VĪRIEŠI

Kā man patīk tie teksti par golddigerēm.. johaidī :D
Mums ir tā, ka lielākoties par īri un komunālajiem maksā vīrietis. Jā, no sākuma es mēģināju ielīst ar savu naudu un negribēju, lai maksā tika viņš, bet ar laiku jau sapratu viņa nostāju un tagad viss kaut kā aizgājis pašplūsmā - pārsvarā viņš, bet ik pa laikam, kad sagribās sajust savu finansiālo neatkarību, es pirmā aizskrienu pie saimnieces un pati visu nomaksāju :D Vai arī, piemēram, kad zinu, ka viņam lielāka nauda aizies mašīna vai vēl kāda vajadzīgā lietā, vienmēr piesakos nomaksāt dzīvokli pati.
Pārtikas izdevumi vairāk uz viņu, jo viņš ātrāk mājās. Kad ejam abi un man atkal uznāk finansiālās neatkarības sindroms - maksāju es, bet pārsvarā vīrietis. Saimniecības preces pērku tikai es un visus kosmētikas līdzekļus arī es (arī vīrietim). Tā kā apģērbu lielākoties pērkam i-veikalos, tad par to arī maksāju es, jo viņš to darīt nemāk.
Dalīšanu 50:50 neizprotu un nemaz nevēlos izprast. Liekas absurdi. Vismaz nopietnās attiecībās.

Man tas noteikti, ka neliktos normāli. Puišeļi ne vīrieši tā rīkojas.
Mūsu attiecībās ir tā, ka es maksāju apmēram 1/3 no dzīvokļa un visiem rēķiniem. Tie man sanāk apmēram 130eur mēnesī. Ēst pārsvarā pērk draugs. Es šad tad, kad esmu veikalā, paķeru ko graužamu, vai arī vienkārši pati nopērku ēst. Pēc tam, protams, naudu atpakaļ neprasu :D
Izklaides, ēšanu ārpus mājas utt. apmaksā draugs. Neatceros nevienu reizi 6 gadu laikā, kad es kaut kādu izklaidi būtu apmaksājusi. Man un viņam tas šķiet normāli.
Atceros, ka vienu reizi mēs gājām uz kino un es solījos, ka samaksāšu. Beigu beigās tāpat maksāja viņš, jo viņam bija neērti par to, ka es būtu maksājusi. :D :)
Vispār man ir ļoti paveiciens ar viņu. Es laikam par maz to novērtēju. Būs laikam kas jānopērk šodien :)

Beigu beigās tāpat maksāja viņš, jo viņam bija neērti par to, ka es būtu maksājusi.

Atcerējos epizodi, kad ēdām ārpus mājas un tika atnests rēķins, karte jau kaut kā laicīgi bija nolikta un viesmīlis, ieliekot karti terminālā, kaut kā automātiski kodu lūdza ievadīt draugam, bet karte tad mana :D priekš drauga neforša situācija...

Mājas darbus arī dala 50/50? Ja nē, tad pavisam negodīgi.

Agī Auč :D

Man visā tajā stāstā daudz vairāk nepatīk attieksme nevis pati situācija. Ir absolūti normāli vienoties par to, kas abiem izdevīgi, bet tur tik tiešām izklausās pēc sīkumaina vīrieša, kam diezgan vienalga par sievieti. Un ir jau arī viņam izdevīgi - viņš reāli neko nezaudē, bet tikai no viņas iegūst visu, kas nav saistīts ar finansēm.

Un tik tiešām - ir vērts padomāt par to, kas notiks brīdī, kad (ja) pārim būs bērns. Īpaši pēc 1/1,5 gadiem, kad beigsies normāla apjoma pabalsts.

Bet tāpat kā par citām problēmām, arī par šo vajag runāt un runāt un runāt savā starpā. Un pieņemt attiecīgus lēmumus, lai pēc tam nav ne vienam, ne otram gadiem jānožēlo.

P.S. - neesmu gan nopietnās attiecībās, bet kādu laiku tiekos ar vīrieti, ar kuru ļoti solīdi izdodas maksāt apmēram 50/50. T.i. neviens neko neskaita, bet apmēram uz maiņām maksājam viens par otru, retu reizi katrs par sevi, atkarībā no aktivitātes. Par daļu izdevumu (piemēram, benzīns) es pat neaizdomājos un viņš neprasa. Bet šobrīd gan attieksmes, gan ienākumu, gan attiecību statusa dēļ viss ir ļoti labi šādā modelī.

Es neteiktu, ka vini dala godigi darbus uz pusem, vairak tiek prasiits no vinas.

Tad, kad uz kakla ir uzsēdušies un kājas nokarinājuši, tad kaut ko mainīt jau ir baigi grūti....

Taas attiecibas balstaas uz to, ka vinsh vinai saka, ka viss mainis, kad buus berni, kad vinsh pelniis vairak, visu laiku kaut kas tiek gaidits.
pirms tam arii vina ticejusi, ka tad, kad vinsh pelnis vairas, tad izturesies dzentelmeniskak, bet nekas jau nemainijas. Tagad visnh saka, ka tad, kad bus berni, taa nebus, ta bushot cita situacija. Jus tam ticat?

Isteniba izjutu lielu atbildibu par tiem padomiem, ko tagad saku vinai...

PaulaMonro, jautājums jau ir - vai VIŅA tic :)

Abi strādā pilnu slodzi un viņa veic vairāk, nekā pusi mājas darbus - man jau tas nav pieņemams. Ja tam visam pa virsu ir aattieksme "nevari atļauties ceļojumu - tad es braukšu ar draugiem!" (tā vietā, lai kaut daļējo nosponsorētu dāmai arī braucienu, vai, ja nevar atļauties, tā vieta aizbrauktu divatā uz, nu nezinu, Čehiju, vi kaut kur, kur dāma arī var atļauties), nu tad jājautā, vai es ar tādu vīrieti gribētu kopīgu bērnu....

Vinam ir divas sejas, vinsh var but arkartigi milsh, un, tad pekshni iztureties, kaa sveshinieks. Es vinu arii saprotu, ka gruti ir kaut ko mainit, jo vinai neviena nav, pieradusi, dzivo kopaa jau 4 gadus.

57days, man shkiet, ka visu sho laiku vina tiesham ticeja un tagad ir sakusies kaut kada shaubu stadija, ka vina saak apzinaties, ka situacija ir nenormala un baidaas, ka dziivo tukshaas ceriibaas.

Paula, maksāt visu uz pusēm jau principā nav problēma - ja abi to var mierīgi finansiāli atļauties (vai, attiecīgi, nevar neatļauties), tad viss ir OK. Taču te, cik saprotu, ienākumu atsķirība ir diezgan liela, un meitene tiek nostādīta tādā muļķīgā lomā, nevis tiek izlemts, ko var atļauties ABI, bet gan - tu nevari atļauties - nu sūdīgi, zaķenīt! ES gan braukšu! Tas vairs nav naudas, bet attieksmes jautājums. Un šaubos, ka bērns attieksmi baigi mainīs. Sevišķi jau, kad viņa "sēdēs visu dienu mājās ar bērnu un neko nedarīs", tad viņai uzkraus VISUS mājas darbus, un, kad viņā atsāks strādāt, tad nekas nemainīsies arī uzkrauto mājas darbu ziņā.

Bet nu, nepazīstu ne draudzeni, ne puisi, tāpēc viss tas ir minējums.

4 gadi ir attiecībās ir pietiekoši ilgs laiks, lai būtu vismaz kaut kāda "mūsu" un "kopīgs" koncepcija.

Jaa, man loti uzkrita ausis, ka vinsh vinai par to celojumu teicis - nevis mees nevaram atlauties, bet Tu nevari, es varu.

PaulaMonro, kā tev šķiet, ko mainīš bērna parādīšanās? Māmiņalga viņai būš, tātad - varēs sev visu ko atļauties, pusi īres arī. Pamperus - uz pusēm. Ja viņa atsāks strādāt uz to laiku, kad beigsies māmiņalga, viņai pat nebūs pamata prasīt, lai viņš kaut kādos maksājumos piedalās procentuāli vairāk.

Vai tiešām ir ticams, ka viņš teiks - "tagad tu esi mana bērna māte, no īres maksas esi atbrīvota"?

Vinam ar draugu ir kopejs bizness, kas tagad uzsaks starptautisku attistibu, vinsh vinai saka, ka taf, kad bus vairak naudas, taa nebuus. Bet nu....

nevis mees nevaram atlauties, bet Tu nevari, es varu.

Fuj, kā tik pretīgi var pateikt? :-O

Ja jau ceļojumam uz Franciju pietiek, tad nemaz arī šodien nav tā finansu situācija tik švaka, lai ar to aizbildinātos.

Vai nu lai samierinās, vai lai turpina cerēt, vai lai pamet.


Vai arī opcija nr 4 - lai paliek bez darba uz pus gadu. Tad būtu labi redzams, ir viņš reāli gatavs par viņu rūpēties vajadzības gadījumā, vai arī, atrodot darbu, būs jāsāk atdot parādi :)