aizliegtais auglis

Vēl tas var būt cits vīrietis pašai esot attiecībās.

Par tēmu-jo vecāka palieku, jo vairāk saprotu, ka tas nav tā vērts. Jā, emocijas un viss pārējais, bet tādās attiecībās tomēr sieviete ļoti ātri arī var izdegt. Un nav forši beigās saprast, ka tas, kas ir bijis neiespējams, tomēr arī ir neiespējams, palikusi tikai nejauka pēcgarša, turklāt vēl arī nodarīts pāri vēl kādam neskaitot jūs abus.
Bet pilnībā saprotu vēlmi kam tādam ļauties.

Biju aizmirsusi ieskatīties šajā diskusijā, tagad palasu un mani pārņem šausmas, kāpēc sievietes ir tik dramatiski noskaņotas un aprobežotas, ak nē, šitā ir kārtējā kura citai vīrieti grib aizvilt utt, it kā tas būtu vienīgais variants. NĒ!
Gadās, manuprāt, arī citas situācijas dzīvē, kaut vai kā šeit minēja- pasniedzēji, priesteri, brāļi, pusbrāļi utt :-D
Mana situācija ir mazliet savādāka.
Vīrietis ir brīvs, arī es esmu brīva. Man pret viņu ir radušās diezgan spēcīgas jūtas, kaut kādā mērā tās arī novēroju no viņa, tikai tā piesardzīgi, jo mums ir ļoti liela gadu atšķirība, viņš ir mana tēva draugs (gluži kā seriālā), viņš gan par manu tēvu ir jaunāks.
Problēma ir tajā, ka mani vecāki nekad, nekad neko tādu neakceptētu, pati neesmu nekāds mazais bērns, lai vadītos pēc vecāku vēlmēm, bet ar veselo saprātu saprotu, ka tas ilglaicīgi nav iespējams, viņš savas dzīves laikā ir mainījis ļoti daudz sievietes, un tādi cilvēki nemainās, kā arī viņam no iepriekšējām attiecībām ir 2 gadus jauns dēliņš, kurš dzīvo pamatā ar viņu, un es nepavisam neesmu gatava uzņemties "mātes" lomu, ja tur viss izvērstos nopietnāk. Kā arī tā padomājot, kur es pēc 10 gadiem ar viņu, nu nē, es vēl gribu trakot, un šis ir mans aizliegtais auglis, protams, var mesties dēkā, bet es negribu sabojāt attiecības ne ar ģimeni, ne ar viņu..Varētu jau riskēt, bet zinot sevi, neesmu pārliecināta, vai spēju to uztvert tik nopietni kā viņš, kaut gan tajā pašā laikā, tik ļoti ļoti gribētos ļauties tam visam un varbūt tomēr viss būtu citādāk...
Un es pašlaik cīnos ar to- riskēt/neriskēt, pieņemt situāciju un samierināties vai tomēr ne.
Nebija jautājums par konkrētu manu situāciju, bet gan par to, kā jūs tādās dzīves situācijās esat rīkojušās/rīkotos!

Zeltinas meitai ar teva draugu izveidojas attiecibas, un piedzima bernins, nezinu ka tagad vinu attiecibas iet, ceru veiksmigi.
Domaju gadiem nav tik liela nozime, ka tam, ka tas ir gimenes draugs.

Es vienmēr biju uz to visu "veco veču" padarīšanu skatījusies kā uz totālu perversiju/ izmantošanu/tēva sindromu utt..
Bet redz kā dzīvē notiek, kad pats tiec iemests šādā situācijā ir pilnīgs apjukums, jo tas viss ir pret manu morāli, esmu mēģinājusi sevi neskaitāmas reizes sapurināt ar veselo saprātu,bet sirsniņa apmet kūleni katru reizi, kad ieraugu, satieku, dzirdu..sen tā nav bijis.. :-|

Labvakar AivijaLea!

Meitenes improvizēja un teica, kas kurai ar to Tevis teikto asociējās no dzīves vai dzirdētā.Bet, tā emocionāli savārstīti pilnīgi dažādi viedokļi.

Bet, par tēmu -
Nekad jau Tu savai sirdij nepateiksi, nē viss neko no viņa nevēlos.Bet ik reizi kad satiec, kaut kas Tevī iekšā darās, pārņem savādas emocijas.Kuras grūti kontrolēt.Un pēc tam veidojas tādas sajūtas, ka vēlētos pamēģināt, bet nedrīkst, kā pati saki aizliegtais auglis, ko citi padomās, es neesmu tāda, kura tiekas ar vecākiem, kas būs pēc pāris gadiem, kad mēs paliksim vecāki.Vēlme vēl izklaidēties.
Bet, NEKAD nesaki NEKAD!
Tas īsumā...
Lai veicas! ;-)

Egamons Tur jau ir tā lielākā problēma, tās bailes, šaubas. Jo varētu jau tam visam ļauties, BET, kāds būs iznākums, to Dievs vien zina, pašlaik es domāju, ka es būšu tā, kura sačakarēs to visu, BET JA NU ir otrādi, un šis vīrietis sāpina un pamet mani kā jau neskaitāmas savas bijušās sievietes? Jo ko gan es varu dot vīrietim, kas man teju teju var būt tēva vietā. Vienīgais, kas manī nerada šaubas tās ir emocijas un sajūtas, tā labsajūta ieraugot vai kaut dzirdot to balsi, nemaz nerunājot, kas notiek iekšā sajūtot pieskārienu.. (t)
Man tas ir kas jauns, un apjukums ir milzīgs, jo pēc dabas esmu pieradusi izplānot visu līdz pēdējam sīkumam, bet šeit es noeju no sliedēm, un pat ja kaut kas sanāk, tad esmu bezpēcīga un nespēju neko plānot, kas manī raisa trauksmi, kas papildus šim visam, par labu nenāk..

Turpinajums -

Īss raksturojums, kur var rasties problēmas turpinot ilglaicīgi attiecības ar vecāku vīrieti!
Sievietes ilgtermiņā tiecās pēc fiziski izskatīgiem un veseliem vīriešiem, jo tas liecina par divām lietām: pirmā ja vīrietim ir slikti ar veselību, vīrietis iespējams dzīvē var ātri adot galus, vai nebūs pietiekami spēcīgs, lai parūpētos par ģimeni; otrkārt, vīrietis iespējams var pārnēsāt dažādas slimības gan sievietei, gan topošiem bērniem. Tātad, vīrieši ar labu fizisku uzbūvi neverbāli parāda to, ka viņš ir ar labu veselību un spēs gādāt par savu ģimeni.

BET JA NU ir otrādi, un šis vīrietis sāpina un pamet mani kā jau neskaitāmas savas bijušās sievietes? Jo ko gan es varu dot vīrietim, kas man teju teju var būt tēva vietā. Vienīgais, kas manī nerada šaubas tās ir emocijas un sajūtas, tā labsajūta ieraugot vai kaut dzirdot to balsi, nemaz nerunājot, kas notiek iekšā sajūtot pieskārienu..

Viss atkarīgs, kādas robežas Jūs nospraudiet, kā arī cik gatava tālu iet esi Tu un attiecīgi viņš.Kur nākotnē vietu viņš ir atvēlējis Tev? Kas notiks ar visu, kas viņam jau ir - bērni, neskaitāmi romāni vai attiecības, sava veida pieredze it visā.Protams viņš Tevi daudz ko var iemācīt, saprast kas ir KAS! Tieši runājot par attiecībām un to kas ar tām izriet.Bet laikam ejot, ātri vai ar laiku sapratīsi, tad nav uz ilgu! Jo viņš vai vēlas Tevi iekarot, kā sievieti.Jo jūt no Tevis arī pretī simpātijas.
Tāpēc izvēle jau ir katra paša rokās, bet no sākuma jāanalizē vai tas VISS IR TĀ VĒRTS!

Egamons Ja es mīlu, tad man ir absolūti vienalga par kāda izskatu, veselības vai finansiālo stāvokli, es mīlu bez robežām, ko es arī ne vienu vien reizi esmu dzīvē sastapusi, un šis nav tas gadījums, tas ir kas nebijis, tā nav mīlestība (jo tik labi nepazīstu šo cilvēku), bet, kas to lai zina.
Ja runa ir par ģimeni, tad kopīga ģimene mums diez vai būs, jo šeit spēlē vecums, es studēju, un vēl krietnu laiku(izglītības specifika) studēšu, un ģimenei neesmu gatava, bet kad būšu, tad visticamāk, tas vairs nebūs iespējams ar šo, tik krietni vecāko vīrieti.
Un par to jau arī ir tas stāsts, ka esmu visu savu nākotni iztēlojusies krietni citādāku.
Sliecos domāt, ka vecums nenāk viens, un, ja viņš nevēlas palikt viens, tad vēlas kaut kādā brīdī apstāties, tas tā loģiski domājot, bet šis viss, priekš manis, ir tik neloģiski cik vien var būt, kas lai to zina.
Es jau tagad dodu lielu procentu, ka tas nav uz ilgu, arī no manas puses, jo man ir tā- ja man vajag, tad es dabūsu jebkādā veidā, un tas arī mazliet baida, bet šoreiz ir daudz, daudz vairāk likts uz spēles.. Un baisākais jau ir tas, ka man šķiet, ka šis ir tas gadījums, kad, jā, viņam tas ir iekarošanas instinkts, bet man ne kripatu citādāk, man vajag un viss, bez jebkādiem solījumiem utt.. Vajag iegūt..
Vienkārši ir tās bailes, kur tā ļaušanās var novest, jebkurā gadījumā, vienkārši tas nebūs.
Un par to jau ir tas stāsts- VAI TAS IR TĀ VĒRTS? Manuprāt, retorisks jautājums, Dievs vien zina kā tas viss beigtos... Pagaidām atturos, lai arī cik grūti būtu, un cenšos nonākt pie kaut kādas kaut cik pamatotas rīcības (t)