Ja mans bērns apceltu kādu citu un tam būtu pierādījumi tad tomēr mans bērns ar norautos ka tā uzdrīkstas darīt jo līdzcilvēki ir jāciena, tam nav nozīmes vai tam otram bērnam ir tās krutākās botas vai nē.
Taču, vispār pēc šīs diskusijas vairs nepārsteidz, kāpēc arī daudzās citās situācijās par vainīgu tiek uzskatīts upuris. Ja sieva dabū pa seju no vīra - pati vainīga, bija pelnījusi. Ja sieviete tiek izvarota - pati vainīga, uzprasījās. Ja svešs tēviņš atnāk uz skolu sist skolnieci - viss normāli, pelnījusi, vajadzēja vēl vairāk sadot.
Ja svešs tēviņš atnāk uz skolu sist skolnieci - viss normāli, pelnījusi, vajadzēja vēl vairāk sadot.
Labi, ka neesmu eksperte un nezinu, kādas pēdas no kā paliek. Es tikai nesaprotu, ko tu gribi ar to pateikt, ka nekas tāds nav noticis? Vai ka fiziska ietekmēšana skaitās tikai tad, ja paliek zilumi? Nu, tā nav.
Vispār, ja meitene tiks cauri sveikā, tad tas būs kā iedrošinājums visiem šādiem indivīdiem stulbi uzvesties. Bērniem ir tikai tiesības, pienākumi absolūti nekādi.
Labi, ka nepateici, ka tikpat kā nositis. Ārsti nav varējuši atrast miesas bojājumus, pat zilumu ne. Ja sit ar siksnu, pēdas vienmēr paliek.
Jā, lol, tas nu gan ir briesmīgi - pasūtīt dirst svešu vīrieti, kurš tikko iezvetējis ar siksnu. Tiešām īstais brīdis, kad būt pieklājīgai! Un viņš arī par to bija ļoti sašutis un jautāja, vai tas (lamuvārds) ir normāli. Bet pats savā rīcībā neko nenormālu nemana?