Dāvinām suņuku.

Pretīgi ir salīdzināt ADOPTĒTU bērnu ar suni. It kā tas bērns būtu savādāks un atkal tā vienkārši varētu atteikties, ja kaut kas nepatīk. Es saprotu fizisko atšķirību starp dzīvnieku un bērnu, bet par abiem jāuzņemas pilnīgi vienāda atbildība.
Un nav runa tikai par suņiem, tēma ir par suni.
Bet tiešām te laikam runa ir par audzināšanu. Kam mācīts sunim/kaķim ar kāju pa dir*u un pa durvīm laukā, tas tāpat darīs arī savā ģimenē.

Mana ome panema suni, kurs pa ielu blandijas, vins nebij kucens, bet jau liels, saimnieki vnk izmetusi un jus domajiet, ka tas suns skuma pec vecajiem saimniekiem ?

Kādā sakarā tik absurds piemērs? Loģiski, ka viņš neskums ne pēc dzīves uz ielas, ne pēc cilvēkiem, kuri viņu uz tās izlika!!! Ja tev tas kāds jaunums.

arven, paldies :) Tā arī ir suns izcili saprotās ar cilvēkiem ,kā arī manu meitu , viņa vēl nerapoja jau ar suni tusējas, kad bija pavisam maziņa sauca mani, kad meita ir pamodusies :) Mans suns ir forš un es to netaisos un nekad neesmu pieļāvusi domu to kādam atdot , pat ja viņai nebūtu tik draudzīgu attiecību ar meitu , mājās paliktu abi.
Vienkārši es pret dzīvniekiem neloloju beznocījuma mīlestību , katram sava vieta ....

Tāds tracis vistu kūtī ... jēziņ ...:-D

Lasu šo diskusiju un man blakus guļ šitāds brīnums, 7 mēnešus vecs. Nesaprotu dzīvnieku atdošanu nekādos apstākļos. Es dzīvot nevarētu Nezinot vai ēdis, aprūpēts, mīlēts un nedara pāri.

Mieru tikai mieru, damas. Kaa jau teicu, ka salidzinat suni ar bernu ir nepareizi. Ne es salidzinat saku, diemzel, nepiefikseju, kura " gudrite" teica par berniem. Tas ir divas nesalidzinamas jutas/milestiba pret bernu un dzivnieku, tas ir viss ko gribeju teikt.
Tadu sasutumu un klupsabu virsu autorei es nesaprotu. Ne situaciju,apstsklus neko neziniet, bet nosodit makiet.
Jums ir radi, labi kaimini, kurus var laist majas? Lieliski, bet ta nav visiem! Kapec to tik gruti uztvert?

Viņi tak kā ģimenes loceklis, tas ir tas pats, kas savu divgadīgo bērnu atdod

Tas ir slimi, goda vārds!

Es salīdzināju ar bērnu, jo atbildība, kuru izjūtu pret dzīvniekiem ir tikpat liela kādu izjūtu pret bērnu. Un ja es bērnu nevienam neatdodu, kad man iet sliktāk, tad kāpēc dzīvnieks ar kaut ko ir sliktāks vai mazsvarīgāks?
Kamēr mūsu sabiedrībā būs šāda domāšana kā dažam labam, tikmēr arī musu patversmes un ielas pildīsies ar nekam nevajadzīgiem dzīvniekiem. Cilvēkiem jāsāk uzņemties atbildību.
Šeit jau vairs nav klupšana virsū autorei, šeit tiek vienkārši diskutēts par to kādi kuram standarti un attieksme pret dzīvniekiem, kurus esi paņēmis un apsolījies par tiem rūpēties.

Jums ir radi, labi kaimini, kurus var laist majas? Lieliski, bet ta nav visiem!

Tāpēc pirms ņem dzīvnieku VAJAG DOMĀT.. DOMĀT VAJAG! Vai būs kāds, kurš varēs pieskatīt, ja pēkšņi nokļūsi slimnīcā, vai būs kas viņu paņem, ja ar tevi kas slikts notiks, vai būs kas pieskata, ja gribēsi aizbraukt ceļojumā.
Ja nav šādu cilvēku, tad neuzņemies to ko nevari pavilkt.

Dzive ne vienmer notiek ka mees planojam, gribam un ne visi ir tik stipri, lai parvaretu grutibas,cinitos ar tam un vinus vainot pilnigi pie ta nevar :)
Atdot suniti citiem saimniekiem nav tas pats, kas izmest uz ielas.

Ja man gadītos situācija, ka jāatstāj suns dzīvoklī viens pats uz ilgu laiku, tad nu es varu teikt, ka man nu tiešām nebūtu neviens, kurš viņu izvestu, turklāt ir smieklīgi teikt, ka kaimiņiem jāsamierinās ar suņa riešanu, jo nav jau pārāk skaļi. Gan jau, ka daudzas ir izjutušas kā ir, kad kaimiņu suns augu dienu rej un traucē darbu/miegu/atpūtu. Kā arī salīdzināt suni tieši ar adoptētu bērnu ir jocīgi. Tā it kā adoptēts bērns nebūtu bērns.

Beibe.Marta - superīgs tev sunītis, es arī tādu sugu kādreiz gribētu(l)

Atdot suniti citiem saimniekiem nav tas pats, kas izmest uz ielas.

Tas tik vēl trūka.
Cik var tās jēlības par "ne vienmēr notiek tā kā mēs plānojam". Tas šajā pasaulē ir kaut kāds jaunums? Jāmāk atrast izeju arī no sarežģītām situācijām.
Tā.. pa lielam apnika diskutēt. Secinājums - tie, kuri tiešām mīl savus dzīvniekus vienmēr izdomās veidu kā tikt galā ar neparedzētām situācijām. Tie, kuriem tie ņemti tikai smukumam, izklaidei atradīs kur nogrūst.

Amnile, un par spīti tam tev ir suns?

Undiya, nesapratu tavu jautājumu. Par spīti kam?
Es tik saku, ka ja man būtu jāatstāj suns, tad nu tiešām nebūtu kas izved. Bet takā es nedzīvoju dzīvoklī un suns dzīvo ārā, tad man tādas problēmas tuvākajā laikā nedraud.

Par spīti tam, ka nebūtu kas izved.
Tagad skaidrs, tev viss sakārtots. Noteikti arī neņemtu suni, ja dzīvotu dzīvoklī un būtu viena.

VAJAG DOMĀT.. DOMĀT VAJAG! Vai būs kāds, kurš varēs pieskatīt, ja pēkšņi nokļūsi slimnīcā, vai būs kas viņu paņem, ja ar tevi kas slikts notiks, vai būs kas pieskata, ja gribēsi aizbraukt ceļojumā.
Ja nav šādu cilvēku, tad neuzņemies to ko nevari pavilkt.

Tu varbūt aiz lielām rūpēm tu šo esi tā labi skaļi iebrēkusi ausīs visām vientuļajām sieviņām laukos, kas dzīvo vienas un paņem sunīti vai kaķīti, lai nebūtu vientuļas? Ej brēkdama viņām virsū par to, lai viņas domā uz priekšu un ja ir vienas pašas, bez radiem, tad nedod dievs, paņems dzīvnieku kompānijai, nepārdomājot 100 punktus par to, ko darīt ja... ?
Jo iedomājies, ir tādas bezatbildigas kundzītes, kas ir bez radiem, vienas pašas, kaut kur laukos savā mājiņā un viņas uzdrošinās paņemt sunīti nepadomājot 50 gadus uz priekšu un 1000 dažādas situācijas uz priekšu. Ej pabrēc viņām, lai beidz būt bezatbildīgas.
Nevar visu izrēķināt uz priekšu. NEVAR!!!!!!

nu tā skumji palika. padomāju par savu zoodārzu, pasmaidīju; nosmējos par pāris komentāriem, kā arī uzzināju ko jaunu par sevi - esmu slima! :D
ir divu veidu cilvēki - tie, kuriem dzīvnieks ir ģimenes loceklis un bērns un tie, kuriem tā nav. teikt, ka viens/otrs variants ir slimīgs un neloģisks ir tāpat kā pateikt, ka kāds ir slims galvā, jo šim negaršo, piemēram, selerija.. nu, bezjēdzīgi un dumji par to pērties.

Pabrēktu arī! Iedod, kam uzbrēkt. :D
Bet viņas taču rūpējas par tiem dzīvniekiem un nemeklē jaunus saimniekus saviem 4 kaķiem tāpēc, ka govs nomira un nebūs piens ko kaķiem iedot.
Katrā ziņā lauki man nav sveša vieta. Tāpēc zinu, ka tur vienmēr visi viens otru zin un pazīst.

Pašas radiniece pirms pāris gadiem pie sevis paņēma 2 suņus tāpēc, ka ļoti labs kaimiņš pēkšņi nomira. Tur tādu klaiņojošu dzīvnieku praktiski nav, jo lauku mājās vienmēr atradīsies vieta kādam pieklīdenim. Kaut vai kūtīs kaķi dzīvo.. un peles ķer un pienu dzer.
Tā kā šie gadījumi ir pavisam savādāki.. te tomēr runa ir par dzīviem cilvēkiem.

Vētra ūdens glāzē - tipiski cosmo, kā dēļ arī te nav vēlēšanās iegriezties tik bieži kā agrāk. (t)

Tas, ka Jūs mīlat savus suņukus un citus mājdzīvniekus, ir burrrvīgi, arī es mīlu savējos, un man ir grūti iedomāties situāciju, kurā varētu piekrist no viņiem šķirties,.TOMĒR dzīvē gadās visādi un šeit minētie 'samaksā kādam studentam (un baidies, ka kādu dienu attapsies tukšā dzīvoklī), lai izved pastaigā' vai 'lūdz randiniekiem katru dienu braukt no citas pilsētas' varianti man nešķiet risinājums ilgtermiņā. Nožēlojami ir izmest uz ielas vai atdot patversmē, te tomēr tiek meklēts risinājums. Ticu, ka suns iejutīsies jaunās mājās, kurās būs mīlēts un sargāts.

Kāpēc tad ar bērnu auklēm nepaliek tie tukšie dzīvokļi? (t)

Trakums , ja paņem un tad jaatsakās . Man arī ir suns , bet viņš man ir bērna vietā ,nespētu atteikties .