Sektās bijušo narkomānu īpatsvars patiešām ir lielāks nekā sabiedrībā kopumā. Turklāt viņi vēl lepojas ar to, ka agrāk tādi bijuši.
..
Dievs ir jānošķir no jebkādas reliģiskas organizācijas. Dieva klātbūtne gan sabiedrībā kopumā, gan šajās organizācijās ir aptuveni vienāda, taču abās vietās to velnu tomēr ir vairāk. Un tie dievi un velni abās vietās ir dažādi.
..
Mācītājiem viens no galvenajiem dieviem patiešām ir nauda, ko viņi nemaz tik ļoti neslēpj.
..
Cilvēka izveseļošanās (bet labāk tomēr - nesaslimšanas) spējas IR atkarīgas no dvēseles stāvokļa. Vieni šādu stāvokli var panākt tāpat, citiem vajadzīga kāda draudze, lai to izdarītu.
..
Priekš narkomāniem sektas ir progresīvas lietas; priekš attīstītākiem cilvēkiem - pagrimums.
..
Daudzas sektas vai pat reliģijas kopumā, neraugoties uz to, ka vārdiski sludina mīlestību, patiesībā sludina naidu, nošķirojot ticīgos (atsevišķā gadījumā - kristiešus vai musulmaņus) no neticīgajiem (nekristiešiem vai, musulmaņu žargonā runājot, vienkārši - neticīgajiem).
..
Vairums reliģisko organizāciju sevi sludina par vienīgajiem patiesajiem uz pasaules. Tas saistīts ar svēto rakstu iztulkošanu pēc sava prāta.
..
Ir aizdomas, ka starp reliģijām (svēto rakstu saturiem) pretrunu nav.
..
Ar ko sektas varētu būt kaitīgas? Ar tukšiem un muļķīgiem uzskatiem kaitējums diez ko liels nav, tāpat kā nebija kaitīgi padomju laikā iestāties komjaunatnē. Vislielākie kaitējumi no sektām varētu būt:
* šķiršanās no naudas par labu sektu vadoņiem,
* nesaprātīga paļaušanās uz Dievu, neko nedarot,
* naids (ne brutāls, bet tomēr - nepatika) pret citādi domājošajiem.
Kas attiecas uz Dieva funkciju uzurpēšanu (iedomāšanās, ka atdzimis no Svētā Gara, līdz ar ko viss, ko pats runā, ir no Dieva nākoša patiesība) un izdomāto izpratni par Jēzus misiju zemes virsū, tad tur kaitējums it kā nav, vienīgi šie cilvēki dzīvo kā tumšā maisā, kur viņi var justies kā ģēniji, pie kam tā maisa ietvaros šādi uzskati nav pretrunīgi.
..
Kā jau Dionysus atzīmēja, vairums cilvēku pasauli uztver materiāli, tādēļ arī ir ieviesti dievnami un rituāli, jo citādi, tātad - teorētiski, cilvēkiem nepielec. Materiāla izpratne par Dievu vai dieviem vispār var arī nebūt pretrunīga, vienīgi ir piemērojama vairumam cilvēku, kam pasauli uztvert teorētiski ir problemātiski. Tiem, kas to saprot, problēmu nav - viņi paši sapratīs, kā uztvert Dievu. Bet ir vidusslānis, kurš saprot, ka reliģijas ir materializētas, taču nesaprot, ar kādu nolūku tas darīts, un ka pretrunas no šīs materializēšanas nerodas. Un tad viņi sāk strīdēties savā starpā, ar reliģiozniekiem vai pilnīgi neticīgajiem pilnīgi bezjēdzīgi jautājumos par Dieva existenci. Būtībā viņu uzskatos nemaz tik lielu atšķirību nav (es šeit nerunāju par padibenēm, kas nepiekopj nekādu reliģiju).