..es uzskatu, ka tā "gaidīšana" nebūt nerezultējas laimīgā laulībā..
Nu dzīve ir dzīve, ko lai saka... Es skeptiski skatos uz jauniešiem kristietībā, kuri lec laulībās jau knapi sasniedzot 18 gadus. Ok, tā ir viņu izvēle, taču tā nebūt nav tā vieglākā... Vieglāk ir dzīvot vienam un baudīt jaunību, nevis uzņemties šādu atbildības nastu, bet 18 gados ar rozā brillēm jau to diez vai saprot... Laulībās ne tikai sex ir svarīgs, bet smadzenes un kaut kāda dzīves pieredze arī. Bez tam - tam ir noteikti jābūt kaut cik pārdomātam lēmumam, nevis jaunības maximālismam. Bet nu tas ir ļoti neviennozīmīgs jautājums... Zinu vairākus pārus kristietībā. Vieni apprecējās knapi skolu beiguši - tādi dzīvo laimīgi un bez problēmām gadiem ar jauku bērneļu pulciņu pie sāniem, ļoti priecīgi par savu izvēli; citi apprecējās krietni vēlāk nebūdami pavisam bez pieredzes, bet jau paspējuši izšķirties... Laulība nedod nekādas garantijas, bet tomēr krietni vairāk palīdz saturēt pāri kopā.
Cik gados Tu pati apprecējies? Un vai puisis augsti vērtēja šādu Tavu lēmumu?
Man bija 23 gadi, kad iestūrēju laulības ostā. Pusim nebija izvēles, kā tikai pieņemt manu lēmumu. :-P Būtībā - viņš vnk pieņēma manus principus, bet sākotnēji nesaprata un nenovertēja tā pa īstam to. Tagad, pēc daudziem laulībā nodzīvotiem gadiem, ļoti bieži dzirdu no viņa pateicības vārdus, atvainošanos un apbrīnu par to, ka nogaidīju līdz kāzām. Beidzot pieleca! :D
..vai gaidīšu savu īsto vīrieti, vai "iekļaušos pasaules normās".. Tādēļ arī tagad ir tāds pārdomu laiks, jo vēlāk var būt par vēlu, tāpēc lēmums jāpieņem rūpīgi.
Manuprāt, šajā jautājumā par vēlu noteikti nekad nebūs. Par vēlu ir tikai zārkā... :D
Ja tā pafilozofējot vēl, man pašai bija svarīgi ne sex kā tāds, bet tas, ka vīrietis mani tik ļoti grib, novērtē un mīl, ka ir gatavs ziedot savu brīvību un precēt mani. Ja nav gatavs to darīt, tad man arī nav jāatdodas pilnībā. Un savā ziņā, sexu izmantoju arī kā manipulācijas līdzekli vai stimulu. Esmu pietiekami zinoša, ka vnk dzīvojot ar vīrieti kopā, spēlējot "vīru un sievu", vīrietim nav vairs motivācijas precēties un tērēt līdzekļus tādam pasākumam, jo tas jau ir kļuvis tikai "papīrītis". Taču, ja vīrietis neiegūst visu vēlamo te un tūlīt - viņš rīkosies un ātri! Ja pametīs - motīvi skaidri, ja precēs - motīvi skaidri. ;-)