apzināti

Ja esi gatava, ka kādu dienu vari arī attapties viena ar diviem maziem bērniem, spēsi viņiem nodrošināt visu vajadzīgo - tad manis pēc.

Ja esi gatava, ka kādu dienu vari arī attapties viena ar diviem maziem bērniem, spēsi viņiem nodrošināt visu vajadzīgo - tad manis pēc.

+++

Man liekas, ka tam ir jābūt abu pārdomātam lēmuma un ja ne plānoti piesakās mazulis, tad vismaz abiem ir jābūt vienisprātis par to vai grib vairāk par 1 bērnu.

Man kādreiz viena kolēģe deva ieteikumu, padomu iz savas dzīves- kaut ir piedzimis bērns, vīrietim ir savas vajadzības, arī viņam vajag uzmanību.

Kad piedzima pirmais bērns, vīrietim jau bija uzmanības deficīts? Nu, ja neesi pārliecināta, ka spēsi sadalīt uzmanību, tad ceri labāk ka būs tās MR. Jo šoreiz Tev cietējos paliks gan vīrs, gan vecākais bērns. Padomā labi, vai Tev tas tiešām sanāks, vai tikai egoisms saka, ka būs jau labi. Citādi tiešām vari palikt viena ar diviem bērniem, no kuriem vecākais, uzmanības deficīta mocīts, var kļūt pilnīgi nekontrolējams.

Nu bet kāpēc vīram ir uzmanības trūkums? Tāpēc, ka jaunā mamma uz 100% ierokas bērna audzināšanā un aizmirst, ka viņa ir arī sieviete savam vīrietim. Citēšu savu vīramāti:"Es vienmēr esmu zinājusi, ka man būs 3 bērni. Bet tad viena gudra sieva teica, ka labi gribēt 3 bērnus, bet vēl labāk, ja ir 3 bērni un vīrs" Mīļās dāmas, neuztveriet savus vīriešus par pašsaprotamiem. Autores gadījumā novēlu veiksmi, lai vīrs vēlreiz pārdomātu un viņas rīcību neuzskatītu par gadsimta nodevību.

Egoisms ir maigi teikts. Nekad nesapratīšu, kā var pieņemt tik nopietnus lēmumus, nerēķinoties ar otru cilvēku.

Mīļās dāmas, neuztveriet savus vīriešus par pašsaprotamiem.

++

Nu ar vīru ir tā, ka mums diezgan atšķirīgs dzīvesveids. Ja šķirtos, tad drīzāk es būtu iniciators. Savus bērnus viņš novārtā neatstās nekad, to zinu pavisam droši.
Pirmajam bērnam tagad apaļš gads, visu gadu esmu mazo pārsvarā audzinājusi viena. Viņam hobijs citā pilsētā, daudz laika tur pavada. Ikdienas rūpes par mazo ir uz maniem pleciem. Labi, maxu kripatiņu viņš iesaistās, vairāk tikai rotaļās, ne ikdienas rūpēs. Sajūta, ka viņam šķiet pietiekami ar atnesto naudu, kas arī nav maz un to, saprotams, novērtēju. :)
Uzmanības deficīts - nekad neesmu karājusies kaklā, tagad daudz prasa bērns, vai pareizāk, man gribas visu mīlestību dot tikai mazulim. Zinu, ka par maz uzmanības veltu vīram, bet te atkal koks ar 2 galiem - viņš or aizņemts tik ļoti ar savu hobiju, ka nekas cits viņu neinteresē. Pastaigās ar mums nāk ļooooooti reti, kopīgi izbraucieni ir tuvu "0". Un tas viss atsaldē. A kā sevi piespiest mīļumam?

Bērnu jāgrib abiem, vai arī ja gribēsi viena, Tev jāspēj vienai par viņu parūpēties.

Manuprāt, vispirms vajadzētu uzlabot savas attiecības un tad domāt par bērniem.

Nu jā, bioloģiskais pukstenis tikšķ, ir šādas tādas ginekoloģiskas problēmas, kuras, laiku vilcinot, var izpausties, ka bērnu vairāk nebūs. Vienas olnīcas jau nav, bet tas vīram nav arguments.

Nekad nesapratīšu, kā var pieņemt tik nopietnus lēmumus, nerēķinoties ar otru cilvēku.

++

Tāda sajūta,ka tu vīru centies spiest uz bērnu.

es veča vietā muktu ko kājas nes , negribēja nevienu bērnu - kompromiss viens jau ir ! Tu viņa uzliec apzināti par nastu vēl vienu cilvēku ! Kam tev vīrs , lai atražotu sevi un apmaksātu tavu un bērnu bērnu dzīvi !? Kas būs nākamais ko tu sagribēsi un viltīgi izkrāpsi , ja dabūt sapņu pili būtu tik pat viegli cik palikt grūtai arī grūstu viņu ugunī !
Fuj .... !

Manuprāt, vispirms vajadzētu uzlabot savas attiecības un tad domāt par bērniem.

Pievienojos!

Nu jā, bioloģiskais pukstenis tikšķ, ir šādas tādas ginekoloģiskas problēmas, kuras, laiku vilcinot, var izpausties, ka bērnu vairāk nebūs. Vienas olnīcas jau nav, bet tas vīram nav arguments.

Tas arī man kā sievietei nav arguments !

Negribu nekādu secinājumu bilst, bet ja otru pusi hobijs aizrauj vairāk kā ģimene, tad jau ir nopietni jāsāk uztraukties. Ar hobiju var satikt arī citu sievieti, kurus vienos viens hobijs, un šķitīs aizraujošāka.
Taisīt vēl vienu bērnu ja redzi, ka attiecības atsvešinās, tas nešķiet īsti pareizi. :(
Skumīgi, bet nu izturību.

Attiecības viens uzlabot nevar, otrs problēmu nesaskata. :D Joprojām mācos pieņemt vīra dīvainības, man arī tādu netrūkst. :D Nav jau tik traki mums kopā, viens otru neierobežojam, neapspiežam. Bērnu viņš otru grib, bet ne tik tuvā nākotnē. Kad man dzemdēt? Ap 40?

vo,vo..saprastu,ja nebūtu neviena bērna, tad vēl kaut kādā veidā varētu saprast to pressingošanu, bet tpt....bet ja viens bērns jau ir. Šitā jau futbola komandu var uzspiest,ja grib.