Kopdzīve

Mēs kopā pārcēlāmies uz ārzemēm. Viņš pārcēlās, es piekritu braukt līdzi. :D

Attiecības palika nopietnākas, vecums arī tas, kad varētu tā kā sākt dzīvot patstāvīgi. Abi divi no vecāku mājām pārcēlāmies uz pirmo kopīgo dzīvokli (nu, vai drīzāk istabu, jo tas bija komunālais dzīvoklis). Ierosināja draugs.

Es paarceelos pie vinja, jo vairs nespeeju iztureet dziivi kopaa ar vecaakiem. Izdomaajaam to abi kopiigi. Neilgi peec tam appreceejaamies.

Sākumā dzīvojām pie manis, tad pārvācos pie viņa.
Kopdzīve izveidojās tā pakāpeniski un organiski, pēkšņi sapratām, ka jau dzīvojam kopā :D

Sāku studēt citā pilsētā, draugs negribēja vienu laist. Tad arī kopā atradām dzīvoklīti un pārcēlāmies.

Viņš ievācās pie manis, manā single girl mikro dzīvoklītī, jo pārcēlās no citas pilsētas. Pēc pāris mēnešiem pārvācāmies uz lielāku, kopīgu mājokli.

Sāku dzīvot ar draugu jau vidusskolas pēdējā klasē. Viņam jau kādu laiku bija savs dzīvoklis, tāpēc nebija iemesla nepārvārkties pie viņa.

Kad mācījos vidusskolā, tad mums arī bija vairāki cilvēki, kas dzīvoja kopā ar savām otrajām pusēm. Vecāku sapulces šajā kontekstā man šķita īpaši uzjautrinošas :-D apmēram tā, kurš ies uz Jāņa vecāku sapulci, mamma vai sieva? :-D

Dzīvojām kopā dzīvoklī vairāki dzīvokļbiedri (nebija ar viņu attiecību un pat tāda doma, ka varētu būt kopā, likās neaptverama), tad izvācos padzīvot viena (pēc pusgada apmēram sākām šad tad satikties, pavadīt laiku kopā, samīlējāmies), pēc gada ievācos atpakaļ, bet tagad esam lielajā dzīvoklī divi vien. Tā kā principā kopdzīve nebija tāds baigais lielais solis, jo bijām jau kopā dzīvojuši :D

sákám tikties, sáku nakshnjot pie vinja katru nakti un sapratám , ka nav nekáda jéga maksát íri par dzívokli kurá dzívo tikai manas mantas.

viņš par to sāka runāt kādas 2ned pēc iepazīšanās, neviens neievācās ne pie viena, ievācāmies kopīgā dzīvoklī.

Abi izlēmām un atradām kopīgu mitekli.
Vecums labs, materiāli nodrošināti bijām abi, attiecības noturīgas un tāpat ciemojāmies viens pie otra visu laiku.

Abi no dzimtās pilsētas pārcēlāmies studēt uz Rīgu, kopā sākām īrēt dzīvokli.

Principā - pavaicāju es. Mainīju dzīvesvietu un, tā kā pie viņa pavadīju lielāko daļu guļamā laika, pavaicāju - man pieteikties vienistabas vai divistabu dzīvoklim, ja viņam nebūtu iebildumu ar mani dzīvot :D Viņam actiņas iemirdzējās un iespiedzās jā, ka gribot gan.