Man ir draudzība ar daudziem vīriešu kārtas pārstāvjiem - draudzeņu puiši, vecie klases/kursa biedri, kaimiņi. Nu nezinu, bet es viņos nekad neesmu saskatījusi neko vairāk par draudzību. Tas varbūt tāpēc, ka es viņus pārāk ilgi pazīstu un man viņi ir kļuvuši kā tuvi cilvēki. Protams, tējas kopā nedzeram un vakaros viens otram klausulēs neraudam par savām attiecībām. :D
Es domāju, ka ja ir skaidri nosprausta robeža abu starpā un katram ir skaidra otra nostāja, tad tur nevar būt nekādas problēmas.
Cita lieta ir tā, ja tev liekas, ka viss ir ok, bet patiesībā otrs jau sen cer uz tevi. :D Man tā sanāca ar skolas laika labu draugu, kurš man vienmēr bija kā brālis līdz viņš vienā dienā paziņoja, ka es viņam seeeeeen jau patīku. :D Nu neko, izrunājām to visu un tagad bez problēmām varu būt ar viņu vienā kompānijā, nesaskatot tur ko aizdomīgu.
Bet tā kā te pacēlās tēma arī par otro pusīšu iesaisti šajā situācijā, tad ir jāņem vērā arī fakts, ka lai cik ir labs un tuvs draugs, tas nekad nedrīkst pārraugt to, kas ir starp mīļotajiem. Diezgan tāda trausla robeža, manuprāt!