Es gan neesmu mamma, bet skolotāja :)
Varu teikt, ka tas ir no katra bērna atkarīgs, ir bijis praksē, ka cits jau pirmajā dienā iejūtas dārziņā, cits man pusgadu bija jātur klēpī, jo visu laiku raudāja.
No sākuma iesaku vest līdz pusdienlaikam, un tad jau nākamajā nedēļā var atstāt uz gulēšanu. Citi bērni jau neprotestē pirmajā dienā palikt gulēt, jo viņi nesaprot kā tas ir, bet kad jāiet gulēt, tad sākas raudāšana.
Neiesaku arī sākuma periodā bērnu bērnudārzā turēt līdz 17 vai 18, es saprotu,ka ir darbs, bet bērnam tas ir liels pārbaudījums, it īpaši, ja paliek pēdējais.
Arī par rīta atvadām, ātri pārģērbj, buča, audzinātājai vai auklītei pie rokas, pamāt pa logu un prom. Bērns kādu laiku paraudās, ja ir iespējams ies pagulēt gultiņā (mēs tā ļāvām).
Mantiņas, mīļlietiņas obligāti līdzi, jo tās rada drošības sajūtu.
Par slimošanu arī piekrītu, pirmais gads ir traks, citiem, pat arī otrais un trešais :-/ bet galvenais ir izveseļoties līdz galam, mēs gan pedagogi cīnamies ar to, lai pusslimus bērnus neved uz dārziņu, bet vecākiem jau ir dažādas atrunas.
Galvenais nebaidies pati, neizrādi stresu un tad viss būs kārtībā :)