emocionāla atkarība?

 
Reitings 43
Reģ: 01.10.2015
Labvakar. Kā cīnīties pret emocionālo atkarību no cilvēka? Šķiet ka dzīvoju pilnīgā apmātībā un vairs nezinu kā rīkoties tālāk.
STāsts ir par manu bijušo draugu..,.. Ja sākumā šķita, ka pāries, nāks citi vīrieši, citi cilvēki,mainīsies vide utt., tad tagad saprotu, ka nekas vispār nemainās, kļūst tikai sliktāk.
Šis gads ir pagājis viņa zīmē, kaut kā ceļi mūs saveda kopā, mēs daudz ko izrunājām par vecajiem laikiem un uz mirkli jau bija laimes sajūta, kad viss atkal izčabēja. Es atzīstu, ka šajā situācijā lielu lomu spēlē mans rakstura vājums, kurš mistiskā kārtā, izpaužas tikai uz šō vīrieti. Ja pret citiem es varu kļūt auksta kā akmens, kļūt egoistiska un domāt par sevi, tad ar viņu ir savādāk - kļūstu tik maiga, ka pašai riebj.
Galvenā problēma tajā visā laikam ir tā, ka man nenormāli vajag to sajūtu, ka esmu viņam vajadzīga.

Varat mani saukt par stulbeni, to jau esmu simtām reižu dzirdējusi no draudzenēm. Un nedarbojas uz mani arī tas - neatbildi, izdzēs no visurienes ārā un pārējās lietas. Manī ir kaut kas iekšā tāds, kas attiecībā uz šo vīrieti gan ceļ debesīs, gan iedzen apātijā. Dienās, kad man negribas neko - guļu, skatos griestos un birdinu asaras. Esmu apdomājusi iešanu uz baznīcu, varbūt nolikt svecīti, tas varētu palīdzēt? Man tik ļoti vajag pārraut to emocionālo saiti ar viņu, lai es beidzu mocīties jo nekad vēl neesmu jutusies tik nogurusi no visa kā pašlaik. Man iepriekš likās ka tā emocionālā saite pārtrūks tad, kad man būs zināmas dažas lietas no pagātnes saistībā ar mūsu attiecībām. Visu izrunājām, izstāstījām un atzināmies bet man no tā nekā. Un tā saite nepazūd arī līdz ar to, kā beidzam komunicēt. Tāpat mani kaut kas velk, kaut kas grūž pie tā vīrieša. Ja es būtu vīrietis, es domātu, ka esmu pieburta jo laimi citās attiecībās arī nespēju gūt, bet nu tas ir absolūts stulbums, vismaz šajā gadījumā.
01.10.2015 02:05 |
 
Reitings 43
Reģ: 01.10.2015
Pamanu, ka šī vēl joprojām dzīva tēma.
Kaut kāda meitene te minēja psiholoģiskas traumas - vienīgā mana psiholoģiskā trauma ir šis vīrietis un tas, ko viņš ar mani dara. Es neticu, ka tad, ja ir tiešām piedzīvots kas līdzīgs traumai, tad tas izpaužas tieši uz vienu cilvēku. Nē. Ja cilvēkam ir kaut kas, kaut kāda novirze bijusi bērnībā vai pusaudžu gados, tad tas, vairums, tomēr izpaudīsies uz visiem cilvēkiem viņa dzīvē, nevis tikai konkrēti vienu, kā manā gadījumā. Es tam negribētu ticēt, bet nevis tāpēc lai sevi mierinātu, bet tāpēc ka man tas nešķiet īsti loģiski.

Man iet par kripatiņu labāk, bet es nejūtos to visu pārdzīvojusi pavisam. Joprojām ir jūtas, domas un cerības.
06.12.2015 21:35 |
 
10 gadi
Reitings 626
Reģ: 29.01.2009
Tiesi taa. Piekritu,ka ne visas situacijas piemerojams un atbilstosh arguments ir kaada trauma, pie tam vel bernibas. Visa bernibaa bija ok, arii skolas, studiju gados, un shii situacija ar VIENU cilveku skjiet ar kkadiem parastiem psihologu iemiljotiem terminiem neizskaidrojams..
06.12.2015 22:21 |
 
Reitings 138
Reģ: 25.11.2015
Man arī diemžēl bija līdzīga situācija. Palīdzēja aizmirst viņa paziņa ar kuru pāris reizes runājām pa telefonu. Viņš man atvēra acis par to kāds viņš patiesībā bija pagātnē.
Jau kādu laiku vairs nedomāju par viņu, ir daudz vieglāk. :)
06.12.2015 22:59 |
 
10 gadi
Reitings 626
Reģ: 29.01.2009
Njaa. Man ari likaas,ka,uzzinot par vinja pagaatni par bijushaas sievietes kraapshanu, man atveersiea kaads sapraata. Nee. Ar praatu jau saproti,ka nav labi,bet ko tas dod,j taapat velk pie vinja. Arii es,tapat kaa autore,varu buut auksta un nesaudziiga pret visu pasauli,tacu,kad runa ir par so viirieti,iesledzas absurds maigums,taads,ka pasai riebj.
Slimi,
Bet patiesiiba.
07.12.2015 11:00 |
 
Reitings 43
Reģ: 01.10.2015
Jā, kaut kāda pagātnes uzzināšana pilnīgi neko neietekmē. Savādāk netaptu šis ieraksts, jo pa šo laiku esmu dzirdējusi ļoti daudz ko. Pati jau arī saprotu kāds viņš ir, man daudzas lietas viņā nepatīk, bet tajā pat laikā velk vienalga. Piekrītu, ka izklausās tas diezgan slimi(s)
10.12.2015 22:33 |
 
10 gadi
Reitings 626
Reģ: 29.01.2009
Iedomājos pacelt šo tēmu..
Joprojām cīnos ar atkarību, bet paliek labāk.. vislabākās zāles ir bez-komunikācija.
Kādi jaunumi raksta autorei?
27.02.2016 22:15 |
 
10 gadi
Reitings 1288
Reģ: 29.01.2009
Man arī ir viens bijušais, kurš mani ļoti ir sāpinājis, bet aizmirsusi vēl neesmu, kaut vai 5 gadi ir pagājuši. Vienīgais labums, ka kontaktu mums nav, bet ir pāris reizes viņš redzēts.
27.02.2016 22:33 |
 
Reitings 47
Reģ: 06.04.2015
KRISTA*

Mīli viņu? Nu mīli!
Novēli viņam laimi.
Viņš Tev paradīja kādai Tev jābūt tad, kad esi kopā ar kādu, kurš Tevi mīl.
Pateicies viņam par to.

Ja Jums būtu jābūt kopā - jūs būtu. Bet neesat. Varbūt būsiet. Kautkad. Bet ne tagad. Drīzāk tad, kad jums abiem būs 90 gadi.
Līdz tam vēl daudz dzīves priekšā. Tāpēc dzīvo! Vnk DZĪVO! Baudi dzīvi un ļaujies jaunai mīlestībai.

Pagātne ir pagātne un neļauj tai vilkties iekšā Tavās jaunajās attiecībās. Pskaties debesīs! Atceries - Jūs abi staigājat zem vienām debesīm un redzat vienu un to pašu sauli un mēnesi. Novēli domās viņam laimi, (arī viņš taču Tev novēl būt laimīgai, vai ne?), novēliet viens otram laimi, tādos brīžos un viss...atpakaļ iekšā reālajā dzīvē un reālajās attiecībās!

Tavs īstais ir tas, kurš ir īstenībā, ar Tevi, nevis kkur sapņos, atmiņās, ilūzijās un skumjās.
Pasmaidi! Tu esi laimīga, jo zini mīlestību, Mīli, atlaid!
Un jauno draugu mīli - sniedz viņam savu siltumu! Viņam to vajag vairāk.
28.02.2016 15:53 |
 
Reitings 4655
Reģ: 23.11.2014
Žēl, ka Tev, Krista, joprojām nav izmaiņu un joprojām jāpārdzīvo :-(
Skatos, ka biju arī komentējusi pirms 4 mēnešiem, kad arī jutos kā emocionāli piesieta cilvēkam. Taču nu viss beidzies. Kas mainījās? Pirmkārt, pārvācos uz citu dzīvesvietu. Nesazinājāmies, jo viņš nerakstīja un es negribēju uzbāzties. Pēc mēneša satikāmies, jo viņš mani apsveica dzimšanas dienā, pabučojāmies un viņš teica, ka domā par mani utt. Un pēc tam mēs turpinājām nesazināties, kas ir loģiski. Taču tā apziņa patīkama, ka esmu viņa domās.
Sāku čatoties ar dažādiem cilvēkiem, izveidojās interesantas sarunas un satiekoties ar vienu puisi, tagad arī viņš ir pārņēmis manas domas. Taču neplānoju pieķerties, īsti negribu attiecības, bet ir patīkami ar kādu sazināties un tā..
28.02.2016 16:36 |
 
10 gadi
Reitings 626
Reģ: 29.01.2009
Esmu parvakusies uz jaunu valsti, laiks iet, notikumi nak un iet, tacu - es neesmu tikusi shim cilvekam pari. Un nav ne jausmas,vai tas kadereiz notiks. Ir pagajis gandriz gads.

Vai nu drikst teikt,ka situacija ir bezceriga? :)
06.06.2016 16:10 |
 
Reitings 925
Reģ: 11.06.2012
Es sen atpakaļ arī biju kārtīgi samīlējusies, čakarējāmies, sirds plosoši pārdzīvojumi utt. Man palīdzēja laiks un tas, ka nebija nekādas saziņas. Bija sava dzīve, attiecības, bet dažreiz atmiņā uzpeldēja kāds saldsērīgs moments, kad dzirdēju dziesmu, kas atgādina viņu vai sanāca būt rajonā, kurā mēdzām dzīvot utt. Es ilgi domāju, ka viņš ir un būs mana pirmā, lielā un nepiepildītā mīlestība, kurai sirdī vienmēr būs vieta. Bet viss pilnībā izmainījās, kad satiku savu nu jau vīru. Man kā plīvurs nokrita no acīm, sapratu, kā ir būt mīlētai un mīlēt. Tagad pret to pirmo man ir vienaldzība un nedaudz pat dusmas uz savu naivumu, ka čakarējos tik ilgi. Nav vairs nostaļğijas par neko, kas saistīts ar viņu. Un man par to prieks.
06.06.2016 17:05 |
 
10 gadi
Reitings 626
Reģ: 29.01.2009
Izklausās labi, satikt citu, bet ko darīt, ja neviens cits neinteresē? Kā satikt kādu, ja neesi ieinteresēts jaunajā, tā vietā muļķīgi rokoties pagātnē bez perspektīvām? Un, laikam ejot, nepaliek labāk, tieši otrādi. :/
07.06.2016 00:18 |
 
Reitings 195
Reģ: 02.02.2013
Emocionālā atkarība + dvēseliskās saites, es ieteiktu uz aizlūgšanu aiziet.
15.06.2016 09:44 |
 
10 gadi
Reitings 626
Reģ: 29.01.2009
Cik jau nav pa baznīcām sēdēts... nepalīdz.
15.06.2016 12:19 |
 
Reitings 618
Reģ: 05.04.2012
Man laikam pagāja 5 gadi un tad tikai es sāku saprast, ka viņš nav priekš manis. Tagad atskatoties uz to laiku sapratu, ka es pati viņu idealizēju savās acīs. Tagad ir citas simpātijas, baudu brīvību. Man palīdzēja arī tas, ka atskārtu, ka attiecības ar viņu patiesībā mani sačakrēja. Cik nervu un asaru tur tika pazaudēts. Turies! ;-)
15.06.2016 16:58 |
 
Reitings 43
Reģ: 01.10.2015
Sen nebiju šeit ielūkojusies un redzu, ka tēma pacelta vēl vasarā. Varu teikt, ka joprojām nekas nav mainījies :D Tā, ka miss_grape - es nezinu tavu gadījumu sīki un smalko, bet varu droši teikt, ka manējais ir tiešām bezcerīgs. Dzīve met kūleņus, viss plūst un mainās, bet ne šis stāsts. Kad veidoju šo diskusiju, nemaz nedomāju, ka emocionālā atkarība no kāda, ir skārusi tik daudzas meitenes.
12.12.2016 00:26 |
 
Reitings 864
Reģ: 03.01.2013
If it's destroying you, then it's not love
12.12.2016 00:37 |
 
Reitings 186
Reģ: 25.03.2014
Psihologs, terapeits? Nedomāju, ka runa ir par mistisko tēlu, kuru nav iespējams izmest no galvas, bet vairāk par tevi un tavu iekšējo pasauli, kas jāsakārto, lai spētu kvalitatīvi dzīvot. Sakārtosi sevi, visticamāk sapratīsi, ka tā ir bijusi ilūzija - jūtas pret viņu
12.12.2016 09:08 |
 
Reitings 803
Reģ: 21.09.2015
KRISTA* esi tikusi pāri šim vīrietim? Cik saprotu ar "nekas nav mainījies" tomēr neesi?
12.12.2016 10:09 |
 
Reitings 1912
Reģ: 13.05.2016
Hmmm...man bija tā līdz satiku savu tagadējo draugu. Un sākot ar dienu kad viņš ienāca manā dzīvē, visas domas par bijušo bija ka ar roku atņemtas, pat pati pārtraucu kontaktu ar viņu, bija 0 emociju. Bet sapratu ka man tas bija kaut kāds pieradums or something.
Smieklīgi..zinu to ka tagadējam draugam ar savu bijušo bija tāpat, brīžiem pretīgi no tā cik daudz zinu par viņu attiecībàm. Viņiem tur baigā mīla 5 gadu garumā..kad viņš sāka tikties ar mani tai aizkrita ciet un kontakts viņiem beidzās, izrādas viņa vel bija cerējusi ka kādu dienu viņi saies atpakaļ kopā..
12.12.2016 10:38 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits