Meitenēm, kas dzīvo ārvalstīs: kā valsts ietekmē bērna vārda izvēli?

Aizdomājos, kā izrunāt vārdu Dace? Nu tā lai viņš pēc kkā arī skan, jo cik ar to esmu saskārusies, tad vienmēr ir problēmas. (t)

Canis Lupus, Pēteris, Roberts - jauki latviešu vārdi, ar kuriem būs viegli bērnam, ta pati Laima ir vienkāršs un (atšķirībā no Daces) pietiekoši viegli iegaumējams vārds. Anna, kaut vai - kur nu vēl universālāku vārdu?

Par to jau meitenes runā - kompromisa variants. Nejau tikai Smuidrīte un Smaida ir latviešu vārdi.

Mana angļu valodas skolotāja bija Dace un according to her viņas anglosakšu draugi saukāja viņu par Deiziju :-)

Man pašai ir it kā latvisks, bet tajā pat laikā skandināvisks vārds un es redzu, cik daudz priekšrocību tas dod. Nu, uztver mani daudz vairāk kā savējo.

http://www.dailymail.co.uk/news/article-2554540/Children-unusual-names-likely-worse-school-people-names-like-Catherine-William-better.html

Vēl viens raksts. Ir pietiekoši daudz lasīts info, kurs liek domāt, ka kreatīvs, neparasts un savdabīgs vārds bērnam neko labu dzīvē nedod.

uztver mani daudz vairāk kā savējo.

+++

Man ir loti baisi pretigi latvisks vards :D Skola, darba tadas ir dafiga. Msn tomer patik tadi nedaudz inernacionali vardi ( Sofija,Anna,Gabriela smuks, Daniels :))
Bralis ielika savam delam loti retu senlatvisku vardu. Arzemniekiem un pat daziem latviesiem ir gruti saprast to vardu , bet var smuki saisinat.

Arī Skandināvijā ekstrēmi labējām nacionālistu partijām aizvien labāk iet vēlēšanās (un tas kaut ko liecina par to, kā šodien uz imigrantiem un viņu atvasēm skatās ļaudis), Robertam nāktonē Norvēģijā varētu iet vieglāk, nekā Druvvaldim, Namejam vai Mohammadam.

Bērnam mīlestību pret Latviju tāpat būs jāieaudzina, jāiepotē, un vārdam tur lielas lomas nebūs.

Kur gan citur, ja ne cosmo var saņemt pārmetumus un pamācības par to kā labāk un pareizāk būtu izvēlēties savam bērnam vārdu.

Spriežot pēc dažiem komentāriem, esmu daaaudziem ārzemniekiem milzīgu atvainošanos parādā par mēles mežģīšanu manu vārdu mācoties izrunāt (kā tikai neesmu saukta :D ), un vēl vairāk - par sava dēla vārdu un iespējamo dzīves sarežģīšanu tiem, kuri viņa vārdu centīsies izrunāt. :-/

Labi, saprotu, ka ārzemēs drusku citādāk, ja vēl katrs vecāks no savas valsts, tomēr drusku jāpiedomā, lai spētu vienoties par abām pusēm patīkamu variantu, bet nu - šeit jau kā vienmēr viss notiek galējībās.

marchixa, te ir cosmo :) visiem ir viedoklis! Manējais arī, vismaz šajā jautājumā, ir gana galējs. Ja, vēlreiz atkārtojos, runājam par gadījumu, kad bērns dzims, augs, dzīvos Norvēģijā.

Man ļoti nepatīk, ka mani ārzemju radi mani sauc par Ingu, lai gan no Ingas tur ne smakas. :-D Viņiem "Inga" ir saprotamāks un vieglāk izrunājams, tāpēc es pretī nespirinos, lai gan pašai nepatīk. Esmu par vārdiem, kas ir saprotami vairākās valodās.

Regulāri skaidrot ārzemniekiem grūti izrunājamu vārdu ir tikpat apnicīgi, kā skaidrot, kas ir Latvija, kur tā ir un kādā valodā te runā. Ar laiku tas vienkārši kļūst nogurdinoši. Tiešām, ja nevienam šeit nav ar to regulāras pieredzes, tad laikam nesapratīs, kā tas ir, ja tevi, piemēram, nosauc par Aļģirtu vai Daci (kas arī izskaidro tos uzbraucienus citiem, jo pašiem ar to nekad nav bijis problēmu). Latviešu vārds veido daļu cilvēka personības un starp latviešiem ir ērts, skaists un labs, taču citur tas nereti mēdz būt ļoti nepraktisks, laba(āka) pirmā iespaida radīšanā, kā jau te tika minēts.

Es atceros ka apvainojos ka dazi cilveeki domaaja ka LV joprojaam ir soviet russia (psrs)....pss atd nu neemos skaidrot kaa Latviaj ieguva neatkariibu. Veel dazi domaaja ka LV ir pilseeta Krievijaa.

57days, cik palasīju, te jau no sākotnējā jautājuma ir tālu, kā parasti sācies kašķis kašķa dēļ.

Nez, varbūt man tiešām saskarsme bijusi ar attapīgāko ārzemnieku daļu, tādēļ neesmu līdz baltajām pelītēm novesta skaidrojot un mācot savu vārdu, jā, pasaka, ka ir interesants, un pieņem, ka tāds ir tipisks sievietes vārds Latvijā, drusku mēles mežģis sanāk, citi drusku pielāgo savai izrunai un viss ok, neapvainojos, jo ļoti labi saprotu, ka arī pati nespēju perfekti izrunāt citus vārdus.

Protams, neesot tādā situācijā, varu tikai iedomāties, ko es darītu, bet nu, visiem draugiem, paziņām, kuri bijuši Norvēģijā arī ar visiem bērniem kopā, neviens nav sūdzējies, ka kaut kas būtu nenormāli problemātiski bijis ar izrunām vai bērni būtu tikuši izsmieti dārziņā vai vēl kaut kā.