Depresīvais

597

Reģ: 17.12.2013

Sveikas dāmas! Aj, man no jums te padomu vajag...
Pēdējā laikā vai rudens depresija pienākusi, vai pāragrs PMS, bet nu tik briesmīga pašsajūta, slikts garastāvoklis, viss kaitina, esmu īgna un neapmierināta. Tā vien gribas, kā raudāt un paslēpties zem segas.
Esmu super ātri aizkaitināma - uz draugu izlieku visas dusmas, strīdamies daudz. Ja agrāk kaut ko piecietu viņa attieksmē, kas neapmierina, tagad tikai visu speru ārā ko domāju. Un galvenais, ka sevis tik žēl.. Guļu gultā un raudu, šis pienāk klāt lai samīļotu, bet es neļauju. Tai pat laikā esot darbā tā vien gribas viņam rakstīt un pačīkstēt par slikto pašsajūtu.
Nezinu, kas ar mani notiek, bet nu tāaads nīkulis iekšā. Māju kārtot negribas, sēžu kā bomzītis zem segas gultā un nevaru saņemties nekam. Nu pilnīga lupata jūtos! Un tas tiešām grauj attiecības arī ar līdzcilvēkiem, draugiem, kolēģiem. Ne ar vienu runāt negribas, viss kaitina un aaaaah.
Ko jūs darāt, kad uznāk tādi melnie? Ja vispār uznāk... :D
Jau vairs nezinu kā saņemties, kā uzlabot sev ikdienu. Zinu, ka draugs varētu vērt par labu ar lielāku mīļumu, taču cik skatos, viņam pašam slikts garīgais, un nu jā - pašai vien ar saviem dēmoniem jātiek galā. Kā jums šis rudens? Nerada depresīvu garastāvokli? Cerams, ka nē, vēlētos iedvesmoties no jums! :)
Varbūt arī esmu nogurusi no daudzām lietām, un tagad tas viss krātais nāk ārā... Darbs, attiecību uzturēšana un citas lietas. Nepazīstu sevi vairs. Kā atgūt sevi atpakaļ? Vai ļaut, lai visi pārdzīvojumi tomēr nāk uz āru?
Paldies jau iepriekš!

29.10.2015 10:03 |

Ellicia

812

Reģ: 25.09.2013

Man parasti uznāk un pēc laika pats no sevis pāriet šāds "nīkuļošanas" periods :-) Ja vien tas neievelkas pārāk ilgi, tad var mēģināt vienkārši izlādēties - ja tas palīdz, tad izraudies, izbļausties, izpsihojies. Uzkrātas emocijas arī var pēcāk traucēt un radīt problēmas. Protams, savaldība ir laba lieta, bet nu kaut vai tā pati izraudāšanās tomēr atvieglo :-)

29.10.2015 10:08 |

Ieva294

2337

Reģ: 14.07.2014

Es parasti kaut kur tādos gadījumos aizbraucu - kaut uz ned.nogali, pabūt viena, iegūt kaut kādu perspektīvu, apdomāt, kas notiek, kāpēc notiek.

29.10.2015 10:27 |

57days

17280

Reģ: 29.01.2012

Man arī tas pats (un jau ieildzis).

Gaidu, kad darba paliks mazāk, lai gan ir aizdomas, ka tad paliks vēl grūtāk kustēties.

29.10.2015 10:34 |

koijots

1877

Reģ: 21.05.2011

Man tā nesen bija, bet pēc kārtīga strīda sapratu, ka manas negatīvās emocijas tikai vairo to negatīvo apkārt, tāpēc sāku "take it easy" un centos iekost mēlē, nevis pateikt ko negatīvu atkal.
Zinu, nav jau tik viegli, bet iedomājoties, kā iet citiem, nav nemaz tik slikti pašai.

29.10.2015 10:39 |

Neiekarota Pilsēta

1925

Reģ: 02.07.2009

Man vakar bija tāda diena. Visu dienu nogulēju, uz skolu neaizbraucu, lai arī zināju, ka seminārs, bet saņemties vienkārši neiespējami. Šodien jau jūtos spirgtāka.
Galvenais ir sevi nemocīt un uzmest visu, ļaut sev atslēgties, citādi pēc tam būs tikai grūtāk, var iedzīvoties izdegšanas sindromā. Atkal un atkal atkārtošu - cilvēki nav no akmens un nav arī roboti. Skumšana, drūma pašsajūta, depresija un nomāktība - tā ir normāla parādība. Galvenais ir neaizmirst, ka arī jāpieceļas pēc pakrišanas, ka ir jāturpina cīnīties un saņemties, ka tur, aiz tumšā aizkara ir gaiša diena un tā mūs gaida.
Smeļos enerģiju no sava kaķa un no rudens krāsām. Vakar gulēju ar kaķi pagalvī, neko nedarīju, nedomāju, drusku paraudāju un šodien ir jau labāk.
Turamies! ;-)

29.10.2015 10:46 |

chiepa_

160

Reģ: 06.03.2009

Kā es Tevi saprotu. Man šis periods bija ļoti ilgu laiku. Šobrīd domāju,ka tas ir garām.
Es ssāku veidot attēlu koāžas. Nopirku smuku kladīti, kurā rakstu 3 pozitīvas lietas, kas notikušas un tagad pamazām līmēju iekšā kladītē dažādus attēlus (piemēram, kas patīk, kad iedvesmo, kas liek justies labi.) Tad, kad pārskatu šīs lietas, tās manī rada smaidu.

Cīņa ar iekšējiem dēmoniem nav viegla, taču tas ir izdarāms. Lai cik dīvaini tas neliktos, es jau kopš 1dienas jūtos ļoti labi un nebesinu apkārtējos ar savu negatīvismu un pesimismu par dzīvi kā tādu.

Attēlu kolāžas veidošana apvieno sēdēšanu zem segas. Manā gadījumā es vispār negribēju no mājas iet ārā. Negribēju redzēt cilvēkus, bet šī kolāžas veidošana mani izglāba. Šonedēļ es esmu apmeklējusi jau 2 pasākumus un jūtos ļoti labi.

ja vēlies, vari uzrakstīt PM :)

29.10.2015 10:49 |

Lollipop♡

3903

Reģ: 03.03.2015

Man jau liekas, ka šī nomāktība reizi pa reizei uznāk katram. Es cenšos tai neļauties, es cīnos pati ar sevi, es sevi laužu, pārlaužu un atkal ir labi. Negribas no gultas kāpt ārā - domās sevi izlamāju, ievelku gaisu, izkāpju no gultas un eju mazgāt traukus, berzt grīdas un cīnīties ar putekļiem. Jūtos neglīta, negribas ne matus ķemmēt, ne muti mazgāt - uztaisu spa dienu, sakrauju uz sevi visas maskas/skrubjus, ieveidoju matus, sapūšu smaržas, uzlieku kaujas krāsojumu un jūtos labi. Ja nu depresons ir jau tāds palielāks, ka vairs mērķi dzīvei neredz, tad es izdomāju sev mērķi vai nodarbi, kurā metos līdz ausīm iekšā. Atrodu ko tādu, kas mani interesē tajā dotajā brīdī. Ko es visu laiku sev kā mantru skaitu, ir tas, ka mans sliktais garastāvoklis ir mana pašas darīšana, ar kuru apkārtējiem nav nekāda sakara un viņiem no tā nav jācieš. Gribas sabļaut uz vīru - iedodu viņam buču un pacienāju ar kaut ko garšīgu. Bērns nokaitinājis līdz baltajām pelītēm - izeju viena paelpot svaigu gaisu, atnāku atpakaļ, samīļoju bērnu un viss atkal ir labi. Galvenais ir atrast līdzsvaru sevī.

29.10.2015 11:20 |

lion

597

Reģ: 17.12.2013

Paldies meitenes par ieteikumiem. Nu, jā, es pa esmu palikusi tāda auksta - ja vispār pēc dabas esmu mīļa un maiga, tad šajā posmā viss draugā besī, vnk tāds niknums uz viņu, ka nespēju tikt ar jūtām galā. Cenšos tapēc sist pa pirkstiem, un, kā teikts, kost mēlē, lai lieki "virsū nebrauktu". Ir jau normāli tā, bet gribas jau, lai viss kārtībā. Un ja vēl redzi, ka otrs zinot, ka Tev ir slikti, nevis ir iejūtīgs, bet spurojas pretī, kraut ar kaut ko gribas. Varētu šodien varbūt uztaisīt ko gardu vakariņās- iepriecinātu gan sevi, gan vīrieti. Bet varbūt tieši no tā nogurstu – vienmēr kādu iepriecināt, kamēr par manu prieku neviens īsti neiedomājas...

29.10.2015 12:02 |

lion

597

Reģ: 17.12.2013

Ziniet, pēc tāda teksta vispār esmu depresijā - https://www.facebook.com/photo.php?fbid=768885616511821&set=a.768885773178472.1073741828.100001711687741&type=3&theater :D Sāk tiešām šķist, ka tas ir vienkārši vīriešu slinkums, nevis "viņš nav tāds" variants, ja nespēj iepriecināt sievieti. Laikam mazāk jālasa šādi stāsti, bet nu... Es esmu no tiem cilvēkiem, kas nevis skatās uz ļāunāko variantu un saka "bet var jau būt sliktāk", bet gan skatos uz kaut ko labāku un salīdzinu ar to "ja jau tas puisis tā var, kapēc manējais nē..."

29.10.2015 19:04 |