Patiesībā tas ir ļoti diskutabls jautājums, jo vairums jau nesaka, ka pareizi bija sist, vairums piekrīt, ka pareizi tas nav un nebija, bet ja skatamies uz reālo situāciju un ja zinam, kas notiek reāli skolās un cik jaunieši dēļ pazemojumiem neizdara pašnāvības, cik daudzi slīgst depresijās un sāk lietot alkoholu, narkotikas dēļ citu pazemojumiem, naida, tad reizēm iespējams tā iešaušana ir labāka, nekā ilgstoša emocionālā vardarbība, ne velti ir teiciens, ka vairāk sāp vārdi, nevis fiziskais. Paskatieties tajā video uz to skolas psiholoģi vai sociālo pedagogu!! Nopietni, kāda tic, ka šāda sieviete ir spējusi risināt kaut vienu jauniešu konfliktu? Viņa pat sakarīgi atbildēt "Bez tabu" nevarēja.
Nav pareizi sist, nerīkojās ne tēvs, ne skolotājs pareizi, bet arī meitene visticamākais nav zelta gabals. Nav jābūt speciālistam, lai saprastu, ka "cietusī" ir no populārā gala skolā, ka visticamākais tiešām atļāvās par daudz. (kaut gan man arī nevar būt 100% taisnība, tas ir vairāk tikai minējums) Problēma ir tajā, ka stāstīt, ka smukās runāšanas un sūtīšanas pie direktoriem, psihologiem jauniešiem palīdz un viņi paliek labi un neapsaukājas. Muļķības. Es bērnībā dabūju no mātes ar siksnu tā, ka likās, ka no gultas nepiecelšos. Rezultātā izaugu par kārtīgu cilvēku un nekādas traumas man nav palikušas. Cita lieta, ka tā bija mana māte, nevis svešs cilvēks...