Kristus pasaulei

Piedod, bet nekad neesmu saskatījusi vajadzību iesaistīties šādās lietās, baznīca ir bizness :D
Protams, ka prasīs ziedojumus :D

Atrodi labāku veidu, kā sevi pilnveidot un attīstīties, dievam vari ticēt klusībā :) tas neko nemainīs

2013.gadā es biju slima ar 4 stadijas vēzi un tikpat aktīvi iestājos par to, ka šādas draudzes ir sektas...tikpat lepni kā te dažas mamzeles, paziņoju, ka zinu veselu tēvreizi:) :) :) un esmu pat ieskatījusies Bībelē, ka esmu iespraudusi pat svecīti baznīcā un ka man mājās kaut kur noputējusi stāv marijas bilde.....
Taču 2013,gada 24.novembrī viss mainījās!!! Man augstākais 3 mēneši bija atlikuši. Grābu visu ko varēju, i tēvreizi skaitīju i afirmācijas skaitīju, kaut kādas debilas skaitļu rindas skaitīju, mana galva bija pilna piebāzta ar visādām glupībām, kas tagad ir modernas, man bija bibliotēka ar visām iespējamām latviešu un krievu val.ezoteriskajām un okultajām grāmatā.....es biju nenormāli pārgudra kā te dažas mamzeles.....taču tas viss mani neglāba no vēža.....un tad mani uzaicināja tieši uz šo draudzi.....ziniet, tas bija ļooooti grūti.....uz parasto tradicionālo baznīcu man nekas netraucēja aiziet.....bet mierinājums bija tikai uz īsu brīdi un nekas manā dzīvē nemainījās, taču kad tomēr aizgāju uz šo draudzi, tad ienākot tajās telpās es biju noslēgusies un centos nolīst pēc iespējas tālāk....ne jau tāpēc ka mani varētu apzagt vai atņemt naudu (man tādas nebija toreiz) bet tāpēc ka biju saklausījusies ...šitos visus - sekta, apzags, izkrāps, nohipnotizēs, utt....bet ziniet, nemanīju nekā aizdomīga.....tikai dīvainā veidā gribējās ļoooti raudāt.....es neticēju, ka Dievs var būt draudzē kur uz katra stūra nav jēzus un marijas bildes un krusti sakārti......un tad sākās Dievkalpojums, es visu laiku izmisīgi raudāju, un tā bija pirmā reize šajā draudzē........un Dievam vajadzēja tikai šo vienu reizi, lai manu dzīvi, manus uzskatus apgrieztu kājām gaisā. Dievs un es zinu, ka tas bija Dievs, jo sajutu arī Viņa klātbūtni fiziski, mani šajā dienā dziedināja no vēža ar metastāzēm plaušās....esmu dzīva joprojām un joprojām apmeklēju šo draudzi. Pateicoties šai draudzei mana laulība ir atjaunota, man ir bērniņš, kuru es nevarēju ieņemt vairāk kā 10 gadus, mans pirmais dēls, kuram jau 21 gads vairs nedzer un nespaiso.....Jums iesaku, atnāciet uz šo draudzi, atstājiet savu naudu mājās ja tik ļoti bail:) atnāciet un piedzīvojiet Dzīvo Dievu....sāciet lūgt vairāk par pliku Tēvreizi.....vai Jums nav apnikusi tā grēku nasta? Vai nav apnicis melot, krāpt, vai nav apnicis dzert un plītēt, smēķēt? Vai svētums ir tajos atribūtos baznīcā, vai sirdī??? Kļūstiet paši svēti.....

dievs ir ne tikai miris, bet saksim ar to, ka tas nav pat eksistejis. Pastav pavisam skaidra likumsakariba - jo homo ir intelektuali neattistitaks, jo lielaku vajadzibu vins izjut piederet pie bara. Saja bara homo tiek piedavata loti vienkarsa shema uz kuru vins "uzkeras" - vinam nevajag domat, bet sekot kaut kadiem noteikumiem.

Jums iesaku, atnāciet uz šo draudzi, atstājiet savu naudu mājās ja tik ļoti bail

Labak butu, ja cilveki tomer Jums tas kapeikas nestu ar nosacijumu, ka Jus izmantojot so naudinu, lai noverstu savas problemas ar higienu.

Dievs un es zinu, ka tas bija Dievs, jo sajutu arī Viņa klātbūtni fiziski, mani šajā dienā dziedināja Pateicoties šai draudzei mana laulība ir atjaunota, man ir bērniņš,

Likumsakarigi...iespeja, ka tiksi izvarota, ir samera augsta.

Vai nav apnicis melot, krāpt, vai nav apnicis dzert un plītēt, smēķēt? Vai svētums ir tajos atribūtos baznīcā, vai sirdī??? Kļūstiet paši svēti.....

Aizmirsi piebilst, ka lamaties ari ir loti slikti un vispar nepienemami, bljadj :)

Draudze, kā cilvēku kopīga garīguma stiprināšanai ir labi, taču daudzi draudžu vadītāji uzspiež savu autoritārismu un noteikumus.
Praktiski jau uzņemās tā augstākā lomu. Un draudzes locekļi kuriem prasās pēc tāda stingrā vadoņa.
Lai atrastu savu garīgo ceļu un virzienu, nav noteikti kaut kam jāpievienojas. Gandrīz viss ko organizē cilvēks ir ar savām interesēm un melnumiem.

Man žēl ka cilvēki izdomā neesošas sazvērestības teorijas, paši grimdami mēslos līdz ausīm joprojām turpina apliet ar samazgām tos, kas izvēlējušies neiet pa plato ceļu.....bija tāda

Lol, vai ir vēl klasiskāks stāsts par ''ticība mani izglāba no neārstējama vēža''? :D

man bija bibliotēka ar visām iespējamām latviešu un krievu val.ezoteriskajām un okultajām grāmatā.....es biju nenormāli pārgudra

Piedod, bet šī bibliotēka liecina par gudrībai tieši pretējo. Kā principā arī viss pārējais tavs komentārs.

taču tas viss mani neglāba no vēža

...kāds pārsteigums :D Tiešām??????
Šādus komentārus ieteiktu papildināt ar ieskenētu medicīnas vēsturi, kurā ir ārstu atzinumi, ka, pirmkārt, vēzis ir bijis, otrkārt, ārstēšanai nav padevies, un treškārt, vēža vairs nav. Es arī varu uzrakstīt kā šopings Zarā mani izārstēja no vēža pēdējā stadijā, bet angļu valodas kursi manu vīru piecēla no ratiņkrēsla. Pastāsti vēl.

Vispār vēzi ārstē medicīna, cilvēki kuri daudzus gadus veltījuši sevi studijām, nevis bariņš izbijušu padibeņu ar lūgšanām.

Vispār vēzi ārstē medicīna, cilvēki kuri daudzus gadus veltījuši sevi studijām, nevis bariņš izbijušu padibeņu ar lūgšanām.

Tieši tā. Pazīstu vienu trako, kura savu māsu no nopietnas slimības gribēja ārstēt ar reliģiju. Skraidīja pie mācītājiem, visi kā viens atteicās viņas farsā piedalīties un sūtīja pie mediķiem. Bet šādas sektas, kurām ir nospļauties par pilnīgi visu, izņemot savas iedomātās autoritātes nostiprināšanu, viņi ir gatavi iet kaut pāri līķiem.

Ticība daudz ko dod, iekšējais dvēseles stāvoklis iet roku rokā ar ķermeņa spēju cīnīties ar slimību. Ja cilvēks tic Dievam no visas sirds un ir pārliecināts kā vēl nekad, ka Dievs ir ar viņu un viņam tūdaļ palīdzēs cīņā ar slimību, viņa ķermenis un domas ir ievirzītas pareizajā gultnē, lai tas pats uzveiktu slimību. Tas nav Dievs, bet gan ticība, emocijas, pozitīvisms un spēks, kas tik tikko pārņēma ķermeni, kas ir ļoti svarīgs aspekts slimības brīdī. Daudzas slimības sākas un beidzas galvā! Tā es domāju.

Nelasīju visu diskusiju, bet, atbildot uz autores jautājumu, šī viennozīmīgi ir sekta.
Saku to no pieredzes, kuru guvu komunikācijā ar cilvēkiem, kas šajā sektā ir iesaistīti. Visa domāšana izmainīta... Arī klasiskajās draudzēs (piem. Luterāņu) ir daži fanāiski izņēmumi, bet atšķirība kopumā ir pilnīgi izteiktas.

Bet es nesaku ka nu ir jāiet uz baznīcu ārstēties, medicīca nav vajadzīga :D bet tas fanātisms un ticība, ka tulit viss būs, viss notiksies ir ļoti svarīgs tomēr, lai veselības stāvoklis uzlabotos.

Nu es jau zinu, ka šitiem sektantiem nav vērts vispār kaut ko skaidrot. Kā arī, esmu novērojusi, ka pamatā tur( Kristus pasaulei un līdzīgās organizācijās, nevis normālās draudzēs) iesaistās cilvēki ar zemu izglītības līmeni, mazatalgotos darbos strādājošie un vienkārši pamuļķi. Lētticīgi ļautiņi, kuri tic visam un no tiem var nokāst pēdējo kapeiku( kuras pirms tam nonāca Fēniksā vai točkā).

Parasti sektu vadītājiem ir dārgi auto un dārgi atvaļinājumi. Lielajām sektām ārzemēs kas tik vēl nē. Iesaku tam pievērst uzmanību. Neesmu reliģioza, bet par tiem, kas tic - uzskatu, ka nevar uzspiest citiem un, ja jau tā ticība ir, tad sāc ar sevi, saviem darbiem un izturēšanos pret citiem. Vai ticēsi vairāk, ja katru svētdienu iesi uz baznīcu? Šaubos. Kā bija tajā teicienā, ka patiesāko mīlestību bieži var redzēt lidostā, patiesākās lūgšanas slimnīcā un bija vēl kaut kas, ko neatceros...

Kāda starpība, tic kāds vai netic, kas jums no tā mainās, ka obligāti vajag apsaukt par izbijušām padibenēm? Un tur viņiem cita doma apakšā dziedināšanai, ne jau tik trula, kā te dažai gribētos, lai var paņirgt par pašas neizglītotību.

Es arī ļoti labprāt redzētu medicīniskās izziņas, kas apliecina notikušo brīnumu. Pretējā gadījumā, lai visi dieviņi ne vien nogrābstās, bet kārtīgi uzšauj šīm muldoņām par manipulēšanu ar izmisušajiem!

Es arī ļoti labprāt redzētu medicīniskās izziņas, kas apliecina notikušo brīnumu. Pretējā gadījumā, lai visi dieviņi ne vien nogrābstās, bet kārtīgi uzšauj šīm muldoņām par manipulēšanu ar izmisušajiem!

Reliģijas un ticības būtība ir ticēt bez taustāmiem pierādījumiem, vai noticēt tam, ka tas kas notiek pats no sevis, patiesībā nenotiiek pats no sevis.
Ja nu pienāks brīdis un atklāsies, ka viss sludinātais ir taisnība, tad būs par vēlu piekrist. Vilciens būs aizgājis.

Ja reliģiskā organizācijā ir jūtams uzsvars uz naudu, no tādas jāturas pa gabalu, tur ir skaidrs, kas ir Dievs vadītājiem.
Es galīgi neesmu reliģiozs cilvēks un man nenāk prātā nekas, kas varētu notikt, lai es sāktu ticēt Dievam, taču esmu sapratusi, kāpēc nedziedināmi slimiem cilvēkiem, kas viņam tic, ir labi, ka viņš ir. Tas viņiem līdz pēdējam brīdim atstāj cerību uz izglābšanos un tad, kad jau pat pašam skaidrs, ka glābiņa nebūs, to sapni par nonākšanu labākā vietā. Psiholoģiskais aspekts tur nostrādā diezgan daudz un atvieglo viņu pēdējās dienas. Protams, atbalstu tikai tad, ja paralēli lūgšanām ir arī visas nepieciešamās darbības, ko iesaka mediķi.

Kāda starpība, tic kāds vai netic, kas jums no tā mainās, ka obligāti vajag apsaukt par izbijušām padibenēm?

Es nerunāju par ticību/ ticēšanu kā tādu, bet tieši par šīm sektām. Jencītis pats ir bijušais narkomāns( narkomāns skan pieklājīgāk par padibeni?).

taču esmu sapratusi, kāpēc nedziedināmi slimiem cilvēkiem, kas viņam tic, ir labi, ka viņš ir. Tas viņiem līdz pēdējam brīdim atstāj cerību uz izglābšanos un tad, kad jau pat pašam skaidrs, ka glābiņa nebūs, to sapni par nonākšanu labākā vietā. Psiholoģiskais aspekts tur nostrādā diezgan daudz un atvieglo viņu pēdējās dienas.

Nu, tas ir ļoti diskutabli. Tik pat labi var atsaukties uz stresu, ticīgajiem prātā maļot virkni dzīves laikā izdarīto grēku un domu par iespējamu mūžīgu nokļūšanu kur citur, ne paradīzē.

Reliģija un ticība ir lai cilvēku stiprinātu garīgi , jo gandrīz viss ir atkarīgs no tā. Tā kā dzīvē pārsvarā viss balstās uz materiālismu, tad cilvēks garīgi var salauzt diezgan ātri.
Par to cik sabiedrība ir garīgi vāja, parāda visas atkarības, alkoholisms, narkotikas un pašnāvības.
Pamatā jau viss tiek skatīts caur materiālisma prizmu. Kaut ko vairāk cilvēki aizdomājas tikai kad notiek kāda nelaime, ar pašu vai ar tuvu cilvēku.