Žēl, ka autore joprojām cieš no atkarības. Kaut gan, katrs cilvēks ir savādāks.
Pati esmu bijusi atkarīga, tā ka nepatīkami atcerēties, vilkās tas arī 4 gadus. Bijām kopā, bet cilvēks daudz darīja pāri emocionāli, atvainoties un lūgties , lai esam kopā vajadzēja viņam, bet es biju tā, kas varēja nakts vidū skriet pie viņa , ja pasauca u.t.t, tā kā rozā klapes uz acīm, un neredzi neko, cik asaras netika izraudāts un grūti aprakstīt tos momentus, kad viņš ''pazuda'' uz dienu, divām, trīs, un es gaidīdama ziņu no viņa, nevarēju ne paēst, ne normāli funkcionēt, varbūt pacelt tik glāzi pie lūpām un sarāvusies čokurā gulēt gultā un skaitīt minūtes,stundas. Es nezinu, kas tas par maģisku spēku, bet tā notiek. Ar prātu saproti, ka vīrietis kretīns un vispār tādu nevajag, bet nē, kā viņš parādās Tavā priekšā, tā viss, sagriežas galva un viss, darīsi visu. Beidzās tas viss ar to, ka , gadu gaitā, katru reizi man sāka tas viss pieriebties atkal un atkal, un tad jau kļuva viss vienaldzīgi un varēju mierīgi iesist viņam pļauku sejā un aizgriezties, aiziet, un nekad neuzrakstīt.
Autorei gan iesaku profesionālu palīdzību, jau 10 gadus tā teikt mocies, dzīve ir īsa, izbaudi to, neziedo savus gadus, asaras, vīrieša dēļ.