Noteikti ka līdzīgas tēmas ir bijušas, bet varbūt kāda tomēr padalīsies savos stāstos.
Vai jums satiekot, kaut kur uz ielas redzot, parunājot, joprojām liek sirdij ietrīcēties, kājām kļūt nedaudz mīkstākām un galvai sareibt jūsu pirmā mīlestība?
Vakar nejauši satiku savējo un TĀDAS sajūtas, mī un žē. visu vakaru vēl tāda pacilāta staigāju, lai gan neesam kopā jau ilgu laiciņu. Parunājos ar draudzeni, viņai tā nav jo lai arī pirmā mīlestība, bet ārkārtīgi skumja un nelaimīga, ka viņa vairs nespēj just tādu siltumu.
Kā ar jums?:-)