grūti...

ja

atkariigs no daudziem faktoriem. ja shobriit taa notiktu, ietu prom neatskatoties

Jaa, pamestu, ja situaacija buutu nelabojama. Gruutniecei nekaadas negatiivas emocijas nav vajadziigas. Tomeer ljautu vinjam satikties un ruupeeties par beernu un buut teevam, ja vinjsh pats to veeleetos.

To vajadzēja izdarīt jau pirms nonākšanas stāvoklī.

protams, pamestu. Sevi ir jāmīl.

Kurš tad būs labāks brīdis pamest? Dzemdību namā pie durvīm? Bērna pirmajā dzimšanas vai pirmajā skolas dienā? Vai gaidīsi, kad atvasei paliks 18?

Vai arī bērns būs iemesls, kāpēc klausīsies melus un tiksi necienīta visu mūžu? Nu, vai kamēr VIŅŠ neaizskries pie citas?

ja situaacija buutu nelabojama

laikam situācija ir nelabojama, jo cilvēks nesaprot, ko viņam saka. Apsola, ka tā vairs nedarīs, bet pēc 5 min. dara.

To vajadzēja izdarīt jau pirms nonākšanas stāvoklī

šis jautājums ir neapspriežams, jo bērnu vēlos ar vai bez vīrieša :)

Uzdevu šo jautājumu, jo gribēju redzēt citu meiteņu domas par to vai bērns ir iemesls, lai paliktu kopā ar vīrieti.
Jo, zinu, ka daudzas meitenes pacietīs veci, lai tik bērnam būtu tēvs.

Beernam teevs var buut arii vecaakiem nedziivojot kopaa.

Es pamestu un neteikti viņam neko par bērnu, citādi pēc tam vēl gribēs dabut aizbildniecibas tiesiibas, man noteikti negribeetos bērnu raut uz pusēm.

Man te viena draudzenīte izmeta tādu frāzi: Tu gribi vēl nedzimušam bērnam atņemt tēvu?
Bet ko man darīt, ja tam tēvam vissvarīgakais uz pasaules ir draugi, nevis es?
Es viņam dienam varu lūgties kaut ko izdarīt, bet neee, viņs ir piekusis. Bet tajā pašā laikā piezvana draugi un viņš kaut puspliks ir gatavs skriet pie viņiem.

Es pamestu un neteikti viņam neko par bērnu, citādi pēc tam vēl gribēs dabut aizbildniecibas tiesiibas, man noteikti negribeetos bērnu raut uz pusēm.

Tā gan nekad nedariet! Bērns nav neviena īpašums! Viņam/ai ir tiesības zināt un iespēju robežās iepazīt un izbaudīt abu vecāku mīlestību, ja tādi ir! Vieglākais ir noslēpt, protams, bet nostabilizēt situāciju tā, lai visiem ir tik labi, cik iespējams.

Autore - ej savu ceļu un ar bērna tēvu saglabā formālas attiecības. Tu nevienam nevar atņemt to, kas tam nepieder. Vēlēsies - iesaistīsies audzināšanā. Negribēs - ar varu nepiespiedīsi.

Es pamestu un neteikti viņam neko par bērnu

viņš zin, ka viņam būs bērns un nemaz negribētu to slēpt

Ja esi pārliecināta, ka viena tiksi galā ar savu šībrīža situāciju, tad pamestu neatskatoties. Nevajag sevi mocīt un paciest negatīvas emocijas.

Tēvs pats grib rūpēties par bērnu?

Tā gan nekad nedariet! Bērns nav neviena īpašums! Viņam/ai ir tiesības zināt un iespēju robežās iepazīt un izbaudīt abu vecāku mīlestību, ja tādi ir! Vieglākais ir noslēpt, protams, bet nostabilizēt situāciju tā, lai visiem ir tik labi, cik iespējams.

++++ Loģiski, ka normal tēvs gribēs aizbildniecības tiesības. Bērnu rada divi cilvēki un tas, ka vecākiem nekas nesanāca, vēl nenozīmē, ka bērnam bajag liegt abus vecākus.

Tēvs pats grib rūpēties par bērnu?

cik zinu viņš ļoti grib bērnu
Bet ja es viņu pametīšu, tad viņs ''noies no sliedēm'', jo šobrīd viņa, kā viņš pats sak, draugi, nav tie paši labākie cilvēki
Man jau tagad ir sajūta, ka dzīvoju viena, jo viņš mājās tikai paēd un paliek pa nakti

Piekauj viņu

Katrs pats ir atbildīgs par savām izvēlēm. Ja vīrietis noies no ceļa nelabvēlīgas kompānijas dēļ, tad tā ir viņa izvēle un tikai viņš par to ir atbildīgs. Tu esi atbildīga par saviem lēmumiem un to vēl nedzimušo dzīvību. Zīdainis ļoti jūt mammas noskaņojumu, tāpēc pirmajā dzīves gadā viņam nepieciešama harmoniska un pozitīva vide un mierīga mamma. Pajautā sev, vai ar esošajām attiecībām tu spēj viņam to nodrošināt?

Piekauj viņu

Ja es varētu :D

Kā izpaužas tieši viņa vienaldzība? Neticu, ka mājās vispār neuzturās.