Skumjā tēma- aborts

Taisīju, rīt ap pusdienlaiku rezultāti.

Testu vēl neesi uztaisījusi ? Lasīju, ka šodien pirksi.
Turies, gan viss būs labi! ;)

Par abortiem tiešām neesmu zinoša. To jau visu tev pastāstīs ārste, kad aiziesi pie viņas vizītē. Varbūt sagatavo jautājumus uz lapiņas, lai no uztraukuma kaut ko neaizmirstu... Bet tas pasākums ir smags ar to, ka tiek veikts pilnīgā narkozē un mājās tikt varētu būt pagrūti, jo jutīsies apdullusi un nespēcīga. Ja ir iespēja - sarunā kadu, kas tevi varētu atvest mājās, vai izsauc taksi. Vai vismaz lai ir kāds kopā ar tevi, kas var tevi pieturēt un atbalstīt.

Internetā ir visa informācija. Vēl ir lieta- lasīju , ka nepilngadīgām nedrīkst veikt abortu dienas stacionārā, kas,respektīvi, ir privātklīnikas.

Privātprakses dārgi maksā. Nezināšu neko precīzi, bet varbūt no sākuma painteresējies reģistratūrā par izmaksām, ja tev naudas jautājums ir aktuāls.

Akk.. mr vēl joprojām nav sākušās.. Šodien biju gulbi, beidzot sadūšojos uz to! Hcg rezultāti būs jau rīt. Tiesa, sts būs nedaudz vēlāk. Nenormāli lielas bailes.. Mēģināju uzreiz pierakstīties pie ģinokoloģītes, bet tuvākais datums bija 28 janvāris. Esmu no Daugavpils apriņķa, braucu uz pilsētu šodien. Pierakstījos pie Babuškinas, jo lasot forumus atklāju, ka viņa ir samērā normāla un saprotoša. Bet jau pailgs laiciņš pagājis, jkamēr pārvarēju to riebīguma sajūtu un pati sevi. Jāmeklē būs ātrāki varianti, laikam.. Varbūt uz privātpraksi iet pie tās pašas Babuškinas?

Jaapiekriit pedejiem diviem komentaariem!!!

Ceru,ka autore dos arii kadu zinu, lai viss butu kartibaa..jacer.

Varu teikt to pašu ko Neons.! Trakums,ka tādas lietas notiek un vēl ar tik daudzām.Ak,meičuki-izturību un spēku Jums.!

Ak, meitenes... Tik neizsakāmi sāpīgi, ka daļai no mums ir nācies iet cauri kaut kam tik briesmīgam... :( Jūs esat vnk mega malaces, ka katru dienu pārvarat šīs sekas un turpinat dzīvot!

Izlasīju Inky komentāru un pilnīgi asaras sariesās acīs.
Turies, lll3, es nevaru tev neko pastāstīt par abortu, bet droši raksti, ja vēlies morālu atbalstu, siltu vārdu. Turu īkšķus par tevi. Tikai nepadodies! Saprotu, ka gribas domāt par nāvi un nebūt, bet dzīve ir daudz vairāk vērta, lai tu tagad visu izbeigtu tikai tā rieboņas dēļ.
Turies, sūtu tev gaišas domas!

Tāpat arī taisnība, ja būtu izziņa no policijas par izvarošanu, šādu abortu, kas skaitītos medicīniskais, apmaksātu valsts.
+++
Vajadzēja gan policijā iesniegumu rakstīt. Vismaz citas uzmanītos. Ko zin, varbūt kāds maniaks.

Man arī ir gadījies visam šim iet cauri. Vēl joprojām, lai arī pagājuši 6 vai 7 gadi, visu atceros kā murgu (cenšos aizmirst) - skriešanu uz citu pilsētu uz aptieku pēc avārijas kontracepcijas, tautas(baumu) līdzekļus un mokpilno mr gaidīšanu.. Paldies Dievam, stāvoklī nebiju un sts arī nesaķēru. Vecākiem nespēju pateikt (arī biju vēl nepilngadīga) un tie arī nekad neuzzinās, nebija tolaik tādas attiecības, ka ar viņiem runātu pat par parastām lietām, tagad vairs nav vērts traumēt un tā pat nespētu. Uz policiju arī nevarēju iet/negāju, jo, kā jau minēja, seju nav tik viegli atcerēties un man ar sejām vispār ir problēmas. Vienīgi labākajai draudzenei izstāstīju, bet visu būtībā pārdzīvoju viena, jo negribējās nevienam stāstīt, teikt - tas apkaunojums. Reāli nebija par ko, ar prātu sapratu, bet iekšēji milzīgs kauns.
Diemžēl, viss process ir atstājis dziļas psiholoģiskas sekas, it īpaši tāpēc, ka tā bija mana pirmā reize :/ It kā liekas, ka viss ir pārdzīvots un aizmirsts, bet tuvojoties tuvības mirkļiem gultā varu tikai sevi lamāt - tak pieaudzis cilvēks, ar prātu visu saprotu, bet nespēju.. Un puiši arī dusmojas, cik/ko tai princesei vajag, ka nespēj pat pēc 10 randiņiem atdoties un tā tas pajūk. Tikai viens bez ierunām un spiešanas ir gaidījis, agrāk nemaz neticēju, ka tādi eksistē; un vienmēr jāpiespiež sevi, jo pašai sagribēsies tikai pēc menešiem, bet otram prieku sagādāt gribās. Un vienmēr vajag milzu uzmanību pēc tam, savādak jūtos izmantota. Un pieredzes trūkums konkrētajā sfērā, šīs ķēdītes dēļ.. Ārēji vienmēr esmu stipra un no malas nepateiksi, bet dažbrīd nepamet sajūta, ka esmu tik fucked-up, ka tālāk nekur.. Līdz ar to arī dziļi depresīvu domu periodi. Protams, arī brīži, kad liekas, ka visam ir tikts pāri, varu stāties viena pret visu plašo pasauli, bet katrreiz atgadā kas tāds, kas agrāk vai vēlāk, iemet mani atpakaļ tajā bedrē.
Tā lūk, beidzot būšu to kaut kur atklāti izlikusi/izteikusi, atvainojos, ja bezjēdzīgi piespamoju diskusiju. Nenovēlu nevienam un nevienai un turēšu īkšķus par autori. Sirds sāp, ka šādas lietas ir jāpārdzīvo arī citiem.. Turies!

Ai, beidziet par tiem vecākiem. Šādā gadījumā ir saprotams, ka meitenei var būt kauns, pretīgums, tik liels, ka par to negribas runāt ne ar vienu. It sevišķi, ja ar vecākiem nav tādas attiecības...

Par to likumisko pusi. Pat mazliet papētīju likumus. Ir tā, kā saka Gordo. Tā vecāku informēšana attiecas uz pacientēm, kas jaunākas par 16 gadiem.
Tāpat arī taisnība, ja būtu izziņa no policijas par izvarošanu, šādu abortu, kas skaitītos medicīniskais, apmaksātu valsts.

Lai nesaņemtu pavēsti uz mājas, var norādīt, lai kriminālprocesa ietvaros sazinās telefoniski vai elektroniski (ja pati persona norādījusi citu saziņas veidu, pieļaujams personu aicināt arī savādāk (piemēram, telefoniski, pa faksu vai ar e-pasta palīdzību). )
"Vienam no nepilngadīgā likumiskajiem pārstāvjiem, pilngadīgam tuvam radiniekam vai uzticības personai ir tiesības piedalīties pratināšanā, ja vien viņš pats nav persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais un ja pret to neiebilst nepilngadīgais." Tātad vari arī kārtot šo iesniegumu un kriminālprocesa virzību arī kā nepilngadīgā bez vecāku uzzināšanas.

Lūdzu, lūdzu noteikti meklē palīdzību!!! Ja ciemats mazs, protams, tas nebūs pie skolas psihologa. Bet noteikti pazvani pa bezmaksas tālruni 116111. Vienkārši, lai parunātos! Tie speciālisti Tevi nežēlos un nekādām acīm Tevī neskatīsies, bet gan palīdzēs sakārtot domas, ieteiks, kur un kā meklēt palīdzību. Tu visu šo pašu, ko portālā, vari izskaidrot arī viņiem, ka vēlies uzzināt risinājumus BEZ vecāku iesaistīšanas!!!

Mīļā meitene! Turies un noteikti nedomā par pašnāvību. Neļauj tā lopa vienai slimai izdarībai pilnībā sagraut savu dzīvi. Viņš ir nožēlojams tārps, kas par nodarīto tiks sodīts - ja ne tiesiskā ceļā, tad caur karmas likumiem!!! Bet nenolem tāpēc sevi!!! Tu izturēsi un tiksi tam pāri, jau pēc Tavas rakstības var just, ka esi ļoti inteliģenta, saprātīga meitene. Jā, šis bija ļoti sāpīgs dzīves sitiens, bet es ticu, ka Tu to pārvarēsi!!! Un tomēr nebaidies, nekautrējies runāt, kaut vai ar Cosmo meitenēm, ja nevēlies psihologus!

Beibe.Marta - jaa,ir dzirdeeti staasti kur bernu nozilina un vel pasu vaino ,ka tika panemta ar varu.Tak vecaaki ir tik dazaadi.Tas ir skumji,ka tados briizos nav uz ko palauties no saviem tuvajiem.

Ja tēma nav desa tad man jājautā kāds iemesls neteikt vecākiem? Tev viņi nepieskaitami un seju nozilinas par to kur pati neesi vainiga?

Autore, ja ir vēlēšanās, vari uzrakstīt, neko daudz neteikšu, bet saprotu, kam ej cauri tagad.

Nē, pašai nav bijis, tāpēc varbūt neizprotu par visiem 100%, tomēr kā arī Neons teica

pašai ar visu jātiek galā, ārsts iedod tikai tabletes, kuras pašai jāievieto un pašai "jāizbauda" attiecīgas sekas un pēc šāda notikuma tas varētu būt tiešām smagi.

tieši par to es domāju, ka tas ir trakāk un mokošāk.

Gordo, Tev pašai ir bijis medikamentozais aborts?

Gordo, medikamentozais nav nekādas mocības. Pati divreiz gāju tam cauri. Apmēram kā MR (nu nedaudz stiprāk) un ļoti ātri viss beidzas (dažu stundu jautājums). Un noteikti dzemdes sienām tās ir daudz saudzējošāk, nekā ķirurģiska iejaukšanās. Vienīgais mīnuss - ka pašai ar visu jātiek galā, ārsts iedod tikai tabletes, kuras pašai jāievieto un pašai "jāizbauda" attiecīgas sekas un pēc šāda notikuma tas varētu būt tiešām smagi.

Nu, par atmiņu, protams, piekrītu, bet domāju, ka to ir daudz vieglāk pārdzīvot nekā tās mocības ar medikamentozo.