Pirmais sekss...kāzu naktī?

Negaiditu lidz kaazu naktij, bet taadam nesaderiibaam neticu, ja vien iesaam virietim beigaas nav kaads pipargurkiitis starp kaajaam.
Parasti apr to jau runaa pirms darisanas- kaskuram aptiikun tmalidzigi, ja velmes sader tad nekaadu probleemu neredzu.

Cormeum-sieviete var buut frigida ,vina to pat var nezinaat savaa pirmajaa kaazu naktii...viirietim neizdosies vinu apmierinaat vispaar...

Seksuāla disfunkcija ir diagnoze nevis vienkāršs gaumes jautājums :) Turklāt slimība ir gana reta, lai patneris dikti iespringtu uz ''seksīgo skrīningu'' :) Un seksuālās tieksmes trūkumu var vismaz mēģināt ārstēt :)

Nu nav visas nevainiigaas frigiidas:) Protams, tas jau nenozimee ka skries ar katru baaraa satikto svesinieku paarguleet, bet tas taa. Kautkaada seksuaala interese buus, sevis izzinaasana un mitrums kaut vai domaajot pa sim teemaam:D

Varbūt ne gluži šīs tēmas sakarā,
kāda ir redzējusi filmu Desert Flower ? Kādi iespaidi? Mani aizkustināja šī filma.
Biogrāfisks stāsts par sievieti, kura tika apgraizīta (female circumcision) jau 3 gadu vecumā, tika pārdota precēties, bet izdevās bēgt un pēc tam kļuva par supermodeli, un nu ir sieviešu tiesību pārstāve šajā sakarā.
Un jo projām vairākās valstīs Āfrikā un ne tikai, tiek veikta šī apgraizīšana, pamatojum - kontrolēt sievietes seksualitāti, tīrības un nevainības simbols, un estētikas nolūkos. Drausmīgi.
Un šādas iejaukšanas rezultā sievietes ne vienmēr izdzīvo..
Tāda cena nevainībai.

Vispār dažādās kultūrās un ticībās ir dažādas paražas saistībā ar šo.

Ko nozīmē "neizdosies apmierināt vispār"? Ja runājam par orgasmu, tad man šķiet uz to ir naivi cerēt. Un vēl ilgi pēc "pirmās nakts". Lielākajai daļai sieviešu zem 25 orgasms seksā ir sākumā veiksme, pēc tam treniņš un prasme. Un šī prasme ir tikpat daudz atkarīga no sievietes cik no vīrieša.
Bet autorei attiecībā uz šo jautājumu un to, kuru viņa šeit forumā uzdeva iepriekš par masturbēšanu - gaidi, ja tev tā šķiet pareizi, bet kamēr gaidi tikmēr "izpildi mājasdarbu" - izglītojies, esi seksa-pozitīva, iepazīsti savu ķermeni, vēlmes, baudi solo seksu un tad, kad būs īstais partneris, tad tev būs pieredze pašai ar sevi, ko varēsi viņam sniegt un kopā varēsiet atklāt viens otru. Jo ja tev ir jāatklāj gan otrs, gan pašai sevi un vēl tas sabiedrības spiediens par kāzu nakti un to kā tam visam jābūt un zināšanu trūkums, tad tas var būt visai biedējoši... :-)

Vai labāk ir būt kopā un precēties ar cilvēku, ko tiešām mīli, izproti visos līmeņus un esat klasiskais piemērs rokai ar cimdiņu, podiņam ar vāciņu, taču pastāv iespējamība, ka seksā kaut kas var neizdoties (taču var arī izdoties daudz labāk nekā visām citām, paturiet prātā), vai labāk būt ar cilvēku, ar kuru ir šī seksuālā saderībā, kā pašas sakāt, it kā arī mīliet, it kā arī cieniet viens otru, it kā arī kaut kādas kopīgas intereses, it kā - tas viss labākajā gadījumā. (Divi izvēles varianti, neņemot vērā, ka, protams, ir arī gadījumi, kad visu atrodi vienā cilvēkā).
Seksa partneri vari atrast praktiski jebkurā cilvēkā, taču, manuprāt, ar dzīves partneri nav tik viegli.

Seksa partneri vari atrast praktiski jebkurā cilvēkā, taču, manuprāt, ar dzīves partneri nav tik viegli.

šis ir kā naglai uz galvas, manuprāt :)

Bet ko es domāju par tēmu... laikam jau pati sevi pieskaitu pie tām gaidītājām, bet ne līdz kāzām :-P, jo mani uzskati par kāzām vispār ir cits stāsts...
Atkarīgs no katra paša uzskatiem un vēlmēm, citiem tas liekas bezjēdzīgi, citiem atkal vērtīgi. Neuzskatu to par kaut ko novecojušu, jo tomēr mūsdienās pasaule mazliet steidzas ar šo visu...nu vismaz es tā uzskatu.
Nevienu nenosodu par šādu lēmumu, varbūt tieši pretēji - pozitīvā nozīmē pasmaidu par to :)

Es izvēlos būt kopā un izvēlētos apprecēties ar vīrieti, ar kuru man ir saskaņa guļamistabā un kuru arī mīlu, izprotu, kuram uzticos, par kuru man viss ir zināms un līdz ar to - es tiešām esmu droša, ka vēlos viņu par savu vīru. Nevēlētos precēties ar tādu, ar kuru man viena no šīm lietām būtu miglā tīta. Man tas būtu tas pats, kas, ja es precētos un tikai pēc kāzām uzzinātu, kāda cilvēkam attieksme pret bērniem, uzticību un tādiem jautājumiem.

Taču, ja kāda vēlas gaidīt, tad lai gaida kaut vai līdz 100 gadu vecumam. Katrai sievietei ir tiesības uz savu izvēli - šis nav jautājums, kurā pastāv tikai viena pareizā izvēle, kura piemērota visām. Man tas šķiet stulbi, bet gan jau, ka gaidītājai mani uzskati šķiet stulbi.

Mums bija pēc kāzām, bet nav jau tas tā kā filmās rāda :D Nekāda kāzu nakts romantika tāpat nesanāca. Nu, ja kādai paveicas, ka nesāp, tad jau cita lieta.

Nekad neesmu gribējusi gaidīt līdz kāzām un sapratusi, kāds no tā labums.
Runa nav pat par jau pieminēto nesaderību, bet gan to, ka es negribētu, lai man dzīvē būtu pieredze tikai ar vienu vīrieti.
Un - es nekad neesmu gribējusi precēties agrā jaunībā. Bet dzīvot bez seksa līdz 30 gadiem man arī šķistu jocīgi... Tā ka - man labāks variants ir sekss pirms kāzām nevis fiksi apprecēties, lai tikai tiktu gultā. :D

Patīk Zakjis* viedoklis :-P

Un ja nu Tu savu iisto un vieniigo nesatiksi liidz 35 vai 40 gadiem? Gaidiisi? Vai arii appreceesi bomzi Peeteri vai alkoholikji Jaani tikai, lai viirishkjis buutu blakus?

Riebjas shii parastaa fiziologjiskaa procesa glorificeeshana. Sekss ir ikdienishkja un normaalam cilveekam nepiecieshama dziives sastaavdalja. Nav taa kaajstaspe ar briljantiem klaata un procesa laikaa eņģeļi apkaart nelidinaas un arfu nespeelee.

Taadaa vecumaa veel gribas idealizeet, veelaak noteikti dziedaasi citu dziesmu, ja vien neesi viena no religjiozajaam diivainiiteem.

Turklaat veel kaut kas, normaaliem cilveekiem gadiijumaa nevajadzeetu padziivot kopaa vispaz paaris gadus pirms taam kaazaam?

Ja man būtu vēlreiz iespēja būt nevainīgai, asti neko tadu noteikti nedarītu. Savā ziņā tam piemīt savs skaistums,ka, piemēram , abi ir nevainīgi un tad nu gaida to īpašo kāzu nakti. Gadījumā, ja viens no šiem cilvēkiem vairs nav nevainīgs, manuprāt, šīs lietas burvība zūd...
Neuzskatu, to ne pret kaut ko novecojušu un stulbu, taču vai tas ir kaut kas ļoti apsveicams? _šaubos, apsveicama man liekas tikai tā izturība, kas piemīt abiem, jo tomēr taču esot ar kādu kopā, taču ir kaisle, vēlme iegūt vienam otru. Un jā pietiek rakstura noturēties līdz kāzām, tas ir apsveicami. Taču manās acīs tas cilveka vērtību nemaina.
Vai tev ir vērts gaidīt, nezinu, tas tev jāizlemj pašai. Bet noteikti varu pateikt to, ka jā tu tomēr nolemsi gaidīt līdz kāzām, tad bieži vien saskaries ar neizpratni no daudzu cilvēku it īpaši vīriešu puses.

mums sekss bija pēc kāzām.
kas ir pats pats foršākais, ko abi nesen izsecinājām - mums nav, ar ko salīdzināt. un tas ir lieliski! nedod dievs, ka kaimiņu janka, ar kuru man garīgā līmenī būtu nesapasējis un tomēr nebūtu bijis pa ceļam, seksā būtu bijis labāks.... un tad nu es salīdzinātu, viens skūpstījās tā, otrs šitā utt.. paldies, nē.

bet ko katrs dara gultā un kad- tā ir katra paša darīšana.

Pirmais un īstais var arī nenozīmēt līdz kāzām, bet jebkurā gadījumā mīlējies, kad pati vēlies un jūti, nevis tāpēc, ka visi jau sen nevainību zaudējuši, tikai tu vēl nē. Un tev ir nevis gandrīz 20, bet tikai - 20. Arī apcerētās saderības neesamības briesmas ir krietni pārspīlētas. Manuprāt, tāda nesaderība ir izņēmums, nevis likumsakarība. Vairāk uztrauktos par emocionālo saderību. Ja ar jūtām viss kārtībā un cilvēki nobrieduši, gan būs arī seksuālā saderība.

Bet atkārtošu nevajag nevainības saglabāšanu/zaudēšanu uztvert kā pašmērķi.

Es nesaprotu to visu padarīšanu no tāda viedokļa - kas īsti tiek taupīts? :D Raksturu un personību drīkst iepazīt, bet ne ķermeni? Bet ar to taču arī kopā būs jādzīvo. Man tas mazliet izskatās, kā baigākais kaķis maisā, ja viens otru neiepazīst arī fiziski. Tā tomēr ir pāru kopdzīves sastāvdaļa.

Citādi, ja jau sekss tiek kaut kam baigi taupīts, tad varbūt arī jāaiziet līdz tam, ka to taupa tikai bērnu radīšanai, jo tas jau ir tas īstais svētums un laulāto misija..

Un tiešām, seksuālā nesaderība pastāv. Pirmkārt, tīri ķīmiskā līmenī, pēc partnera smaržas, garšas, kas uzbudina vai neuzbudina. Tam visam zinātnisks pamatojums, ka cilvēka receptori tad uztver sev vispiemērotāko partneri, ar ko radīt veselīgus pēcnācējus. Otrkārt, sajūtu un dzīvesveidu līmenī - tā var būt problēma, ja viens ir izteikti seksuāls, bet otrs - aseksuāls. Vai, patiesi, izvēles guļamistabā ir eksotiskākas, ko otrs nespēs piepildīt. Nu kāda tad seksuālā saderība. Loģiski, ka meklēs šai jomā kādu sev piemērotāku vai visu "happily ever after" laulību dzīvos nelaimīgi..

Man kazas liekas tads nopietns solis - precas, jo grib ar cilveku pavadit visu atlikuso dzivo, veidot gimeni un ta talak. Tapec nedaudz nesaprotu to pirmo nakti pec kazam, nu var tacu nesapaset n ko tad, teiksiet, ka seksam nav nozimes attiecibas, nu lai ta butu.

Arī zinu vienu kristiešu pāri, kuriem pirmā nakts bija kāzu nakts - abiem. Manuprāt, ļoti skaisti. (l)
Par to seksuālo saderību piekritīšu, bet man jau liekas, ka tie, kuri gaida pirmo kāzu nakti, viņiem sekss nav tik svarīgs, vairāk dveseliskā saderība.

tīri ķīmiskā līmenī, pēc partnera smaržas, garšas

Nu šo jau nu gan var saprast arī bez seksa. Un, ja ņem vērā uzskatu, ka mīlestība ķīmija vien ir - pliki feromoni, kļūdas procentam vajadzētu būt mazam. Atkarīgs, ko gaida - viena lieta viss kā filmās dzirkstis un zibeņi pirmajā reizē, saprašanās no acu skata un pusvārda, un, ja tā dzīvē nesanāk, tad uzreiz nesaderība un vilšanās, cita - ja saprot, ka otrs cilvēks ir izzināms arī seksuāli.
Protams, ja līdz kāzām nonāk randiņojot tikai virtuāli - internetā, kas mūsdienās arī vairs nepārsteigtu, var gadīties visādi. :-P

Negribētu kāzu naktī atklāt šo te: