čau
6dienas vakars, it kā jau viss ok, diena pagājusi, mājai jumts nav aizpūsts, sēžu pustumsā gultā ar savu PēCi klēpī, fonā skan kārtējā bezjēdzīgā TV pārraide un uz galda deg svecīte. It kā jau viss ok... tikai tā- vientuļi. Jums mēdz tā būt, ka nav neviena, ar ko parunāt? Kad zini, ka it kā jau ir cilvēki visapkārt, bet tai pat laikā esi viens... Un prāts pavisam skumīgs.
Jā, dažreiz ir sajūta, ka neviens nesaprot mani, manas sajūtas. Tajos brīžos es vienkārši izlieku visu uz papīra, vismaz mani tas ļoti nomierina. Esmu dzirdējusi, ka cilvēki pēc tam tās lapas sadedzina, bet es tā nedaru, man tāpat labi paliek.
Man ar ir citreiz tada sajūta. Ja uznāk ta sajuta,ka esi vientuļš tad cenšos negruzīt sevi ,un veicu skaistumkopsanas rituālus,lasu grāmatas,kādu labu filmu skatos vai tīru maju tas man palīdz.
Es loti reti juutos vientula,kaut gan dziivoju loti nosleegtu dziives veidu.Es dienaam ilgi varu darboties tikai pa maaju un ap to ,darboties ar saviem radosajiem darbiem.Man pat ir briizi,kad liekaas-"reaali cilveeki "-vairumaa,vareetu trauceet "manaa pasaulee".Juutos loti labi viira sabiedriibaa.
Dažreiz sajūtos vientuļi, jo ir dažas lietas par kurām nevienam nestāstu. Tādos gadījumos man palīdz pildspalva, papīrs, mikrofons un sintezators - es neko nepaturu sevī.
Uhh, mani tāda vientulības sajūta pārņem diezgan bieži. Parasti necenšos kaut ko darīt, lai pārvarētu vientulību, nezinu kāpēc tā.
Esmu izteikta melanholiķe ar pozitīvisma devu. :)
Graciela_Andreina- Radošiem cilvēkiem šādā ziņā skumjas, manuprāt, ir laba mūza, lai radītu ko skaistu :) KakiiteBum man laikam līdzīgi, slīgstu melanholijā, bet tai pat laikā zinu- nāks jauna diena, nāks prieks sirdī :)
Dee-jay, varu piekrist - man ir viens dzejolis, kuru es uzskatu par tik apburošu un motivējošu, ka ik pa brīdim to pārlasu. Bet, katram jau savs veids kā pārvarēt vientulības sajūtu.
Man tā ir bieži, ļoti bieži.
Apkārt tik daudz labu draugu, bet citreiz liekas, ka pat viņi nesaprot, kā es jūtos. Tajos brīžos man gribās miegu kā lācim, ieritināties segās un aizmigt uz ilgu laiku.
Ruu, ļoti precīzs teksts. Dažreiz šķiet, ka es neesmu no šīs planētas. Neinteresē man twitteris vai instagrams, selfiji pie spoguļa un jaunākais Iphone modelis, izklaides līdz rīta gaismai vai bezjēdzīga, tukša un nevajadzīga miljons paziņu loka uzturēšana. Varbūt tāpēc brīžiem liekas, ka esmu viena, ja ne fiziski, tad garīgi
man tāda mega vientulības sajūta biežāk uznāk, kad kādā konkrētā brīdī es esmu uz viļņa komunicēt ar kādu konkrētu cilvēku, bet konkrētais cilvēks nepaķer tieši to pašu vilni. nesakarīgi uzrakstīju, bet varbūt kāds sapratīs :D
un tad tajos konkrētajos brīžos man ir pilnīgi vienalga par pārējo armiju, ar kuru varu komunicēt, jo man ir pilnīgi vienalga, sēžu un vientuļojos.
Dee-jay Es Tevi pilnībā saprotu. Man nereti arī grūti nodibināt noturīgu kontaktu ar cilvēkiem, jo es tiem laikam esmu par sarežģītu. Daudziem patīk vienkāršāki cilvēki, es tāds neesmu. Varu vakarā sēdēt un mūzikas pavadībā ''smadzeņot'' par lietām, kuras lielākajai daļai populācijas pat prātā neienāk. :D
223
