecību sākumā.
Ir dāvinātas dāvanas vērtībā virs 1000eur , jau attiecību sākumā. Un tā, diemžēl, ir liela kļūda :D

Man brālis reiz uzdāvināja Alpu kalnus vārda dienā. Pats tobrīd tur bija, piezvanīja un teica: "Mās, es tev dāvinu Alpus šodien!"

TIK forši!!! (l)

Kļūda ir rēķināt, cik esi iztērējis attiecībām. Dāvināšanas prieks ir puse no dāvanas. Jā, iespējams man būtu jānožēlo viena otra 3-4 ciparu summa, kas iztērētas dāvanās exdraugiem, bet daļa no tā joprojām ir pie manis - es joprojām atceros to prieku, ar kādu dāvanas tika saņemtas. :) Ja sāc attiecības ar domu, ka tajās nevajag ieguldīt, jo var nekas nesanākt, nesanāks arī. Protams, var nesanākt arī tad, ja par to nedomā, taču, kamēr attiecības ir labas, Tu dāvini ne tikai dāvanu otram, bet arī prieku sev par to, ka otrs ir laimīgs. Esmu redzējusi, kā viens un tas pats cilvēks priecājas gan par dāvanu vairāku simtu vērtībā, gan par kafiju, ko atvedu viņam no benzīntanka pēc nostrādātas naktsmaiņas. Jā, attiecības neizdevās, mēs jau sen esam kopā ar citiem cilvēkiem, bet es nenožēloju nevienu santīmu, ko iztērēju, lai viņam būtu prieks. Tobrīd tas bija forši :)

Kaut kā muļķīgi dāvināt pulksteņus u.c. lietas, kas ir gaumes lietas.

Alexxa

Tu izklausies smieklīga :D Dāvināšana ir puse prieka.. To var kaut kā izmērīt?

Protams ir jauki iepriecināt cilvēku, kurš ir mīļš draugs, vai arī mīlestība. Un vienīgais prieks, ir viņa prieks :) Bet dažreiz tam nozīme pazūd, attiecības izveidojas līdz pat naidam utt. Gadās visādi, un tam mirklim nozīme ir dzisusi. Protams dzīve ir dzīve. Nāk un iet, gan dienas, gan cilvēki, daži paliek :)
Dārgās dāvanas attiecību sākumā īpaši neieteiktu, slikta pieredze ;) Ok, var pieradināt, var noturēt ar to visu, var izlutināt, radīt nepareizu priekšstatu utt.
Attiecību sākums ir domāts lai izbaudītu pieķeršanos, vēlmi vienam pēc otra, iepazīšanas. Dāvanas var to pabojāt

Man tāds priekšstats , ka dārgās dāvanas ir pusmūža vīriešu padarīšana. Sevis izrādīšana, sava gaumīguma izrādīšana, maka biezuma utt. Uzskati iespējams tad mainās, un vīrietis saprot to, ka meičas ir kā žagatas, un ar ko visātrāk viņu sejās dabūt smaidu, un pēcāk arī paplest kājiņas.. ja vien ir gaume D

Ja Tev nav prieks par to, ka otrs ir priecīgs saņemot dāvanu, jāpadomā, kāpēc vispār dāvini. Lai izrādītos? Tāpēc, ka jādāvina? Tāpēc, ka dabūsi pa tāsi, ja nedāvināsi? Kāpēc? Es dāvinu tāpēc, lai otrs būtu priecīgs. Ciparam nav nozīmes, kamēr tas neplēš manu maku. Ņemt kredītu, lai otram kaut ko uzdāvinātu, neesmu gatava, tas gan tāpēc, ka arī sev kredītā reti ko pērku un tad, kad to daru, ņemu lietas, bez kurām nekādi nevaru iztikt, nevis visas iegribas.

cik ilgi esat kopá? es pirmo dávanu péc 2 méneshu pazíshanás dávináju smarzhas -apm 70 eiro vértíbá (dzimshanas diená) nebútu dávinájusi neko daudz dárgáku. tagad - dzimené uzdávináju celjojumu mums abiem - 2000 eur apméram.
més k-ká ípashi neiespringstam uz dávanám, Ziemsvétkos varbút vispár neko nedávinásim viens otram...

Mani arī nomoka šis pats jautājums un mums arī šie būs pirmie svētki kopā. Tikai draugs ir skaidri pateicis, ka viņam nepatīk saņemt dāvanas, ka man viņam neko nevajagot dāvināt, bet zinot to, ka es dāvaniņu no viņa saņemšu, liekas jokaini neko neuzdāvināt.

Tagad var iegādāties tās dāvanu kartes no dāvanu servisa, kur ir visādas aktīvas atpūtas u.c Uzdāvināšu tādu 2 personām, un teikšu, lai ņem līdzi draugu un atpūšas no sievām. :-D Ceru, ka patiks. (l)

Logisdki nav ka nav mulkigi, jon savu viriertis jau pazist kas patik un kas ne. Davinam visos svetkos viens otram davanas, kas nu tobrid otram butiskaks.

Es gan esmu no tām, kurām dāvanas tiešām ir svarīgas. Man nepatīk, ka man dāvina kut kādus niekus, piem, krūzes un zeķes, kā arī es pati nedāvinu tās draugam un citiem mīļajiem cilvēkiem. Parasti ar draugu iekļaujamies aptuveni 120 eiro robežā viens otram, bet man tiešām aiziet širmis ciet ar dāvanām.. Es pērku un neredzu robežu - man tā kā atkarība, kas ir ļooti kaitīga. Esmu ļoti dāsns cilvēks un ja ieraugu, ka draugam kaut kas var noderēt, uzreiz pērku, pat ja pēc tam nebūs par ko vakariņas nopirkt :D Bet tāds nu man niķis ir. Pirms manis draugs tērēja mazas summas dāvanām, tā viņam ģimenē pieņemts, ierados es un ieviesu korekcijas - nu ne jau, ja es dāvinu pa 100 eiro, šis man dāvinās pa 20 eiro. Nu tā, kas nu kuram patīk. Man dāvanas patīk :D

Draugam dārgas dāvanas nepirktu, vīram pirktu.

ceļojums diviem skaitās kā dāvana ?? :D Manuprāt tā ir normāla nepieciešamība, un normāls atvaļinājumu, brīvdienu tēriņš. Tad jau visus tēriņus var sākt skaitīt par dāvanām :D

Jā, šī tēma man arī pašlaik aktuāla. Nevaru saprast vai dāvināt kaut ko noderīgu, kā labu ādas maku, kreklu, vai arī vairāk kaut ko paštaisītu. Un nezinu, ko viņš man paredzējis, jo negribas tā, ka es iztērēju daudz, bet tad viņš nebūs neko baigi padomāji un kaut ko uz ātro būs nopircis. Negribas, lai pēc tam nejūtas slikti. Lai gan man pēc tam tiešām ir dzimšanas diena un varēs uzdāvināt kaut ko vērtīgāku, ja viņš jutīsies slikti. Bet ceru, ka nē, jo nevajadzētu jau. :-D

Man vispar patik davinat, un ari sanemt davanas. Davinat ir tik feini, ieriecinat otru, (l)

Bet meitenes, jūs par to nerunājat? Es nesaprotu, jūs līdz Zsv vispār neapspriežaties kas, ko un kā? neizsakiet vēlmes viens otram? Mēs ar draugu jau pat tagad esam vienojušies, kādā summā dāvinam, ko apmēram gribam sanemt un ko nedāvināt. Ja man vajadzētu zīlēt kafijas biezumos, es arī neko nezinātu. bet es pat nespēju iedomāties, ka tas netiek no sākuma apspriests. Vnk tak var pajautāt - nu, ko dāvinam viens otram? cik lielus tēriņus plānojam?

Mes ar apspriezam, jo mums abiem patik sanemt ko gaidam kas vajadzigs, nieki un kaut kadi kalendari, kruzites tracina. To var pasniegt ka mazu prezentu ikdiena ko ari daram. Nu ja ieraugu nieku kas manejo iepriecina panemu, vins tapat. Un ari parejie radi ta dara, tas navc davanas.

Mums piemēram ir attiecību sākums, kopā nedzīvojam, es ciemojos pie viņa pa brīvdienām. Par tādām lietām nerunājam un zinu, ka viņš teiktu, lai es netērējos, jo esmu studentiņš, bet viņš pelna, tāpēc variants par prasīšanu atkrīt. :-/

Pirmajos kopīgajos Ziemassvētkos draugam uzdāvināju veiksmes pogu un vēl kādus nieciņus, un šī poga vēl joprojām stāv īpašā vietā nolikta.
Šobrīd viens otram dāvinām ceļojumu jau otro gadu. Tieši tādā veidā tas arī notiek, ka vienojamies, ka netērēsimies dāvanām un nezīlēsim kafijas biezumos, bet dāvanām paredzēto naudiņu iztērēsim skaistā kopīgā braucienā, kura mērķi tad arī norunājam Ziemassvētkos. Nedomāju, ka tas ir slikti, ja tas ir tas, ko abi vēlamies.

Dāvanas cenai nav nozīmes, nozīme ir dāvanas jēgai. Lai tā sagādā prieku saņēmējam, lai noder un ir vajadzīga, un lai pašam dāvinātājam prieks. Ja gribi dāvināt to pulksteni, tad dāvini, bet es gan nešautu tā uz dullo, nezinot, ko šie svētki viņam vispār nozīmē, jo cilvēki ir ļoti dažādi, kāds no prieka lēks gaisā par tādu dāvanu, cits apvainosies, bet kāds nokaunēsies, ka nv tik daudz naudas ieguldījis, kāds vispār nesapratīs..

Un pievienojos GOLDEN, arī man dāvanu pirkšana ir atkarība.. Es mīlu dāvināt un saņemt dāvanas, plānot pārsteigumus, saiņot un pirkt un izvēlēties. Tad nu arī uz pārējiem ģimenes locekļiem un draugiem izpaužos :)

Nu nezinu gan par to - summai nav nozīmes. Tikpat labi vīrietis var gribēt dārgu auto, ne jau tāpēc es to viņam dāvināšu. Es neuzskatu, ka man vīrietim jādāvina ļoti dārgas dāvanas, bet tajā pašā laikā dāvinu noderīgas dāvanas un to, ko viņš tiešām gribētu. Bet es arī skatos, ko varu atļauties, agrāk tas bija līdz 100eur, pašlaik no 100-300 varētu būt vidēji.

Man tieši tāpat. Nu labi, varbūt 300 eur man būtu mazliet žēl, ja vien tas nebūtu kaut kas abiem noderīgs :D