Visus 12 gadus nomācījos skolā ar kristīgu novirzienu, un pie mums brauca ASV sludinātāji. Jā, tevis aprakstītā ''sludināšanas tehnika''' ir ļoti līdzīga tam, ko arī es pieredzēju. Mūzika, gaismas, kliegšana - daudzus cilvēkus tieši tas ''paņem'''un uzrunā, mums LV baznīca asociējas ar garlaicīgu, neizteiksmīgu, atmiņā nepaliekošu sprediķi, bet tagad tā vispār ir ASV mode - ķip baigi moderni, stilīgi, ekspresīvi dievkalpojumi. Tas viss, lai piesaistītu cilvēkus. Jāsaprot, ka lielākā daļa cilvēku dievu meklē tad, kad dzīvē ir problēmas, un ar visu to troksni daudzi mēģina aizpildīt tukšumu sevī vai vnk novērst domas no problēmām. Ja meklē īstu, personīgu garīgumu, uz tevi tas nestrādās.
Ziedojums nav obligāts, bet vēlams. Ja tev to uzspiež- jā, tā ir sektas pazīme.
Par to sporta zāli - ja vēlies to apmeklēt, neviens nevar to liegt. Jebkurā baznīcā tev teiks, ka dievs ir 1. vietā (tas skaitās ticības pamats), bet tas nenozīmē, ka tev jāatsakās no visa cita. Ja tev par to piekasās, vari atbildēt, ka Bībelē ir teikts , ka cilvēka ķermenis ir templis, caur kuru darbojas dievs, tāpēc to ir svarīgi turēt formā8-). Vispār, Bībelē ir pants, ka viss, ko tu dari, ir jādara dievam par godu. Piemēram, tu sporto nevis, tāpēc, lai citiem lielītos ar presīti, bet lai dievam būtu prieks, ka tu darbojies un strādā ar to, ko viņš tev ir devis. :-)
Par to agresīvo sludināšanu, iešanu klāt pie ielas - tas arī skaitās kristieša pamatpienākums, sludināt ''labo vēsti'' pasaulei un tiem kas nepazīst dievu. BET, ja tu nejūties komfortabli, tev tas NAV JĀDARA. Saka, ka dievs katram ir devis talantus, un ne jau visiem ir talants sludināt, uzrunāt svešus cilvēkus. Tāpat, ne visi ir garīgi gatavi sludināt citiem, un labāk to atstāt zinošiem, ''izredzētiem'' cilvēkiem.
Ja tu nejūties ērti, tad pamet draudzi. Ja vēlies, meklē sev ko citu. Ja nevēlies, nemeklē. Tas viss ir tavā ziņā, un tev neko nedrīkst uzspiest:-). Labi, ka tu domā ar galvu un saproti, ka kaut kas nav kārtībā. Diemžēl, cilvēki sektās nemaz nesaprot, ka viņus izmanto. Var jau būt, ka pašiem draudzes vadītājiem mērķi šķiet labi un godīgi - sludināt ticību un glābt cilvēkus no elles, bet šis nav tas gadījums, kad visi līdzekļi ir labi. Cilvēkam ir skaidrā prātā jāpieņem lēmumi, un ticības lietās viņus nedrīkst iespaidot ar psiholoģiskām smadzeņu skalošanas metodēm.
Nedaudz izplūdu rakstot:-D Vienkārši tā man kādreiz bija aktuāla tēma. P.S. Ne tuvu neesmu kristiete, bet skolas dēļ daudz zinu par šīm lietām.