Rokas no pareizās vietas?

Man ir svarīgi, lai māk tās lietas, ko es māku + varbūt vēl tuč, tuč. Tīri sadzīviskās, sīkās lietas, kā nesaukt meistaru, lai nomainītu ūdens krānu utml.
Ja nemāk sarežģītākus darbus, bet ir pietiekami ieinteresēts, lai pamācītos no kāda, kas māk, vai pietiekami izglītots un spējīgs pārējās jomās, ka meistara regulāras izsaukšanas nav problēma, arī neredzu šķēršļus.
Katram savs.
Piem., es varu iztīrīt, nomainīt detaļas datoriem, telefoniem un ļoti interesē tehniskas lietas, bet ēst gatavošana īsti nesaista. Kāpēc lai vīrietim nevarētu būt līdzīgi, t.i., neinteresēt (un tāpēc padziļināti neapgūt) tehniskās lietas, tā vietā apgūstot kaut ko, kas pašam tuvāk sirdij..?

Es atkal nesaprotu, kas jums tā plīst, ka visu laiku vajag labot? :-D es vienkārši nevaru iedomāties diži daudz darbus, ko vajadzētu mājās darīt, ko mācētu/varētu tikai viens no mums. Pirms pāris nedēļām vīrs uztaisīja svarcelšanas "būri" no koka, to gan man nebūtu bijusi ne vēlme, ne spēks taisīt, bet viņam ļoti gribējās taisīt pašam. Visādi citādi... spuldzes ieskrūvēt mākam abi.:-D

ne kontaktligzdu nomainīt, ne fēnu salabot, ne ritenim pedāli sataisīt, ne suņu būdu uzmeistarot, ne mašīnai eļļu nomainīt!

Ko te neprast, pati arī to varu izdarīt. Nu ir cilvēki,kam nesanāk ,nu ir.

Nevaru sūdzēties - rokas no pareizās vietas aug. Ja kaut ko nepieciešams sataisīt, tad - ja draugs zinās, kā to izdarīt, tad viņš to izdarīs. Mainīti krāni, taisītas elektrības lietas, labotas tehnikas, pielikti plaukti un vēl darītas neskaitāmas citas lietas. Bet man patīk, ka viņš apzinās savu robežu - respektīvi, ja viņš nezinās kā kko sataisīt, tad labāk izsauks meistaru, kurš zin, ko dara, nevis čakarēs kko uz dullo, tikai tāpēc, lai pats taisītu.

Nu tikpat labi var arii teikt, ka sievietei obligaati ir jaamaak pagatavot eest un ka sieviete, kura negatavo/gatavo tikai ljoti vienkaarshus eedienus, nav sieviskjiiga.

+++

Manējais tur krēslu, kamēr es mainu spuldzītes (man bail no augstuma). Randiņu periodā redzēju viņu mainam kontaktligzdu. Mašīnai eļļu prot nomainīt. Bet vispār, viņš ir no tās sugas, kas vienmēr un visur sauks meistaru. Vai lūgs, lai es izdaru.

...mans tētis arī ir no tiem, kas mājās visu prot un māk remontēt pats, rezultātā, es arī esmu samācījusies daudz ko. Tāpēc arī mani netraucē tas, ka vīrietis neaizraujas ar makgaiverošanu.

Manējais ir ar elektriķa izglītību un sertificēts autoelektriķis. Mašīnas ir viņa kaislība. Tur visu dara pats, mājā elektriķa un santehniķa darbus dara pats, remontu mēs uz pusēm un ja ko nezinām, tad zvanam draugam celtniekam. Man patīk, ka vīrs visu nedara pats, bet atļauj arī man palīdzēt. Arī man rokas "aug no pareizās vietas".:-D un es labāk špaktelēju un tapetes līmēju nekā tamborēju.

Pats visu taisa, labo, skrūvē, brūvē un pamazām māca arī mani.
Prot arī mākslinieciskas lietiņas gatavot, ir man auskarus uztaisījis, kuloniņu. :)

Bērnībā biju pieradusi, ka tētis visu pats darīja, remontu taisīja, to lietu vēl joprojām nevienam negrib uzticēt :D vispār daudz ko māk gan no datorlietām, gan auto, gan elektrības, gan virtuves lietās :)

Draugs arī strādīgs un viņam patīk daudzas lietas darīt pašam, protams, ir lietas, kuras viņš paprasa kādam, kas labāk zina ;)
Lai gan dažreiz viņa pašdarbības idejas mani nošokē, bet esmu pieradusi... :D

Manam aug no pareizās vietas.

Un man tas ir svarīgi, lai pie katras urbšanas, kaut kā kopā likšanas vai sabojāta kontakta nav jāmeklē kāds cits. Kā arī jāsaka, ka pa visiem kopā būšanas gadiem, tiešām pietiekoši daudz ir bijuši remonti gan manos laukos, gan mūsu pašu dzīvesvietās, kā arī pārvākšanās, tad bijusi nepieciešamība, gan lampas pielikt, gan visādus urbšanas darbus veikt, un kas tik vēl nē. Priecājos, ka visu var vīrietis.

Protams, ir darbi, kurus labāk atstāt profesionāļu ziņā.

Manējais visu dara pats. Ne reizi nav saucis kādu meistaru. Tehnikuma laiki viņam nākuši tikai un vienīgi par labu :D

Vispār varbūt kādai ir zināms labs elektriķis Rīgā - radusies lielāka problēma, kuru draugs nav spējīgs atrisināt, jo nepieciešams profesionālis ar tehniku.

Manējais arī prot daudz ko pats izdarīt. Man tas liek justies ļoti forši un droši kopā ar viņu. Ir jau gadījušies visādi piedzīvojumi, kuros nodomāju cik labi, ka man kopā ar viņu tā atgadījās, nevis ar kādu panikā kritēju un nemākuli. :D
Bet neuzskatu, ka visiem vīriešiem jābūt santehniķiem, elektriķiem, galdniekiem, datormeistariem un mašīnspeciālistiem, jo tiešām daudziem nemaz tēva nav bijis un nav viņiem bijis no kā pamācīties.

Šajā ziņā mani ir izlutinājis tētis, jo viņš arī ir praktisks bez gala, mājās visu dara pats, nu ja gadījumā, kas ļoti ārkārtējs vai sarežģīts, tad sauc attiecīgo speciālistu, bet man vienmēr bija un ir joprojām, tāda kā drošības sajūta, ka ja nu kas, tētis visu salabos Tāpēc man būtu grūti būt ar tādu vīrieti kopā, kas neko nevar izdarīt.

Man laikam tas arī no tēva :D Es vienmēr esmu zinājusi, ka viņš gan salabos man slēpes, gan taisnotāju, kad man tas izdomāja nosmirdēt :D Arī, kad taisa remontu es zinu, ka mums būs gan ar elektrību viss bumbās, gan pods tiks nomainīts, gan truba ielikta, gan kontaktligzda tur, kur viņas vēl nav, bet man gribētos :D kaut vai virkne gan viss pārējais, tāpēc es ļoooooti novērtēju šīs lietas un manās acīs mācēšana ir tikai milzu bonuss, bet nemācēšana- mīnuss.
Bet es vispār atstāju visas šīs labošanas lietas vīriešu ziņā, jo es redzu, ka viņiem patīk, kad es prasu palīdzību. :-D Tagad, kad man ir vīrietis blakām, tētis aivien vairāk novērtē to, ka es prasu ko salabot tieši viņam. Tad viņš ar tādu lepnumu taisa :-D

man vienmēr bija un ir joprojām, tāda kā drošības sajūta, ka ja nu kas, tētis visu salabos. Tāpēc man būtu grūti būt ar tādu vīrieti kopā, kas neko nevar izdarīt.

++++

Šajās attiecībās gan pagaidām neesmu ar neko lielu labojamu saskārusies, bet visādus sīkumus omēm gan salabo, ja ir nepieciešamība. Un esmu arī ievērojusi, ka draugs ir pirmais, kuram omes zvana un saka, ja kaut kas nav kā vajag. Tad jau laikam kaut ko prot. :D

Manm viram ari rokas aug 'no pareizas vietas'. Ir lietas, kuras vins vnk nedara, jo negrib cakareties-kaut vai ta ellas nomaina mashinai, jo tur viss ir jaskruve nost...bet majas visu salabo un izdoma ka sataisit ko tadu, kas manam acim butu metams lauka :-D

izdoma ka sataisit ko tadu, kas manam acim butu metams lauka

+++

:D

jo tiešām daudziem nemaz tēva nav bijis un nav viņiem bijis no kā pamācīties.

Manējam arī tēvs nebija, un to neilgo laiku, kad bija, tad neko nejēdza izdarīt. Nu neko, tas arī bija stimuls apgūt visu pašam, lai nebūtu kā tēvs.

Manejam teva ari nebija blakus, bet visu beernibu pats kimerejas ar viskkadiem velosipediem, darija knibinajaa, jauca ara visu un lika kopa. Vienigais,'ko vins neciesh-ta ir elektriba. Augstakais vins lampu pieliks, bet vairak neko :-D ta vieta izsauks meistaru.

Es domāju, ka viņš mācētu sataisīt fēnu vai ko tādu, bet ir tāda lieta, ka, ja man kaut kas saplīst, es uzreiz metu ārā :D
Viņš man ir labojis izlietni ( ko tur ar tām trubām ), skapi, jo spoguļdurvis no vietas izgāja, ar mašīnu ir uz tu, taču eļļu ieliet un riepu nomainīt, protams, māk. Skrūvi ieskrūvēt un naglu iesist arī māk.
Ar elektrību gan ņemties neļautu, labāk izsauktu meistaru.
Vakar, starp citu, es saplēsu dušas uzgali. Vienkārši nolauzu :D Jāiet pirkt jaunu, jo nu kurš ko tādu labos :D
Tētis gan man ir tāds, kuram var jautāt visu. Salabos jebko.