Pārmaiņas

Tev un mazulim noteikti jaukāk Smiltenē.. tomēr privātmāja, svaigs gaiss .. nesaprotu kā ar mazu bērnu pa Rīgu var dzīvoties.. :-/

Ja jau ir palīdzīga roka, tad jauki :) Mazākā pilsētiņā noteikti būs patīkamākas pastaigas ar ratiem :)

Vaauuu.....Smilitene, tādi lauki:-D:-D:-D Nē, nu it kā 130km nav daudz, viens pūtiens esi Rīgā. Gan jau mātei kremt, ka viņai kāds gabals būs jāpakratās no Rīgas līdz Smiltenei, nevis tikai tas, ka tev tur darba nebūtu, jo tādā nekurienē tiešām darbu būtu grūti dabūt, kā arī atalgojumi noteikti nebūs tik augsti kā Rīgā. Ja gadās saslimt, tad būs vien uz Rīgu tie 130km jābrauc.

Es tagad sēžu sētā, bērns ratos svaigā gaisā un mierā guļ. Ar mazu bērnu privātmāja klusā vietā ir milzīga ekstra. Es pārvāktos. Gan jau arī mamma apradīs ar to domu.

Jā, būs jāizvērtē visi "par"un "pret". Ir pilns gan ar vieniem, gan otriem.

Smiltenei nav ne vainas, feina pilsēta. Valmierā var iegādāt visu, ja nav Smiltenē. Noteikti labāk privātmājā. Es domāju, ka grūtniecei ar draugu pārvākties no sava dzīvokļa pie vecākiem ir pēdējais darbs ko darit (ja situācija nespiež). Jūs tagad būsiet ģimene, nevajag vairs pie vecākiem.

Viss jau būtu skaidrs, tikai nebrīnies, ja pēc gada, pusotra teiksi, ka māte koriģē to un koriģē šito! Tā tomēr ir jūsu dzīve un jūsu ģimene. Ja jums ir darbs, nauda un galva uz pleciem, tad vispār nav par ko nervozēt.
Man vispār kaitina reizēm tie vecāki, kuri par daudz māca un par daudz jaucas otra dzīves veidošanā. Nu pieļausi 101 un 1 kļūdu, bet tās jau būs tavas kļūdas no kurām mācīties. Un ja jau tas pat nav uz visu mūžu, tad kur vaina? Tajā, ka māte nebūs rokas stiepiena attālumā un nevarēs piedalīties visos ikdienas sīkumos. Tas arī viss!

Manuprāt tīri ok variants priekš diviem gadiem.
Ja vēl māja tad mamma varēs droši braukt ciemos, es personīgi redzu ļoti daudz plusus.
Tā pati naudas ekonomija, mazais pa zaļu zāli izrāposies...

Ja to naudiņu, ko pārceļoties ietaupīsiet, tiešām krāsiet, tad šī ir ļoti laba doma. Un galvenais nevajag mammai parādīt, ka viņa ir spējīga kaut ko ietekmēt jūsu lēmumos, jūsu ģimene un jūs paši ar draugu visu izlemjat. :-)
Lai veicas! :-)

Es pati noteikti nepārvāktos, bet tavā vietā darītu, kā pašai gribās. Ja pati vēlies tur dzīvot, tad neklausies mammu, tā ir tava dzīve. Vienīgi padomā arī par to, vai jutīsies labi viena tur, kamēr draugs strādās, būsi viena ar bērnu. Ja apkārt nav ne ģimenes, ne draugu, varētu būt nedaudz vientulīgi. Bet tas tev pašai jājūt, galvenais ir tava un bērna labsajūta :) Ja esi dzīvojusi ārpus Rīgas, un patīk baudīt mieru un klusumu un būt vienatnē, tad jau viss ok. Vēl jāizvērtē mājas darbi, kas ir daudz vairāk kā dzīvoklī, ja līdz šim neesi dzīvojusi mājā. Ziemā tādās lauku mājās var būt arī problēmas ar sniegu, ceļiem utt. Ja vēl malka jākurina.. nez, pati es negribētu ar zīdaini dzīvot lauku mājā, man laikam depresija piemestos, ka nekur netieku un vēl tie n-tie darbi mājās + zīdaiņa kopšana, bet nu tas jau kā kuram :)

Visas tā saslavē, ka gribu atgādināt, ka par mīnusiem arī jāapdomājas ;)
Jāatceras, ka bez draugiem varētu būt vientuļi.. jaunus draugus tik viegli neiegūsi. Izklaides iespējas minimālas, sušī nevarēs pasūtīt uz mājām :D Varētu būt, ka vispār nebūs māju sajūta, jo tomēr tā nav jūsu māja... ja vēl mājas īpašniekam patīk kontrolēt lietas, tad čekos kas notiek ar māju utt. Daudz darba - tīrīšana, pagalma uzturēšana, ja vēl ir malkas apkure.. tad jāgādā par siltumu pašiem.
Nu tas tā īsumā, lai pārvācoties nebūtu šoks, ka ar tādām lietām nerēķinājās :D

Tev jau 28 gadi cik noprotu.draugam mazliet vairāk. Tad kur problēma?

Reāli iekrāt mēs neko nevaram, jo mēs kaut kā pamanāmies vienmēr visu iztērēt.

Uz ko tad tērējat? Alkoholu ja?

Domāju,ka mamma vienkārši nespēj Tevi iedomāties rušināmies dārzā (kas nav obligāti,protams), kurinām krāsni un darot mājai piederīgās lietas. Es,piemēram,nespēju Tevi iedomāties kurinot krāsni.

Tavā vietā nepārvāktos, jo neaizmirsti vienu būtisku lietu - Tev vajadzēs daudz palīdzīgu roku no apkārtējiem. Tava mamma spēs pieskatīt mazo, kad tu gribēsi pagulēt, jo tieši pirmos divus mazuļa dzīves gados mammām vislielākā noņemšanās. Un tici man, nevienam citam kā miesīgajai mammai negribēsi uzticēt mazuli. Protams, ekstra - svaigs gaiss, daudz brīvības, bet vai tas atsver pārējo?

Krāsns nav jākurina, dārzā nav jārušinās. Zāle gan jāpļauj, bet tur jau būs, kas nopļauj. Dzīvoklī es arī parasti viena pati dzīvojos, kad draugs strādā, esmu mājās sēdētāja. Pie ģimenes sanāk 1-2x mēnesī aizbraukt, kaut dzīvo viņi salīdzinoši tuvu. Kā jau teicu, tas viss būs ļoooti kārtīgi jāapdomā, jo pagaidām es neesmu ar visiem 100 par.

Interesanti,ja tu nestrādāsi,kur jums ietaupīsies tie 400 eiro,kurus katru mēnesi visu gadu garumā varēsiet atlikt?

Es tagad praktiski vispār naudu neieguldu kopdzīvē, tāpēc liela atšķirība nebūs.

Tu saki, ka 400 eur būs iespēja ietaupīt, bet vai pats draugs spēs sagrabināt tik pat lielu algu kā tas ir patreiz? Tas, pirmkārt. Ja tomēr nav pārliecība, es tādā gadījumā pārvāktods uz plašāku dzīvokli ārpus Rīgas, kas varētu būt tādās pašās izmaksās, kā patreizējais, lai draugs varētu saglabāt savu darbu Rīgā. Tāpat daudzas prioritātes mainīsies un naudas virzība/ ieguldīšana tiks mainīta. Kā arī Tu pati spēsi atsākt darbu pēc dekrēta, lai stabilizētu finansiālo situāciju kopīgi.

Otrkārt, nekādā gadījumā, ja apstākļi, protams, nespiež, neievācieties dzīvot pie vecākiem. Daudziem vecākiem, labu gribot, ir tieksme sākt pamācīt sākot ar mazo, beidzot ar katru soli, ko veic. Ar laiku tas tā izkretinē.

Noklausies mammas sakāmo, paņem sev noderīgo, bet rīkojaties pēc saviem ieskatiem. Jūs būsiet jauna ģimene, Jūs būsiet vecāki, Jums ir jāspēj pieņemt lēmumi, kas tajā mirklī noderēs Jums pašiem.

Ir vērts apdomāt arī to, ka Smiltenē varētu būt vientuļi. Būs drūmās, aukstās ziemas, rudens slapjdranķi un ar drauga mammas klātbūtni varētu arī nepietikt.

No otras puses Rīga nav tik tālu. Tie ir tikai 130km!

Ja mamma jau piedāvāja ievākties pie viņas, tad vieta Jums būtu, lai arī dotos uz Rīgu padzīvoties kādu laika posmu, kad mazpilsētas idille apniktu :) Būtu gan Rīgā uzticīga aukle, gan varētu izskrieties pa pilsētu netraucēti :)

Apsēdieties abi pie baltas lapas un sarakstiet savus plusus un mīnusus. Par mīnusiem sniedziet savus piedāvājumus to risinājumiem. Esiet nedaudz kritiskāki.

Painteresējaties par mājas izmaksām katrā no sezonām- apdrošināšana, apkures, interneta, elektrības, ūdens izmaksas. Jānoskaidro vai māja ir labi nosiltināta, vai nav sēnīte utt. Jāizpēta arī ceļi, vai tie ir labi izbraucami. Jāapmeklē/ jāpalasa atsauksmes par ārstiem/ slimnīcām/ dārziņiem utt.

es tavá vietá ietu gan uz máju mazpilsétá, un 130 km nemaz nav daudz. tikai ar noteikumu, ka katru ménesi tie 400 tieshám tiktu atlikti, nevis nemanot notriekti, lai iekrátu savam májoklim...