Kad vēl mācījos skolā, kopā ar draugiem arī saucām garus ar šķīvīša palīdzību. Uz papīra pa rīņķi uzrakstījām burtus un ciparus, uz šķīvja maliņas dibena pusē ar sveci uzkvēpinājām mazu bultiņu, apgāzām šķīvi otrādi, salikām rokas tam virsū, izsaucām garu, uzdevām jautājumu, un tad, turot viegli pirkstus uz šķīvja, viņš pats sāka braukāt pa papīru, ar bultiņu parādot burtiņus un šādi izveidojot sakarīgu atbildi. Visticamāk, cilvēki ar elektromagnētisko viļņu palīdzību savā starpā sazinās un pa visiem kopā kaut kā vienojas par atbildi, kura tiek radīta zemapziņā. Nav tikai skaidrs, kāda spēka iedarbībā pārvietojas šķīvis.
Kā jau te pieminēja, šāda spēlēšanās var bēdīgi beigties, un tam par iemeslu, visticamāk, ir šāda seansa turpināšanās cilvēka apziņā arī pēc rituāla.