Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Sākt dzīvi no nulles?

 
Reģ. 09.08.2015
Labvakar, meitenes! :)
Gribējās padalīties ar savu stāstu, varbūt varēsiet ko ieteikt, palīdzēt ar padomu.
Pēdējā laikā aizvien biežāk sevi pieķeru pie domas par savu nākotni. Teorētiski nevaru sūdzēties - strādāju stabilā darbā klientu apkalpošanas sfērā, mazpilsētā īrēju dzīvokli, katru dienu braucu uz darbu Rīgā. Liekas, ka viss ir labi, taču aizvien biežāk jūtu to, ka savā darbības sfērā esmu sevi izsmēlusi. Jau sen sapratu, ka apkalpojošā sfēra nav man, taču apstākļu spiesta nevarēju atļauties studēt ko citu. Tā nu paliku darbā, cerēju, ka iepatiksies, taču nu saprotu, ka vairs nejūtu nekādu vēlmi palikt savā komforta zonā. Gribu kardināli visu mainīt - gan darbu, gan dzīvesvietu, gan pilsētu. Šobrīd manā galvā strīdas divi "es". Viens mans "es" saka, ka nevaru sūdzēties par to, kas man ir šobrīd, ka ikdiena ir sakārtota un pierasta, kamēr otrs "es" apgalvo, ka vēl esmu jauna, priekšā visa dzīve, ir jāizmanto tās dotās iespējas, metoties iekšā jaunā piedzīvojumā. Pēc dabas esmu mākslinieciskais tips - varētu dienas un naktis pavadīt kādā redakcijā sacerot tekstus, teātrī darbojoties aizkulisēs vai darot jeb ko citu, kas man liktu justies laimīgai, nevis būtu kā nepatīkams pienākums iet uz darbu tikai tāpēc, ka to vajag darīt. Kāpēc tīņu gados nolēmu sākt strādāt pavisam citā sfērā... kas to vairs lai zin.
Ko es vēlētos dzirdēt no jums? Laikam jau kādu iedvesmojošu stāstu vai vienkārši kādu ieteikumu. Vai vispār tas ir reāli, ka savu CV, kurā līdz šim esmu varējusi ierakstīt tikai darbošanos klientu apkalpošanā, varu uz savu galvu sūtīt uz sev interesējošajām vietām par spīti tam, ka attiecīgajā nozarē nav darba pieredzes? Cerība, ka kaut kur būšu vajadzīga, ir maza, taču ilgāk palikt un darboties nozarē, kura man nepatīk, vairs nespēju. Īsti pat nezinu ar ko sākt, pašlaik galvā tāda putra. Taču saprotu, ka ja nesaņemšos kaut ko darīt savas laimes un nākotnes vārdā tagad, nesaņemšos nekad.
Jau iepriekš paldies! Varbūt kādai reiz izdevies veiksmīgi sākt savu dzīvi no nulles, nebaidoties riskēt. Noderēs ikviens padoms, ieteikums! :)
06.10.2015 20:09 | Saite
 
Reģ. 29.01.2009
Es noteikti iesaku rīkoties un kaut ko mainīt, ja ir tāda sajūta. Es tā vairākkārt arī esmu darījusi, lēkusi iekšā nezināmajā, izmēģinājusi dažādas jomas un vietas, līdz nonācu tur, kur esmu tagad un ar prieku katru dienu ceļos un eju uz darbu. Arī šajā pavasarī aizgāju prom no Rīgas un sāku darbu citā pilsētā, atradu dzīvesvietu un viss notiek. Tā ka laikam es esmu no tām, kas iesaka klausīt to iekšējo balsi, kas saka, ka ir laiks kaut ko mainīt un iet uz priekšu. Dzīve ir tikai viena. :)

Vienīgi es negāju prom no darba, ja uzreiz nebija vietā kas cits (nevarēju atļauties palikt bez ienākumiem). Un tas ir viegli tad, ja esi viena. Ja būtu attiecības vai ģimene, tad, protams, savādāk. Bet, kamēr esi viena, tikmēr visas iespējas! Lai izdodas!
06.10.2015 20:32 | Saite
 
Reģ. 29.01.2012
man ir ģimene, bērns, darbs, kurš patīk.... bet arī netieku vaļā no domas, ka man vajadzētu darīt kaut ko citu.
06.10.2015 20:51 | Saite
 
Reģ. 15.11.2012
Nuuu gluži no nulles sākt un visus tiltus dedzināt es neieteiktu. Jāizdomā mērķis un mazie solīši, kurus veikt tam pretī. CV tu, protams, vari izsūtīt, no tā tu neko nezaudē, un ja nu paveiksies - daži darba devēji lasa arī motivācijas vēstules. Var sākt mēģināt iefiltrēties tajā vidē, kurā vēlies strādāt, paņemt kādu haltūru, brīvprātīgo darbu utml.
Bet tā doma ir laba un pilnīgi atbalstāma, dzīve ir viena, ir visas iespējas, galvenais ticēt sev un nepadoties pie pirmajiem atteikumiem.
06.10.2015 20:52 | Saite
 
 
Reģ. 26.03.2015
Ah, kā es Tevi saprotu :-/
Es savā nozarē strādāju apmēram 5 gadus, bet arvien biežāk pārņem sajūta, ka tas nav man. Nonācu te nejauši, jo studiju gados biju ielikusi savu CV portālā cv.lv un tad man vienā dienā piezvanīja, piedāvāja darbu un tā nu es tur sāku strādāt. Savā sfērā esmu pamēģinājusi dažādus amatus, bet šobrīd kaut kā vairāk sevi nekur tajā visā neredzu. Pagaidām neeju prom, jo ir lieliska vadība, super kolēģi, kā arī alga ir ok. Pēc pāris mēnešiem plānoju sākt meklēt kaut ko citu, jo pagaidām vnk tam nav laika, kā arī gribu iekrāt naudiņu kādam mērķim.

Es uzskatu, ka mums dzīve ir tikai viena un nav ko to pavadīt darot to, kas nepatīk. Pie tam, darbā taču pavadām tik daudz laika.

Iesaku uzreiz prom nedoties. Varbūt vari, papildus esošajam darbam, vakaros/brīvdienas studēt to, kas ienteresē? Un noteikti sāc skatīties sludinājus un sūtīt CV uz interesējošiem amatiem.
Lai izdodās :-)
06.10.2015 21:02 | Saite
 
Reģ. 09.08.2015
Paldies jums, meitenes, par ieteikumiem, pārdomām un saviem stāstiem! :)
To, ka neredzu sevi savā profesijā pēc gadiem 5-10 vai pat vairāk, sapratu jau sen, tikai bija bail riskēt - alga stabila, darbs stabils, kolēģi labi un it kā nav iemeslu būt neapmierinātai, taču nez kāpēc tieši nesen aizdomājos par nākotni, domāju par to, kur vēlos redzēt sevi pēc pāris gadiem. Apjēdzu, ka laikam ir pienācis brīdis izkāpt no savas komforta zonas un mēģināt tiekties uz saviem sapņiem, pa mazam solītim ejot tiem tuvāk. Darbā palikšu, taču noteikti sākšu skatīties darba iespējas jomās, kura smani interesē. Tā teikt - labāk nožēlot, ja arī nepaveiksies, nekā tad, ja pat nebūšu mēģinājusi. :) Tiešām paldies par komentāriem, tie dod vēl lielāku ticību sev un uzmundrinājumu! :)
06.10.2015 21:47 | Saite
 
Reģ. 25.09.2015
it kā nav iemeslu būt neapmierinātai

Ja nepatīk pats darbs, joma, tas ir liels iemesls būt neapmierinātai. Es savulaik pēc 5 gadu darba klientu apkalpošanā mainīju darbu, bet atšķirība bija tā, ka beidzot sāku strādāt darbā, kas kaut cik saistīts ar pabeigtajām studijām. Tas darbs nepatika, aizgāju pārbaudes laikā. Tas bija man ļoti neraksturīgi, jo iepriekš nebiju mainījusi darbavietas kā zeķes. Atradu citu darbu, arī no tā pēc pusgada aizgāju, jo neapmierināja situācija darbā (pats darbs diezgan labi patika). Visbeidzot sāku strādāt darbā, kurā nu jau 4 gadi būs pavadīti un kurā VISS apmierina. Ar to es gribēju teikt, ka ir jāmaina tie apstākļi, kurus vari mainīt.
06.10.2015 22:20 | Saite
 
Reģ. 14.09.2012
Vaig mainīt, bet ar prātu.
Noteikti ej prom tikai tad kad ir kur iet.

Ko vispār gribi darīt?
06.10.2015 22:33 | Saite
 
Reģ. 15.11.2012
Ja darīsi, lietas notiks. Te nav, ko nožēlot :) lielas pārmaiņas dzīvē bieži vien notiek, ieviešot tajā šķietami nenozīmīgas jaunas lietas, un notikumi sāk virzīties pavisam citā gultnē.
Es nezinu, vai mans stāsts ir iedvesmojošs, bet gandrīz visu, uz ko esmu tiekusies, esmu panākusi, varbūt ne uzreiz, varbūt pēc mēnešiem vai pat gadiem. Ir bijušas arī lietas, kuras sasniedzot, sapratu, ka tās tomēr nav man, tā arī notiek un neesmu šo pieredzi nožēlojusi. Neliela epizode par manu pašreizējo darbavietu - esmu pretendējusi uz vakanci tur pirms gada un netiku, bet tagad viņi paši mani pasauca. Ja būtu tikusi tur uzreiz, varbūt tik ļoti nenovērtētu šo pieredzi, kas man tiek sniegta. Ja nebūtu mēģinājusi pirms gada, viņi varbūt nezinātu par manu eksistenci.
06.10.2015 22:35 | Saite
 
Reģ. 28.11.2014
GO FOR IT !;-)

Varbūt iesākumā pamēģini sevi kādā freelance projektā ? vai pamēģini atrast kādu prakses ( šķiet nav īstais vārds ) vietu , sfērā kura tevi interesē, ja esi māksliniece un kreatīva , tad izkāsti smuki savas velmes + to ko māki un kaut vai iešēro FB, kreatīvi cilvēki vienmēr ir vajadzīgi ....

un atceries, kas neriskē tas nedzer šampanieti .... :-)
06.10.2015 22:41 | Saite
 
Reģ. 09.08.2015
Ko vispār gribi darīt?

Sirdī vienmēr bijis viss radošais, patīk visa tā vide, aura, kas ir, piemēram, teātros, muzejos, bibliotēkās. Tiesa gan, neesmu ne aktrise, ne muzeja darbiniece, tāpēc uz augstiem amatiem pat nepretendēju. Meklēju darbu uz kuru nākotnē iet ar smaidu sejā, domāju, ka pat tad, ja varētu kādā muzēja tirgot biļetes, justos daudz laimīgāka nekā vietā, kur esmu šobrīd. :)

Wee, jā, tāda pat ir doma, ka varētu iziet kādu praksi, vismaz gūtu pieredzi konkrētajā darbības jomā un pēc tam būtu jau drošāka sajūta sevi piedāvāt interesējošajām iestādēm.
Paldies par uzmundrinošiem vārdiem! :)

Meitenes, man šķiet, ka šie padomi un ieteikumi bija tas, kas bija man vajadzīgs - tagad vairs nejūtos tik nedroši kā sākumā, kad tikai tik tikko sāku apsvērt domu par šo visu :)
06.10.2015 23:48 | Saite
 
Reģ. 13.06.2015
nu lai tirgotu biļetes muzejā diezin vai tev tur vajag pieredzi tajā sfērā, plus tā pati klientu apkalpošana vien iznāk, bet nu tas droši vien bija piemērs. kopuma es teiktu, ka jā, nebaidies mainīt vidi, darbu, pilsētu. esmu pati savulaik devusies uz citu valsti uz nezināmo, tagad esmu atpakaļ un cenšos iedzīvoties šeit, bet tā pieredze, ko guvu, radikāli mainot vidi, ir nenovērtējama un man krietni noderēs dzīvē.
07.10.2015 13:07 | Saite
 
Reģ. 13.06.2015
ā, viens iedvesmojošs piemērs - man bija kursā meitene, kura saprata, ka tas, ko studējam nav priekš viņas, bet tā kā bija budžetā, tad pabeidza. pēc tam viņa aizgāja mācīties uz zemāka līmeņa studijām to, kas viņai patīk un ko viņa īstenībā visu mūžu bija gribējusi, arī tādā sfērā, par kuru tu tagad domā, un ir laimīga! jā, nemaksā viņai tur daudz, pamatīga noskriešanās, bet toties iet uz darbu ar smaidu sejā, jo tas ir tas, ko viņai patīk darīt. jo vienkārši ir cilvēki, kuri ir spējīgi strādāt darbu, kas viņiem nepatīk un ir tādi, kuri nav. ja esi no otrajiem, ir kaut kas jāmaina.

Tā, ka ja tev vēl nav ģimenes un bērnu, atļaušos citēt vienu no iepriekšējiem komentāriem - go for it!
07.10.2015 13:11 | Saite
 
Reģ. 28.11.2014
Tagad ir diezgan daudz radošo teātru saradušies, varbūt var mēģināt tur .... Parasti tur ir jauni, radoši un pretimnākoši cilvēki ....
07.10.2015 13:28 | Saite
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Emojis are from "Twemoji" by Twitter - Graphics are licensed under CC-BY 4.0 Open Source.