sniegpulksteniite, patricija6 +++++
___________________
pirms vīra man bija nopietnas attiecības 5 gadu garumā. 50/50 skurpulozi gan nedalijām, bet pelnijām un maksājām par visu abi. ziniet, to vīriešu domāšanu es tagad labi pazīstu. pārsvarā tie ir vīrieši kuriem ir bails uzņemties atbildību par ģimeni un tās ir sievietes kuras grib būt uz viena "līmeņa" ar vīrieti. tas ir - man ir vienalga, ka tu esi vīrietis, nekāds ģimenes galva tu neesi, es te redz pati visu varu! punks pienāca tad, kad sanāca man labi pelnīt un bijušais pateica - nu re, ja tā turpināsies varēs arī bērnu! vārdu man vairāk nebija :)
pēc pieredzes, kāda man ir bijusi esmu mainijusi savus uzskatus, ka es pati tāda vien neatkarīga un visu varu. mans vīrietis to ļooooti labi zin, ka es pati varu. bet runa jau neiet par pierādīšanu kaut kā savai otrai pusei.
daudz domāju un agrāk teicu ka NEKAD es neļaušu, lai vīrietis visu apmaksā un tā. bet tās bija manas bailes, ka mani tādu neatkarīgu personu ņems un iznīcinās, ieliks būrī un es nevarēšu pat muti atvert vaļā. nu nekā līdzīga nav. vīrs ļoti ciena par to, ko es daru un maniem darbiem, ciena par to, jo es padaru mājās, kaut gan viņam nekad nav problēmu pagatavot ēst, vēl aizbraukt ar mani kaut kur izklaidē. es arī nemaz netērēju to naudu pa kreisi un pa labi, jo cienu viņa darbu un spēkus, cenšos viņam sagādāt ko patīkamu. bet es zinu, kurš ir ģimenes GALVA. :-)