Nu a ko, Vācijā ir jāmaksā baznīcas nodoklis, arī mūsdienās.
Neesmu kristīta, mani vecāki -viens luterānis, otrs katolis arī nebija nekādi baznīcā gājēji. Bet, ja man prasa, kādas man ir patīkamākās atmiņas par sākumskolu, teikšu godīgi, tā bija 'kristīgā ticība'. Ja nekļudos, bija 2 gadus - 3.un 4.klasē (tas bija 20mit gadus atpakaļ, varu kļūdīties skaitļos). Vienreiz nedēļā, pavisam brīvā gaisotnē-atsevišķa telpa, kur bija pat krusts pie sienas, ja atmiņa neviļ; mēs sēdējām uz paklāja, bez nekādiem skolas soliem, apaviem, skolotāja ar mums runājās, mēs skatījāmies īsfilmiņas par Kristus dzīvi, pildījām uzdevumus brīvā formātā. Tie bērni, kas gāja baznīcas skolā, tika mazliet pamācīti vai dalījās pieredzē, man bija interesanti. Un neviens mani necentās pielauzt iet baznīcā. Vecāki arī nedomāja man aizliegt apmeklēt šo priekšmetu, tāpēc man nav skaidrs, kāpēc bija jāķīvējas starp ētiku/reliģiju, ko nu mācīs skolā, jo man bija abi priekšmeti.
Bet, izlasot Tavu aprakstu, man ij jautājums nerastos, vai tā nav smadzeņu skalošana (t)