Es nespētu tādās attiecībās izturēt pat pāris mēnešus, kur nu vēl gadu. Piekrītu Nerea teiktajam - man arī patīk justies iekārotai. Un vismaz man sekss ir ļoti svarīga dzīves sastāvdaļa - ja tas ir nekvalitatīvs vai nav vispār, tad mani nespēs blakus cilvēkam noturēt pat lielas jūtas, jo vēlos lai vīrietis iekāro mani, lai es varu iekārot vīrieti un mūsu kopdzīve neatgādina 80 gadus vecu pensionāru ikvakara sabučošanos un aizmigšanu viens otram blakus. Pati reiz biju attiecībās, kurās pēc četriem mēnešiem, kurus biju pavadījusi dzīvojot kopā ar vīrieti, pati sāku, brutāli sakot, viņam uzmākties. Tiesa gan, attiecības beidzās un labi, ka tā, jo blakus vīrietim vēlos justies kā sieviete, nevis visu laiku uzņemties iniciatīvu.
Šādā situācijā, ja ir neērti jautāt tieši un konkrēti, es, visticamāk, sarīkotu abiem romantisku vakaru ar vīnu vai šampanieti, iespējams, tas atraisīs puisi un arī Tev ierunāties par šo tematu no sērijas "Kā es gribētu pavadīt ar tevi kopā skaistu, kaislīgu nakti..." būs vieglāk. Varbūt tādā nepiespiestā un brīvā gaisotnē arī pats puisis nebaidīsies un nekautrēsies runāt par šo kutelīgo tematu.
Katrā ziņā - lai veicas izrunāties! :)