Personīgi es uzskatu...mans viedoklis...ticēt Dievam var arī mājās, pieturā, veikalā utt. Nav uzreiz jāskrien uz baznīcu utt. Kā es saku, es ticu Dievam, bet neticu baznīcai. Varat man nepiekrist, bet tā nu es uzskatu. Nu nedomāju, ka tikai tāpēc, ka tu aizej uz telpu, kur visi dzied vienas un tās pašas dziesmas, skaita vienas un tās pašas lūgšanas, ka no tā kaut kas mainās. Uzskatu, ka visam ir jānāk no sirds. Lūgšana nav jau uzrakstīts teksts grāmatā, lūgšanai ir jābūt katram savai, lai nāk no sirds un tad tam ir jēga, tad tas kaut ko maina un dod.
Arī man ir pazīstama, kura aizbrauca uz Rīgu pie bērniem dzīvot un bērni ir fanāti. Visa viņu dzīve notiek tikai par un ap Dievu. Neatceros, kur viņi staigā ( ne katoļi, ne luterāņi, ne vecticībnieki, ne pareizticīgie, ne baptisti), bet arī ir tā lieta, ka obligāti ir jāziedo, obligāti jāiet, spiež arī mammu iet, kaut gan viņa nu pavisam nevēlas un tad sākas pārmetumi par to.
Uzskatu tā, ja vēlies ticēt, tici, bet nav jālien tādās vietās, dēļ kurām rodas šaubas. Nav jāuzbāžas citiem, nav jānes ziedojumi kā obligāti. Jo izklausās, ka beigās vienīgais, ko tu iegūsi no tevis pieminētās vietas, būs parādi un izskalotas smadzenes. :-/