Mani kaitina tas, ka man jāstāv tajās garajās rindās un neviens bezkaunis pat neiedomājas mani palaist pa priekšu. Man kā princesei vienmēr ir jāstāv priekšā, es nesaprotu, vai tad neviens manu kroni neredz...man te jāstāv aizmugurē..ak mūsdienu nekaunīgā tauta..
Un par apgaismojumu...veikala darbiniekiem jau nu reizi pa visām reizēm vajadzētu saprast, ka ik reiz, kad es ienāku, mani vajadzētu pavadīt ar prožektoriem un gaismām. Un bezkauņas, viņiem pat nav sarkanā paklāja priekš manis...
Un tās netīrās grīdas, ak tu dies, dažkārt es ņemu līdzi pati savu slotu un sāku slaucīt, jo tādà netīrībā man vienkārši nav pieņemams uzturēties.
Un es nesaprotu tos cilvēkus, kas dēļ dažiem produktiem ņem tos lielos ratus un nedod man ceļu un tad man bez maz vai jājūtas kā tādai šprotei buņdžiņā.
Un vēl mani tik ļoti kretinē tie veči, kas pērk lielos pivčikus un kad es stāvu aiz viņiem, man liekas, ka pārējie cilvēki domā, ka es viņu pazīstu un tad man tā vien gribas kliegt un teikt- nē, nē, es viņu pirmo reizi redzu...es viņu nezinu...
Un vēl man besī, ka daži produkti ir tik augstu salikti un es nevaru aizsniegt, vismaz būtu pie augstajiem plauktiem blakus nolikuši kādu īstu vīrieti, kas mani smalko meiteni varētu pacelt, ik reiz kad man ievajagas. Ir ir ir :-/ir vēl miljoniem lietu, kas man traucē, bet nu tas tā īsumā, pāris vārdos:-)