Apsaukā mani

Oi, kam līdzīgam esmu gājusi cauri. Nepatiku attiecīgajiem cilvēkiem un sākās apsaukāšanās. Meiteņu kompānija tāda "labā" bija, kopā visas parēkt mācēja, bet atsevišķi gan klusēja, taču ganriiz vienmēr jau visur kopā gāja, takā zobošanās gāja uz urrā. Manā gadījumā nepalīdzēja ignorēšana, viss turpinājās divu gadu garumā, līdz skola beidzās. Uzaudzēju stiprus nervus un, manuprāt, mūža naidu pret dažiem cilvēkiem..

Skola visiem atstājusi dziļas emocionālas rētas, bet tā ir maza daļiņa dzīves un vēlāk tam nebūs nozīmes. :) Neķer pierē, vai arī saki kaut ko pretī. Mani neviens īpaši neapsaukāja, ja es biju sarkastiska un gudra, viņi zināja, ja ko teiktu, dabūtu pretī.

Tie, kuri apceļ parāda, kādi ir viņu vecāki - iedomīgas, lecīgas mēslu vaboles, kuras tālāk dzīvē par savu sūdu čupu nav tikušas. Bērni tādi nerodas. Ģimenes debīlas.

Anaconda

Novēlu Tev un ticu, ka dzīvē sasniegsi daudz vairāk par tiem sūdabrāļiem.

man gāja ļoti smagi no 4 līdz 9 tai klasei biju tā melnā avs ko apcēla! bija briesmīgi dēļ divām durām!kurām vnk nebija ko darīt!vienai tgd 2vi bērni un sekretāre otrai viens un arī mājsaimniece, esmu tikusi tālāk par viņām to zinu, bet lai cik ļoti es spētu piedot cilvēkiem, šīm dāmām nekad, nu nekad, ļaunu nevēlu, bet ar riebumu atceros kā mani apcēla un visi panesās līdzi. fuij(s)

Vispār cilvēki mums apkārt atspoguļo mūs pašus. Izskatās, ka autorei ir iekšēja agresija( nerunāju par klases puišiem, bet vsp, jo tieši viņi arī viņu parāda), tā kā tiec no tās vaļā un redzēsi kā viss norimsies.

Man vienmēr ir žēl šādus gadījumus, kad kāds nezin kāpēc izdomā, ka šāda vai tāda iemesla dēļ ir labāks par kādu citu. Vienkārši saņem rokās visu savu atlikušo aknu un pašcieņu, un atcērt pretī, bet tā, lai saprot!! Nu, ja nevari, vai nevēlies, tad tas viss turpināsies.

Es ieteiktu Tev neļaut sevi aizskart. Kā viņi Tevi apceļ, kā tas izpaužas?
Man bija tā, ka dažiem patika uzsist pa plecu, tā kā pagrūstīt. Nu labi, neko, es ignorēju, neko neteicu, neko nedarīju, bet tad sapratu, ka pret mani viņi neizdarīsies kā iegribas, un es sāku uzsist pretim, un tas norimās.
Ja mans prāts un domas būtu bijušas tajos laikos, tad es tiem sīkajiem krupjiem starp acīm ar kulaku iešautu, jeb iesviestu ar priekšmetu, jeb pati nesmērētu rokas un uzrīdītu vecākos čaļus.
Nekad neļauj pret sevi slikti izturēties. Pastāvi par sevi. Tev tas nav jāpacieš. Parādi tiem zvēriem viņu īsto vietu. Kā? Uzraksti, labprāt palīdzētu.

Vrb tu kko pārproti? Vrb viņi šādā veidā izrāda simpātijas pret tevi? Tie puikas taču tev neteiks: "Cik ļoti tu man patīc!" Viņi pateiks kko otrādāk. Bet jāsaprot tā pirmā doma. Un arī attiecīgi jāreaģē, ar humoru, nevis naidu vai apvainojumiem.

Varbūt ir iespēja nomainīt klasi vai skolu?
Sliktākajā gadījumā vari izmantot mūsdienu tehnoloģijas - ieraksti tekstus diktofonā vai neuzkrītoši nofilmē. Uzraksti iesniegumu skolas direktorei par vardarbību klasē. Viņai mēneša laikā jāatbild uz tavu iesniegumu. Ja neatbild vai viņas atbilde ir formāla atrakstīšanās, raksti uz izglītības ministriju, bērnu tiesību aizsardzības centru un pievieno direktores atbildi vai apliecinājumu, ka iesniegums saņemts, bet atbilde nav sniegta.
Ar sūdzībām 2 mēnešu laikā lietai būtu jābūt atrisinātai.
Ja neko nedarīsi, situācija noteiktu paliks sliktāka, ja sūdzēsies, vismaz būs cerība uz uzlabojumu.

Protams, ka nav jājūtas vainīgam- ja apceļ. Drīzāk priecājies, "Tu" esi uzmanības vērta persona. Pasaulē un jo sevišķi pie letiņiem ir "pieņemts"- neviens NEKAD nejūsmos par "Taviem" panākumiem. Ja apceļ- tad jau esi kaut neliela slavenība. Te ir jārumā par "apcēlājiem", kuri parasti dzīvo zemākā attīstības līmenī, dažiem darīt pāri ir dzīvesveids- jeb ir garīgie vampīri. Taču tādi caurmērā nodzīvo 1/2 no parasto cilvēku mūža. Un pirms aiziešanas spiesti vēl pamocīties- vēzī vai citā tikpat riebīgā slimībā.

PUNKTS 2. Skolas gadi- tie netieši atgadina cilvēces agrākās attīstības sabiedrības modeli, kad garīgums nebija cieņā. Kad dūrei tik spēks. Un sievietes viena otrai aiz dusmam rādīja pliku p*kaļu. Protams, ja primitīvākās attiecības turpinās 10.-12. klasē, tad tas jau gan sāk klūt drusku perversi. Te sākās jaunības maksimalisms (t.s. kumeļa gadi), bet tā jau ir cita saruna.

Oi, mums skolā vispār valdīja baigā kastu sistēma. :D Trakāk nekā GossipGirl. :D
Visam bija jābūt saskaņotam, visiem bija izdalījušās lomas. Klases augstāk stāvošā meitene bija ne īpaši glīta, ne īpaši smalka, ne īpaši gudra, bija diez gan vulgāra un ar sliktu gaumi. Kā cilvēkam viņai nebija ne vainas. Otrā flangā, kurā vietas tika sadalītas starp puišiem regulāri mainījās "barvedis". Jāsaka, ka puiši pieauaga agrāk nekā meitenes - viņi viens otru neaiztika un neaiztika arī meitenes. Sākot ar kādu septīto klasi viņi respektēja tikai šīs vienas meitenes izvēles attiecībā uz to ar ko runāt, nerunāt. Viņa kaut kā mācēja klasē tēlot policista zizli. Zem viņas bija meitenes - labā, kreisā roka, tā no kuras vienmēr norakstīt un pārējās bija garastāvokļa upuri.
Es viņu pazinu kopš bērnības - bija kaimiņiene. Līdz kādai, tai pašai 7. klasei, bijām lielas draudzenes. Bet tad man viss tas pasākums piegriezās. Un mazliet sakožot zobus man viņu iizdevās neitralizēt. :D Oi, tie tik bija laiki... Devītajā klasē, pašā sākumā, kad biju beigusi viņu apstrādāt viņa izbaudīja vientulību kopā ar savu labo roku. Skumji, bet tāda bija viņas izvēle.

Mana pieredze liecina, ka nūģus neviens īsti neaiztiek - viņi vienmēr ir noderīgi. Viņi nespurojas un ir gudri - bet tā ūber gudri. Un viegli pakļaujami. Vienmēr iedod norakstīt - ja nedod, tad viņus ir viegli piespiest to darīt pateicoties mugurkaula trūkumam un bailēm no izsmiešanas. Šausmīgi.
Izsmej parasti tos ar kuriem ir grūti manipulēt, tos, kuriem ir mazliet vairāk kaut kas. Piemēram, smukākos, iespējams, tos kuri kļūst turīgāki, tos, kuriem daba devusi labas oratora spējas, tos, kuri var būt nesekmīgi, bet skolotāji tāpat uzsvērs, ka šis skolēns stāv pāri citiem.

Padomā, par ko Tevi soda šie izsmējēji un izmanto to kā savu trumpi. Nav nepieciešamības pretoties, bet nevar arī muti pieverot stāvēt un ciest. Barā valda bara sindroms - parādi, ka Tev nav nepieciešamības pēc bara. Atrodi sabiedrotos - izveidojiet bariņu, rīkojiet tusiņus un ļaujiet cilvēkiem ap sevi rotēt. Un, ja gadās saskarties ar izsmieklu - uzdod strukturētus, bet asus jautājumus. Izmanto tās pašas metodes, tikai uzsver kraso atšķirību starp sevi un augstāko perosnu. Izkop sevi, pastaigā uz randiņiem. Pati redzēsi kā visa tā meiteņu nežēlība izplēnēs tavās rokās. Galvenais, koncentrējies uz to, ka esi labāka un nekrīti tik zemu kā viņas.

UN DOMĀ PAR MĀCĪŠANOS, KAUT KAD BŪS EKSĀMENI. :D

Izsmej parasti tos ar kuriem ir grūti manipulēt, tos, kuriem ir mazliet vairāk kaut kas. Piemēram, smukākos, iespējams, tos kuri kļūst turīgāki, tos, kuriem daba devusi labas oratora spējas, tos, kuri var būt nesekmīgi, bet skolotāji tāpat uzsvērs, ka šis skolēns stāv pāri citiem.

Zelta vārdi.

Fuj.Atceros pamatskolas gadu,tā riebās!Lai arī nebiju nekāda baigi izsmietā.Bija reizes,kad kāds sagribēja man uz galvas uzkāpt,bet nav interesanti apbižot kādu,kas ignorē vai vēl pasmejas par viņa izdarībām.Nu,piemēram,vienam puisim radās ideja nozagt manu somu,neko,sēdēju un vispār nepievērsu uzmanību,viņš nostājās klases priekšā,pie tāfeles un sāka to vicināt pa gaisu,un trāpija pa lampu,kura,protams,saplīsa.Nu man nebija jādara pilnīgi nekads,lai viņš tiktu sodīts.
Uz manu māsīcu gan tas kaut kā nedarbojās,viņa tik nenormāli apcelta.Kas tik ar viņu netika darīts,pat papīrgrozu reiz galvā uzmauca,klases zēni viņu izaicināja uz kautiņu un pēc tam sajūsmā smējās par to,ka viņa tiešām kaujas un zin kā to darīt.Briesmīgi.

Es vēl atcerējos, kā pamatskolā mēdzu nolikt citas meitenes pie vietas, kas man mēģināja uzkāpt uz galvas. Toreiz pat sakāvāmies. Uhh... man noveicās, jo biju fiziski spēcīgāka. :D

nu mēs skolā daudz kāvāmies :D

Kad es vēl skolā mācījos, mums klasē arī tādi bija, ko darīt? Neko. Gaidi, kad skola beigsies. :D

Vecie labie skolas laiki! :D
Protams, nav jau patīkami, ja kas tāds notiek, bet tas viss bija, ir un būs! Ir vienkārši tādi cilvēki, kuri jūtas pārāki (vai nu viņi tā izpauž savus slēptos kompleksus, agresiju, patiku pret kādu) un atrod tādus, ar kuriem vieglāk manipulēt. Un jo vairāk pavelkas uz tādām manipulācijām, jo viņiem jautrāk. Skumji, bet fakts!
Arī manā skolas laikā bija tādas izdarības - apsaukāšanās, mantu slēpšana un visādas muļķības. Arī mani mēģināja šad tad pavilkt uz zoba, bet kad saprata, ka ņifiga nesanāks, tad atrada citu grēkāzi. :D
Vispār tā ņirgāšanās dienu no dienas ir nežēlīga un vājāka rakstura cilvēki var viegli "salūzt", bet galvenais ir neņemt visu tik ļoti pie sirds. Šādas izdarības turpinās arī pēc 5 un 20 gadiem, tikai tad jau tās izpaužas pavisam citā līmenī, tagad tie ir tikai skolas bērnu izrādīšanās, cenšanās izsist sev vietu zem saules.

Nu vnk aizsūti viņus tālu ,jo tālu, tikai bez rupjībām, tā pieklājīgi ,bet labi tālu.
Atceroties skolas laikus savus ,jā, gāja interesanti. Bija baigā bariņu sabiedrība,visi bija sadalījušies bariņos. Ja tu nebiji ne pie viena ,tad bara dzīvnieciņi nāca un mēģināja izrādīt dominanci. Es biju ārpus visiem bariņiem, reāls vientuļais vilks :D, man ,vienkārši,tie visi tipāži likās galīgi dumji. Bet ,ja kāds mēģināja man piekasīties ,tad ātri aplauzās, tika publiski pazemots sava bara priekšā , pēc tā vairs pat tuvu nenāca, nevajag nolaisties līdz to dzīvnieciņu līmenim ,bet ar glanci viņu pazemot ,lai zina savu vietu.

Meitene, kura ņirgājās par mani skolas laikā, tagad strādā par pārdevēju.
Es nezinu vai vidusskolu viņa pabeidza.
Džeks, kurš katru dienu mani izsmēja nomira jauns.