Kļūt par māti

Man liekas ,ka tas ir loti individuali katrai sievietei,kad ir taa lielaa veeleesanaas peec beernina!Man noteikti tas nebija 20 gadu vecums,tad biju veel beerniskiiga,nepieaugusi.Varbuut meitenes te raksta taadus tekstus-nekad nebuus beernu, no kaadas sliktas pieredzes savaas gimenees.Es noteikti negribeetu kritizeet kadu sievieti,kura neveelaas beernus,tur "apaksaa" ir iemesls,kapeec!

Lasot šo diskusiju, esmu izbrīnīta cik daudzas sievietes vispār negrib bērnus un vēl tik briesmīgi izsakās. Man visu laiku šķita, ka tā ir dabā iekārtots, ka cilvēkiem gribas bērnus defaultā, varbūt kādam negribas, tad viņš viņus nerada, bet te pilns ar tādām... kas notiek, jūs bērnībā vecāki nemīlēja? vai kas? no kā tas rodas masveidā?

Visu diskusiju nelasiiju,paarskreeju tik ar aciim izlasot dazhus komentaarus.Pati beernus arii negribeeju,liidz nesatiku savu viirieti,kuram bija beerns.Redzot kads vinjsh ir teevs,manas domas arii mainiijaas.Un neplaanoti paliku staavoklii,tagad esot jau gandriiz finisha taisnee,esmu ljoti laimiiga un ljoti gaidu savu mazo briinumu.Manupraat,lielaakai daljai meitenju vai nu nav veel tas vecums,kad gribaas mazuli vai nu arii partneris nav tas iistais.Protams,uzskatu,ka ir arii sievietes,kas nav radiitas buut maates.Tachu nedomaaju,ka taadu sievieshu ir daudz.

Loti interesanti būtu uzzināt no zinātniskā viedokļa,kur paliek tas pamatinstinkts- vairoties. Vai tās ir izmaiņas gēnos,vai izglītības līmenis ( sakot,jo augstāks,jo mazāk grib bērnus), vai vēl kas. Tas manuprāt nav dabīgi. Tāpat kā mātes-dzeguzes. Bet atkal- dzeguzes taču dabā ir.

Par tēmu. Satiku īsto vīrieti. Gadus nekad nebiju sev nospraudusi,kad dzemdēt. Ko dos mērķis 23 gados,ja tajā brīdī pat drauga nav.Ar pirmo gultā taču nemetīsies.

Mes neplanojam bernu pats atnaca. Bet sakuma bija soks, tad prieks un liela rupiba, lai vinai butu viss tas labakais. Gaju pie, manuprat, viena no labakajiem privatajiem ginekologiem, skatijos, lasiju, macijos ka rupeties par jaundzimuso. Gatavojos. Uzskatu, ka esmu laba mamma, lai ari neesmu tas tipazs, kas no rita lidz vakaram spelejas ar bernu. Mums drizak ir sava veida komunikacija, milosanas un taada veida attiecibas. Speles ir darzina ar sava vecuma berniem.
Berns ir labakais, kas mana dzive ir noticis.

Piekrītu Undiyas tekstiem un Mad tiešām vajag meklēt palīdzību, pirmkārt alkoholisms un atceroties to diskusiju, kur itkā ar tevi tavā galā runāja kaut kādi tur noziedzinieki un tu juti visādas lietas paranormālas u.t.t, tur tiešām ir jāmeklē help, jo es bieži redzu tavus komentārus un tur vajag savākties, bet nav mana darīšana, tikai manas domas :)

Loti interesanti būtu uzzināt no zinātniskā viedokļa,kur paliek tas pamatinstinkts- vairoties. Vai tās ir izmaiņas gēnos,vai izglītības līmenis ( sakot,jo augstāks,jo mazāk grib bērnus), vai vēl kas.

++
Mana arī tas nav saprotams. Lasot šo diskusiju par to arī domāju.
It kā jau "dzīves stili" mainās, un varbūt tad šāds, bez bērniem, masveidā arī panesās, jo daudzi cilvēki ir vāji un viegli pakļaujas apkārtējiem un to dzīves veidiem.

Man ir bērns, no vīrieša, kuru mīlēju, akli, šobrīd man ir draugs, vīram cita, bet dzīvoju ar vīru zem viena jumta, katrs savā istabā. Ja varētu pagriezt laiku atpakaļ, nebūtu paturējusi bērnu. Es nevaru, man traucē viņš un neesmu gatava tam visam, bet jādara, kas jādara.

Kādēļ tā? Tādēļ, ka tad, kad ir abpusēja mīlestība, tad gribas bērnus un ģimeni, kad ir vienpusēja, tad vienam gribas bērnus un ģimeni, bet tas ilgtermiņā nestrādā.

Tās, kuras noliek mātes un negrib būt mātes, tās nav pilnvērtīgi mīlētas un IR nelaimīgas!

ShabbyEve,

Tev traucē tavs bērns?:-O

Tās, kuras noliek mātes un negrib būt mātes, tās nav pilnvērtīgi mīlētas un IR nelaimīgas

... teica sieviete kurai traucē savs miesīgs bērns un kura dzīvo ar nu jau nemīlamu vīrieri zem viena jumta! Tu gudrieniece būtu uz sevi un savu attiecību un ģimenes modeli paskatījusies un tad gudri spriedelējusi kuras ir un kuras nav nelaimīgas ;)

vichy, bet es nenolieku citas sievietes par viņu izvēli ;) atskiribā no tevis, kura neciena pat savu māti, omi, pielīdzinot viņas cāļu vecenēm :D. Tā kā tu te vari gudri nerunāt! :D
Tā kā pati vien beidz spriedelēt, stulbā zoss! :D

Kas ir, pa jūtām uzsitu? Vīrietis negrib bērnus? Vai ir precējies? Toč stulba vista esi!


★marsu☆

Nu kā traucē, es nevaru darīt visu ko gribu, satikt savu draugu katru dienu, pavadīt ar viņu laiku, nu nevaru, jo tēlojam bērnam, ka mamma ar tēti ir kopā! Draugu satieku brīvdienās un vienu reizi darba dienā, tad kad mammīte iet pie draudzenes....

ShabbyEve :-O, tiešām domā, ka bērns neko nesaprot? NEVIENS no tādas situācijas neiegūst. (t)

Bērni man ir patikuši jau kopš tīneidžeru gadiem- sīkie paši lipa klāt. Bet ,kad sapratu ,ka esmu stāvoklī, tad nu likās kā nu būs. Draugs (bijušais) bija priecīgs, bijām par to runājuši, taču neplānojām. Tomēr viss sanāca tā,ka nebija lemts kļūt par vecākiem.
Ar tagadējo draugu esam runājuši, viņš jau ir gatavs kļūt par tēvu,bet es kaut kā vēl bremzēju, ir bail, arī gribas lielāku stabilitāti - nopirkt māju, iekrāt vēl naudiņu un tad jau varbūt :)
Citu spiedienam nepakļautos ne pa kam.

Salomē,

vīrietis un visa mana, viņa ģimene uzspieda man spēlēt šo teātri. Savā ziņā jūtos, kā Vichy, kura ienīst laimīgas mātes, jo man trūkst mīlestības, bet ne no bērna, bet no vīrieša!

Bijušais baigi mainījies, grib visu labot, šodien visi 3 sēdējām mazās (un manā) istabā, meita bija tik laimīga, tā smējās. Pēc tam sēdēju vannas istabā un raudāju, nav jau tā ka man nav jūtu, ir un sāp, bet es tā nespēju dzīvot... Vīrs mani ļoti sāpināja, kādreiz nācu cosmo ar izdomātiem līdzīgiem stāstiem un profiliem stāstiju to visu, negribēju, lai kāds mani atpazīst. "Sobrīd vienalga. Man ir vīrietis, kurš mani ciena, manējais ex mani sācis cienīt tikai tagad, bet ar nav zināms uz cik ilgu laiku šis vi;na teātris ies. Draugs piedāvā dzīvot kopā, bet esam vienojušies, ka līdz 5 g v. bērnam jādzīvo ar mammu un tēti - rezultāts, kāds? Ne man vīrieša, ne viņam sievietes.....

Tici man, bērns ļoti labi jūt, ka vecāki nav patiesi. Viņš jums paldies par šo teātri gadu garumā nepateiks. Jums nevienam no pieciem iesaistītajiem principā nav savas dzīves,jo viss ir pakārtots bērnam, kurš tāpat visu saprot. Tas ir traki, žēl bērna, nesaprotu, priekš kam tēlot...

ShabbuEve, nu kas par murgu?... Nafig bērnam šāds teātris vajadzīgs? Jūs visu tikai sliktāku padarīsiet! Kas mainīsies 5 gadu vecumā? Bērns mazāk tēvu mīlēs vai māti? Viņam tad nevajadzēs vairs abus vecākus?...
Ar steigu ietektu visu šo pārtraukt un sakārtot savu privāto dzīvi, lai bērns ir laimīgs! (Un bērns būs laimīgs, ja vecāki būs laimīgi).

Nevajag tēlot un nepadodies spiedienam. Tā ir tava dzīve. Un jūs tādā veidā čakarējat dzīvi arī savam bērnam. Kas tad piecu gadu vecumā pēkšņi mainīsies-bērns tik ļoti nepārdzīvos? Pārdzīvos un kā vēl, jo būs ja gana saprātīgs, lai saprastu,ka mamma ar tēti vairs nemīl viens otru. Tad labāk šķirties tagad, kad viņam vēl atmiņa nav stabila, lai viņš to nemaz neatceras.

★marsu☆

es ar nesapeotu kādēļ vajag tēlot, melot, bet visi saka - netraumējat bērnu, neatņemat laimīgu bērnību. Nu come on, kāda bērnība. Visi nelaimīgi.

Ex gan, saprata, ka nejokoju, ka ir viss, man ir cits, un tipa beidzot mani iemīlējis! ahh, nabags, nepagāja ne cik gadi.... NEs majas ziedus, pērk dāvanas ar tekstiem "mēs mammītei nopirkām kartiņu, mēs mammītei uzzīmējām glezniņu utt." kam tas vajadzīgs?

un deelj ta visa es saprotu sievietes, kuras negrib bērnus, viņas vienkārši nav līdz galam laimīgas un sev melo.

Jā, es mīlu savu meitu, bet situācija kādā es dz;ivoju ietekmē manu spēju būt laimīgai mātei!

ShabbyEve, tev nekādas teikšanas nemaz nav? Nu ok, citi grib to un šito, bet kāpēc tu nedari tā kā tev gribas un liekas pareizi? Ko bremzē?