tā kā es arī esmu bijusi kontaktā ar vairākiem bērniem, no sākuma ieteiktu apdomāt, vai tiešām nav tā, ka bērns ir izlutināts , vai nav kārtīgi izrunāts, ka tagad tā būs, ka jāiet uz bd ? kopumā esmu auklējusi 7 dažādus bērnus un katram jāmēģina atrast sava pieeja, bet bija arī viens bērns, kur skaidri varēja redzēt, ka māte ir izlutinājusi un turpina to darīt, neskatoties uz to, ka gan bērnu dārzā bija problēmas ar klausīšanu viņam, gan man kā auklei. nelīdzēja nekas , ne ucināšanās, ne spēlēšanās, ne izrunāšanās, ne mīļošanas. nekas, jo viņš bija pieradis darīt pa savam , kā arī, ka viņam tiek pievērsta centrālā uzmanība. reiz dzirdēju kā mātei zvanīja bd audzinātāja ar tekstu, ka bērns taisa histērijas bd, jo negrib iet gulēt un terorizē citus. arī kad es gāju viņu pieskatīt un devos prom vienmēr sveicinājos, bet citreiz viņš pat neatsveicinājās vnk uzmeta ignoru. tu tur bļausties attāā, atāāā, bet viņam vienalga :D piekrītu, ka vajag atvadīties no bērna to gan. pastāstīt, kā viņam gājis, paslavēt utt. taču par sagaidīšanu īsti pārliecināta neesmu, jo kad vedu citu auklējamo uz bd, tad viņam vnk palīdzēju saģērbties un pateicu atā un ielaidu grupiņā, jo tur jau citi bērni spēlējās.
bet tev jau pašai ir laba doma pavērot vēl kādu laiciņu un tad spriest kā tad īsti ir.