25 gadi un vecaki vel daudz kritizee personiibaa

555

Reģ: 22.04.2015

Sveikas meitenes!

Ko jus domajat par to, ka vecaki megina savus bernus perfekcionizet?
Man ir 25 gadi, studeju, virzos uz prieksu sava dzive un esmu ari attiecibas, liekas ka dzive viss rit loti labi, ja vien vecaki mani tik biezi nekritizetu mana personibaa.
Dzive loti biezi domaju par saviem plusiem un minusiem un vienmer uzsveru ka cinos ar saviem minusiem, man tie ir apzinati.
Bet man apnik vecaku kontrole, izeticieni "nu jau esi palikusi labaka, bet vel ir dazas lietas jamaina".
Esmu jau taa sava dzive sevi mainijusi, parveidojusi...liekas vai tiesam viss griezas tikai ap to ka man sevi daudz kas ir jamaina.
Es saprotu ka vecaki grib ka labak, bet man tas jau sak attisities ka mazvertibas komplekss ka neesmu pietiekama nevienam.

dazkart skatos uz citiem cilvekiem, daziem nu tadas rakstura ipasibas kuras ir nepatikamas...bet vini smaida, vinus liela, vini bauda dziivi tik un taa un vecaki neko nesaka.

Varbut kadai te ir lidziga situacija? Vai jus vecaki megina perfekcionizet, mainiit, parveidot, jus kritize jusu personiibaa?
Vai jus ta dariitu ari pret saviem berniem, kad tie ir 20 un vecaaki?

Velos dzirdet jusu domas, :-) varat ari privati rakstiit, mani tiesam interese vai vel kaadam ir taapat.
patiikamu dienu ! :-)

23.05.2015 13:59 |

Scandinavian

10491

Reģ: 29.01.2009

Man tā izteikti bija bērnībā, jo biju ļoti "pa savam", kā gribēšu tā darīšu. Vecāki baidījās un audzināja. Tagad ir labi, tikai pasmejamies, cik man briesmīgs raksturs. Protams, ka pulsu pietur, apjautājoties, kā iet, izsaka savas domas, pakritizē. Tas ir normāli, vecāki tā dara.

23.05.2015 14:03 |

Sylph

1049

Reģ: 03.05.2015

Jaa, mani vecaaki ir taa dariijushi un vieniigais, ko vinji ar to ir panaakushi, ir tas, ka atsveshinaajos no vinjiem. Kaa jebkursh cilveeks, arii es esmu individuaala un neatkaartojama parsoniiba un neko mainiit netaisos, veel jo vairaak vecaaku deelj.

Arii savam beernam nekad neuzspiediishu mainiities. Vinjsh ir tieshi taads, kaadam vinjam jaabuut.

23.05.2015 14:04 |

sophies_world

555

Reģ: 22.04.2015

Tagad ir labi, tikai pasmejamies, cik man briesmīgs raksturs.

Scandinavian ir jauki ja jus tikai tad pasmejaties par to.
Mani kritize biezi un atkarto kadas sliktas lietas ir mana raksturaa un pie ka vel ir japiestrada un pats trakakais ir tas, ka tas nebeidzas. Dazkart rodas sajuta ka esmu laikam tik slikts cilveks.

23.05.2015 14:09 |

Riot

3615

Reģ: 01.09.2009

Neteikšu, ka esmu perfekti audzināta, bet vecāki manu raksturu nekomentē, ja nu kādreiz pa jokam. Cilvēkam savā ādā ir jājūtas labi. Tāds, kas visu laiku tiek kritizēts/bakstīts no vecāku puses, ilgi nesaprot un nespēj pieņemt sevi. Jo visu laiku automātiski gribas darīt tā, kā liek citi. Iesaku būt mazliet egoistiskākai, šo dzīvi jau nedzīvo tāpēc, lai izpatiktu citiem. Ja tev, piemēram, gribas kādā situācijā izturēties slikti, tad dari to. Pati varbūt nonāksi pie secinājuma, ka kādas iezīmes tavā raksturā ir nepatīkamas, bet noteikti nemainies automātiski tiklīdz kāds pasaka, ka esi slikta.

23.05.2015 14:11 |

TalisQualis

2861

Reģ: 11.10.2014

esmu tavā vecumā un man ir ļoti labas attiecības ar vecākiem. parasti par manu personību mani nekritizē, dažreiz par apģērbu un karjeras lēmumiem :D bet tā nav gluži kritika, drīzāk diskusija no viņu iniciatīvas.
atceros, ka tētis mēdza man pārmest kaut kādas īpašības, kas man likās sīkums, bet viņam ļoti traucēja. un viņam likās, ja vienu reizi aizrāda, tad man vajag ņemt vērā un savas kļūdas neatkārtot. tad arī tiešā tekstā pateicu, ka rakstura iezīmes es nevaru un negribu mainīt. ar to arī pietika. vispār ar ģimeni un draugiem ir tāda klusā vienošanās cita trūkumus nekomentēt un neizcelt, vai tad tā nav visiem? :)

23.05.2015 14:13 |

sophies_world

555

Reģ: 22.04.2015

Sylph

mani siis kritikas ari distancee no vecakiem, bet tai pasa laika es nevaru distanceties jo loti cienu un miilu savus vecaakus, vini man ir daudz devusi, bet siis kritikas ir manii ieviesusas kompleksus.

Skatos apkart uz citiem cilvekiem un tad es domaju, vai viniem ari ir taapat? vai vini ir jau perfekti vienmer bijusi? varbut vini maak pienemt sevi un vinus pienem citi?

Velos baudit dziivi un justies pietiekamai saviem milajiem cilvekiem.

23.05.2015 14:15 |

Scandinavian

10491

Reģ: 29.01.2009

erde Tu dzīvo pie vecākiem vai esi vienīgais bērns ģimenē? Ja uz kādu no šiem jautājumiem atbilde ir apstiprinoša, tad es saprotu vecāku rūpes.

23.05.2015 14:16 |

TalisQualis

2861

Reģ: 11.10.2014

vai, teikums pazuda.
doma tāda, ka ir lietas, ko nevar izmainīt ne mazam bērnam, ne pieaugušai sievietei un tas ir raksturs. var mainīt ieradumus, var mēģināt mainīt attieksmi :) bet ne jau personību kā tādu. un priekš kam tas vajadzīgs?

23.05.2015 14:16 |

Nikola.

2290

Reģ: 19.10.2013

Ir vecāki, kuri visu mūžu jaucas bērnu dzīvē un visu kritizē, arī tad, kad bērniem 50. Vajag varbūt drusku no viņiem distancēties, iespējams, sāks aizdomāties un pieņemt tevi kāda esi.

23.05.2015 14:16 |

Scandinavian

10491

Reģ: 29.01.2009

Un cik bieži bērni savus vecākus kritizē? Man šķiet, ka šis variants ir sastopams biežāk.

23.05.2015 14:18 |

sophies_world

555

Reģ: 22.04.2015

TalisQualis

Kad es atkartoju saviem vecakiem: vai jums jau to neapniik man teikt?
Vini man atbild: mes esam tavi vecaaki un vakam tev to teikt kaut vai 10 reizes dienaa.

Un tad kad man tas ir jaklausas tiesam biezhi, tad gribas ari izraudaties, jo rodas sajuuta: "ko man dariit ar sevi pasu".

23.05.2015 14:18 |

sophies_world

555

Reģ: 22.04.2015

Scandinavian

dzivoju arzemes. Vecakus redzu 1 reizi gadaa, bet sazvanamies katru dienu, runajam ilgi. Vecakiem stastu daudz.

Laikam ir tiesam jameigina nedaudz mazak runaat, mazak staastiit. So man ari ieteica mans draugs jo vins nevar izturet ka pec dazam sarunaam man jaaraud atkal.

23.05.2015 14:21 |

ruuu

Reģ: 29.01.2009

Man drusku pēc 25 un arī līdzīga situācija.
Bieži kritizē par raksturu, attieksmi pret dzīvi un dzīvesveidu. Vai arī salīdzina ar kādiem pazīstamiem cilvēkiem, ka vot redz tam un tam gan pavisam citādāk tas un tas. Es to jau kādu laiku vienkārši neņemu galvā, jo zinu, ka tiem, ar ko mani salīdzina ne tuvu nav ideālā dzīve.
Ja Tevi uztrauc, ka Tevi kritizē, iespējams, pati zemapziņā arī nejūties ar kaut ko apmierināta.
Kamēr mani neapmierināja šis tas, tikmēr arī uztraucos par kritiku. Vairs gan nē, to, ko gribu sevī mainīt, mainu, ko negribu - nemainu.
Parasti diskusijās par sevi ar viņiem neielaižos, tik pasaku, ka visi diemžēl nevar būt tik ideāli kā X vai Y, vai ar ko nu mani tur salīdzina.

Un vēl... tuvākos vienmēr ir visvieglāk kritizēt.

23.05.2015 14:26 |

Scandinavian

10491

Reģ: 29.01.2009

Stāstīt vajag, tā ir laba un atgriezeniska saikne, tikai nostiprini sevi pret negācijām. Kas ir tas, ko viņi Tev saka? Varbūt atbilde uz kādu Tavu darbību, kas viņiem nav likusies laba un uzskata, tā nevajadzēja.

23.05.2015 14:27 |

Sharon

131

Reģ: 06.10.2012

ak dievs kaa tevi saprotu.
man liekas ka ta ir kaut kada slimiiba vai kompleksi..es pat nezinu ka nosaukt un neaprotu.
bet nekas nekad nebus gana labi un vienmer atradis kur piesieties.

taisniba ir tur kur - jo mazak zina,jo labak.
ari dzivoju arzemes, un tas ir viens no iemesliem Kapec!

23.05.2015 14:29 |

Samaara

3296

Reģ: 26.08.2009

Tieši tā, ir mazliet jādistancējas, jāpārrauj tā nabassaite.
Mani vecāki padevās agri, manu personību pārstāja dresēt, kad man bija kādi 11-13 gadi, vēlāk jau man neviens vairs neko nevarēja pateikt. Un nē, es nevārīju ziepes, pret vecākiem vienmēr esmu izturējusies jauki, bet nu jau ir tā, ka es viņus dresēju vairāk, kā viņi mani. Vecmamma cenšas kaut ko joprojām, bet es to īsti neņemu vērā, zinot viņas personību un to, kā viņai patīk apkārtējos bikstīt. Ja es varbūt būtu vienīgā, kam viņa piesienas, tad es to ņemtu pie sirds...
Nevajag justies visiem sliktai, ja Tevi kritizē tikai(!) vecāki. Ja Tu saņemtu nemitīgu kritiku no draugiem, kolēģiem, mīļotā, vai vispār būtu viena kā pirksts, tad būtu jāpadomā, jā, bet tagad... Vienkārši ir tādi vecāki, kam gribas bērna pasauli lāpīt un tā nav bērna vaina.

23.05.2015 14:29 |

Lapin

413

Reģ: 11.05.2012

Netiek teikts konkrēti tev, autore, bet ir tādi cilvēki, kuri tiešām pat savos 25 gados ir kā mazi bērni, tad nebrīnos, ka vecākiem rodas vēlme viņus vest pie prāta un vēl pamodināt, lai neiznieko tāpat arī savu atlikušo dzīvi...

23.05.2015 14:33 |

Andie

3532

Reģ: 13.03.2013

Nu man ir 22, bet šis man ir bijis vienmēr, īpaši no mātes ,no tēvam mazāk, bet bija, bija pelnīti no tēva ,kā arī no pārējiem ir kritika, bet pa tēmu. Māte ,kritizē daudz un dikti ,pat tagad izmanto izdevību ,lai pateikt, cik man briesmīgs raksturs,cik slikts cilvēks es esmu,cik neiejūtīgs utt., bet vairs tik daudz neatļaujas, jo lomās mazliet mainītas ,kad biju bērns un pusaudzis,dzīvoju vecākiem uz kakla ,tad tas bija vnk unikāli ,kādas rindas no mātes "bira" ,nekad nebiju gana laba, vislabākais bija ,kad viņa publiski mani sāka kritizēt, kāpēc es nevarot būt tāda kā tā meitene, kritizēja tikai mani, citi bija labi, tā joprojām vēl ir. Uzskatu ,ka šis ir atstājis ietekmi uz mani ,ne to mazāko , iespējams tāpēc man nekad nav labi ,es vienmēr tiecos pēc vairāk un labāk.

23.05.2015 14:39 |

NordicBelle

5533

Reģ: 26.01.2015

Piekrītu, ka šāda zāģēšana galīgi nav veselīga, bet no svara ir arī tas, par kādām īpašībām tevi kritizē. Ja tas ir mīkstsirdīgums, nespēja par sevi pastāvēt, neorganizētība vai izklaidīgums, kuras ir īpašības, kas tev pašai var savu reizi bojāt dzīves kvalitāti, tad es to saprotu daudz labak nekā kritiku par būšanu, piemēram, nesabiedriskai vai asu mēli. Būtībā jau lielais vairums slikto īpašību nemaz tik sliktas nav, jo katrā slēpjas kāds potenciāls kā to izmantot noteiktās situācijās. Tikai jāiemācās ar to sadzīvot un nevērst pret saviem tuviniekiem, bet gan izmantot kā spēku, ne vājumu.
Pati zāģēju savu mammu. Regulāri. Un ir par ko, bet viņa mani neklausa.

23.05.2015 14:44 |

sophies_world

555

Reģ: 22.04.2015

Scandinavian

tiesu piemeru gruuti uzreiz atrast.
Bet piemeram kad atbraucu apciemot vecakus, tad vini pirms manas aizbrauksanas man saka ka esmu palikusi labaaka bet vel daudz kas ir jamaina raksturaa. Vai piemeram, es esmu loti apziniiga maciibaas, bet ja gadaas kaut ko aizmirst tad uzrei taas moraales: nu kapeec tu aizmirsi? pasaki man ludzu, kapec citi neaizmirst? kapec citiem taa negadaas? pec si komentara liekas ka citi ir tik perfekti. Pie tam ja situacija nemaz nav tragiska un to ko aizmirsu var izdariit ari cita laikaa.
Tad kad tas ir jadzird loti biezi, tad tiesaam apniik.

23.05.2015 14:49 |