Kristus pasaulei

Sektās bijušo narkomānu īpatsvars patiešām ir lielāks nekā sabiedrībā kopumā. Turklāt viņi vēl lepojas ar to, ka agrāk tādi bijuši.
..
Dievs ir jānošķir no jebkādas reliģiskas organizācijas. Dieva klātbūtne gan sabiedrībā kopumā, gan šajās organizācijās ir aptuveni vienāda, taču abās vietās to velnu tomēr ir vairāk. Un tie dievi un velni abās vietās ir dažādi.
..
Mācītājiem viens no galvenajiem dieviem patiešām ir nauda, ko viņi nemaz tik ļoti neslēpj.
..
Cilvēka izveseļošanās (bet labāk tomēr - nesaslimšanas) spējas IR atkarīgas no dvēseles stāvokļa. Vieni šādu stāvokli var panākt tāpat, citiem vajadzīga kāda draudze, lai to izdarītu.
..
Priekš narkomāniem sektas ir progresīvas lietas; priekš attīstītākiem cilvēkiem - pagrimums.
..
Daudzas sektas vai pat reliģijas kopumā, neraugoties uz to, ka vārdiski sludina mīlestību, patiesībā sludina naidu, nošķirojot ticīgos (atsevišķā gadījumā - kristiešus vai musulmaņus) no neticīgajiem (nekristiešiem vai, musulmaņu žargonā runājot, vienkārši - neticīgajiem).
..
Vairums reliģisko organizāciju sevi sludina par vienīgajiem patiesajiem uz pasaules. Tas saistīts ar svēto rakstu iztulkošanu pēc sava prāta.
..
Ir aizdomas, ka starp reliģijām (svēto rakstu saturiem) pretrunu nav.
..
Ar ko sektas varētu būt kaitīgas? Ar tukšiem un muļķīgiem uzskatiem kaitējums diez ko liels nav, tāpat kā nebija kaitīgi padomju laikā iestāties komjaunatnē. Vislielākie kaitējumi no sektām varētu būt:
* šķiršanās no naudas par labu sektu vadoņiem,
* nesaprātīga paļaušanās uz Dievu, neko nedarot,
* naids (ne brutāls, bet tomēr - nepatika) pret citādi domājošajiem.
Kas attiecas uz Dieva funkciju uzurpēšanu (iedomāšanās, ka atdzimis no Svētā Gara, līdz ar ko viss, ko pats runā, ir no Dieva nākoša patiesība) un izdomāto izpratni par Jēzus misiju zemes virsū, tad tur kaitējums it kā nav, vienīgi šie cilvēki dzīvo kā tumšā maisā, kur viņi var justies kā ģēniji, pie kam tā maisa ietvaros šādi uzskati nav pretrunīgi.
..
Kā jau Dionysus atzīmēja, vairums cilvēku pasauli uztver materiāli, tādēļ arī ir ieviesti dievnami un rituāli, jo citādi, tātad - teorētiski, cilvēkiem nepielec. Materiāla izpratne par Dievu vai dieviem vispār var arī nebūt pretrunīga, vienīgi ir piemērojama vairumam cilvēku, kam pasauli uztvert teorētiski ir problemātiski. Tiem, kas to saprot, problēmu nav - viņi paši sapratīs, kā uztvert Dievu. Bet ir vidusslānis, kurš saprot, ka reliģijas ir materializētas, taču nesaprot, ar kādu nolūku tas darīts, un ka pretrunas no šīs materializēšanas nerodas. Un tad viņi sāk strīdēties savā starpā, ar reliģiozniekiem vai pilnīgi neticīgajiem pilnīgi bezjēdzīgi jautājumos par Dieva existenci. Būtībā viņu uzskatos nemaz tik lielu atšķirību nav (es šeit nerunāju par padibenēm, kas nepiekopj nekādu reliģiju).

Es nerunāju par ticību/ ticēšanu kā tādu, bet tieši par šīm sektām. Jencītis pats ir bijušais narkomāns( narkomāns skan pieklājīgāk par padibeni?).

Nezinu neko par konkrēto personu, bet iekrita acīs tavs vispārinājums uz to, ka tur iesaistās/ir - nu jau narkomāni, nu jā vēl pamuļķi un visādi citādi zemas raudzes cilvēki. Ja paskatās, tad tie, kas uzbāžas - ja tikai par sektām runājam - nav šīs nosauktās klases cilvēki, tāpat šērotājas māmiņas ar bērniem bildēs. Jā, jā, noteikti fake, bet nu tā pretīgi skan. Lai iet un darbojas kaut padibenes, ka tik palīdz, jūtas labāk, saņemas iziet zāļu kursu, jo rod spēku mēģināt un cerēt, ka izdosies pēdējais piedāvātais izdzīvošanas variants. Nekad nesaprotu tos reliģiju - izņemot to, kas sludina galu tiem, kas ir citādi un netic, jeb radikālās, kuras mums te par laimi nav - zākātājus.

Reliģija un ticība ir lai cilvēku stiprinātu garīgi , jo gandrīz viss ir atkarīgs no tā. Tā kā dzīvē pārsvarā viss balstās uz materiālismu, tad cilvēks garīgi var salauzt diezgan ātri.
Par to cik sabiedrība ir garīgi vāja, parāda visas atkarības, alkoholisms, narkotikas un pašnāvības.
Pamatā jau viss tiek skatīts caur materiālisma prizmu. Kaut ko vairāk cilvēki aizdomājas tikai kad notiek kāda nelaime, ar pašu vai ar tuvu cilvēku.

taču esmu sapratusi, kāpēc nedziedināmi slimiem cilvēkiem, kas viņam tic, ir labi, ka viņš ir. Tas viņiem līdz pēdējam brīdim atstāj cerību uz izglābšanos un tad, kad jau pat pašam skaidrs, ka glābiņa nebūs, to sapni par nonākšanu labākā vietā. Psiholoģiskais aspekts tur nostrādā diezgan daudz un atvieglo viņu pēdējās dienas.

Nu, tas ir ļoti diskutabli. Tik pat labi var atsaukties uz stresu, ticīgajiem prātā maļot virkni dzīves laikā izdarīto grēku un domu par iespējamu mūžīgu nokļūšanu kur citur, ne paradīzē.

Kāda starpība, tic kāds vai netic, kas jums no tā mainās, ka obligāti vajag apsaukt par izbijušām padibenēm?

Es nerunāju par ticību/ ticēšanu kā tādu, bet tieši par šīm sektām. Jencītis pats ir bijušais narkomāns( narkomāns skan pieklājīgāk par padibeni?).

Ja reliģiskā organizācijā ir jūtams uzsvars uz naudu, no tādas jāturas pa gabalu, tur ir skaidrs, kas ir Dievs vadītājiem.
Es galīgi neesmu reliģiozs cilvēks un man nenāk prātā nekas, kas varētu notikt, lai es sāktu ticēt Dievam, taču esmu sapratusi, kāpēc nedziedināmi slimiem cilvēkiem, kas viņam tic, ir labi, ka viņš ir. Tas viņiem līdz pēdējam brīdim atstāj cerību uz izglābšanos un tad, kad jau pat pašam skaidrs, ka glābiņa nebūs, to sapni par nonākšanu labākā vietā. Psiholoģiskais aspekts tur nostrādā diezgan daudz un atvieglo viņu pēdējās dienas. Protams, atbalstu tikai tad, ja paralēli lūgšanām ir arī visas nepieciešamās darbības, ko iesaka mediķi.

Es arī ļoti labprāt redzētu medicīniskās izziņas, kas apliecina notikušo brīnumu. Pretējā gadījumā, lai visi dieviņi ne vien nogrābstās, bet kārtīgi uzšauj šīm muldoņām par manipulēšanu ar izmisušajiem!

Reliģijas un ticības būtība ir ticēt bez taustāmiem pierādījumiem, vai noticēt tam, ka tas kas notiek pats no sevis, patiesībā nenotiiek pats no sevis.
Ja nu pienāks brīdis un atklāsies, ka viss sludinātais ir taisnība, tad būs par vēlu piekrist. Vilciens būs aizgājis.

Es arī ļoti labprāt redzētu medicīniskās izziņas, kas apliecina notikušo brīnumu. Pretējā gadījumā, lai visi dieviņi ne vien nogrābstās, bet kārtīgi uzšauj šīm muldoņām par manipulēšanu ar izmisušajiem!

Kāda starpība, tic kāds vai netic, kas jums no tā mainās, ka obligāti vajag apsaukt par izbijušām padibenēm? Un tur viņiem cita doma apakšā dziedināšanai, ne jau tik trula, kā te dažai gribētos, lai var paņirgt par pašas neizglītotību.

Parasti sektu vadītājiem ir dārgi auto un dārgi atvaļinājumi. Lielajām sektām ārzemēs kas tik vēl nē. Iesaku tam pievērst uzmanību. Neesmu reliģioza, bet par tiem, kas tic - uzskatu, ka nevar uzspiest citiem un, ja jau tā ticība ir, tad sāc ar sevi, saviem darbiem un izturēšanos pret citiem. Vai ticēsi vairāk, ja katru svētdienu iesi uz baznīcu? Šaubos. Kā bija tajā teicienā, ka patiesāko mīlestību bieži var redzēt lidostā, patiesākās lūgšanas slimnīcā un bija vēl kaut kas, ko neatceros...

Nu es jau zinu, ka šitiem sektantiem nav vērts vispār kaut ko skaidrot. Kā arī, esmu novērojusi, ka pamatā tur( Kristus pasaulei un līdzīgās organizācijās, nevis normālās draudzēs) iesaistās cilvēki ar zemu izglītības līmeni, mazatalgotos darbos strādājošie un vienkārši pamuļķi. Lētticīgi ļautiņi, kuri tic visam un no tiem var nokāst pēdējo kapeiku( kuras pirms tam nonāca Fēniksā vai točkā).

Bet es nesaku ka nu ir jāiet uz baznīcu ārstēties, medicīca nav vajadzīga :D bet tas fanātisms un ticība, ka tulit viss būs, viss notiksies ir ļoti svarīgs tomēr, lai veselības stāvoklis uzlabotos.

Nelasīju visu diskusiju, bet, atbildot uz autores jautājumu, šī viennozīmīgi ir sekta.
Saku to no pieredzes, kuru guvu komunikācijā ar cilvēkiem, kas šajā sektā ir iesaistīti. Visa domāšana izmainīta... Arī klasiskajās draudzēs (piem. Luterāņu) ir daži fanāiski izņēmumi, bet atšķirība kopumā ir pilnīgi izteiktas.

Ticība daudz ko dod, iekšējais dvēseles stāvoklis iet roku rokā ar ķermeņa spēju cīnīties ar slimību. Ja cilvēks tic Dievam no visas sirds un ir pārliecināts kā vēl nekad, ka Dievs ir ar viņu un viņam tūdaļ palīdzēs cīņā ar slimību, viņa ķermenis un domas ir ievirzītas pareizajā gultnē, lai tas pats uzveiktu slimību. Tas nav Dievs, bet gan ticība, emocijas, pozitīvisms un spēks, kas tik tikko pārņēma ķermeni, kas ir ļoti svarīgs aspekts slimības brīdī. Daudzas slimības sākas un beidzas galvā! Tā es domāju.

Vispār vēzi ārstē medicīna, cilvēki kuri daudzus gadus veltījuši sevi studijām, nevis bariņš izbijušu padibeņu ar lūgšanām.

Tieši tā. Pazīstu vienu trako, kura savu māsu no nopietnas slimības gribēja ārstēt ar reliģiju. Skraidīja pie mācītājiem, visi kā viens atteicās viņas farsā piedalīties un sūtīja pie mediķiem. Bet šādas sektas, kurām ir nospļauties par pilnīgi visu, izņemot savas iedomātās autoritātes nostiprināšanu, viņi ir gatavi iet kaut pāri līķiem.

Vispār vēzi ārstē medicīna, cilvēki kuri daudzus gadus veltījuši sevi studijām, nevis bariņš izbijušu padibeņu ar lūgšanām.

Lol, vai ir vēl klasiskāks stāsts par ''ticība mani izglāba no neārstējama vēža''? :D

man bija bibliotēka ar visām iespējamām latviešu un krievu val.ezoteriskajām un okultajām grāmatā.....es biju nenormāli pārgudra

Piedod, bet šī bibliotēka liecina par gudrībai tieši pretējo. Kā principā arī viss pārējais tavs komentārs.

taču tas viss mani neglāba no vēža

...kāds pārsteigums :D Tiešām??????
Šādus komentārus ieteiktu papildināt ar ieskenētu medicīnas vēsturi, kurā ir ārstu atzinumi, ka, pirmkārt, vēzis ir bijis, otrkārt, ārstēšanai nav padevies, un treškārt, vēža vairs nav. Es arī varu uzrakstīt kā šopings Zarā mani izārstēja no vēža pēdējā stadijā, bet angļu valodas kursi manu vīru piecēla no ratiņkrēsla. Pastāsti vēl.

Man žēl ka cilvēki izdomā neesošas sazvērestības teorijas, paši grimdami mēslos līdz ausīm joprojām turpina apliet ar samazgām tos, kas izvēlējušies neiet pa plato ceļu.....bija tāda

Draudze, kā cilvēku kopīga garīguma stiprināšanai ir labi, taču daudzi draudžu vadītāji uzspiež savu autoritārismu un noteikumus.
Praktiski jau uzņemās tā augstākā lomu. Un draudzes locekļi kuriem prasās pēc tāda stingrā vadoņa.
Lai atrastu savu garīgo ceļu un virzienu, nav noteikti kaut kam jāpievienojas. Gandrīz viss ko organizē cilvēks ir ar savām interesēm un melnumiem.

dievs ir ne tikai miris, bet saksim ar to, ka tas nav pat eksistejis. Pastav pavisam skaidra likumsakariba - jo homo ir intelektuali neattistitaks, jo lielaku vajadzibu vins izjut piederet pie bara. Saja bara homo tiek piedavata loti vienkarsa shema uz kuru vins "uzkeras" - vinam nevajag domat, bet sekot kaut kadiem noteikumiem.

Jums iesaku, atnāciet uz šo draudzi, atstājiet savu naudu mājās ja tik ļoti bail

Labak butu, ja cilveki tomer Jums tas kapeikas nestu ar nosacijumu, ka Jus izmantojot so naudinu, lai noverstu savas problemas ar higienu.

Dievs un es zinu, ka tas bija Dievs, jo sajutu arī Viņa klātbūtni fiziski, mani šajā dienā dziedināja Pateicoties šai draudzei mana laulība ir atjaunota, man ir bērniņš,

Likumsakarigi...iespeja, ka tiksi izvarota, ir samera augsta.

Vai nav apnicis melot, krāpt, vai nav apnicis dzert un plītēt, smēķēt? Vai svētums ir tajos atribūtos baznīcā, vai sirdī??? Kļūstiet paši svēti.....

Aizmirsi piebilst, ka lamaties ari ir loti slikti un vispar nepienemami, bljadj :)