Esmu jau šeit ierakstījusies, bet tomēr dārza sezona sākusies, un gribas par dārziņiem parunāt:)Ja par dārzu vispār, ne tikai ēdamlietām, ko mazdārziņā var izaudzēt, tad es uz savu dārzu skatos kā uz gleznu - nevis pirkt visu - kociņus, puķes, sīko dārza arhitektūru etc. -, kas iepatīkas, bet skatīties uz ainavu kopumā , kā "bilde" izskatās, skatoties no dažādiem rakursiem. Lai nebūtu tā, ka līdzās krāvumu krāvumiem puķu raibs gar acīm, un kopēju ainavu kā veselumu ir grūti uztvert.
Es dārzā veidoju lielus, atšķirīgus laukumus un līnijas. Un tieši tāpat rīkojos arī ar krāsām - tā, lai vina otru tās izceltu. Man ļoti patīk kontrastu spēles - brīvam, mežonīgam krūmam līdzās perfekti apgriezta forma (piemēram, man ir pēc ārējā veidola it kā izspūrusī Nutkas paciprese, bet tai pretī precīzi perfekti apcirpta spireja), gaiši augi kontrastā ar tumšiem, raupjas formas prestatā gludām utt. Dažādas nianses - krāsa, faktūra.
Man dārzā nepatīk nekādi smagi, monumentāli kluči. Nepatīk arī Latvijas guļbūves, tā smagnējība...
Vēl puķu siena.. To veidoju mierīgos toņos. Pagājušo gadu uz tās man bija kamolbegoniju hibrīdi un nokarenās sidrabainās dihondras, zilās vītolu skēvolas un asinszāļlapu hamesice un vēl dažas. Esmu audzējusi arī petūnijas, tomēr, jāatzīst, tās man nepatīk - ne toņu gamma, ne arī tas, kā tās izskatās, kad nolīst lietus - saplok un izskatās ne pēc kā...
Man ir trīs dīķi, katrs rakts atsevišķi un citā laikā. Tie ir veidoti iegarenās liektās formās, un rada iespaidu, ka dārzam cauri tek upīte, kaut tie ir trīs dažādi dīķīši.
Dārzā mēsloju podu puķes un zālienu, tāpēc augu mulčēšanai parasti izmantoju nopļauto zāli, ko būtu grēks neizmantot. Podu puķes mēsloju katrā laistīšanas reizē, kaut mēslojuma koncentrācija ir neliela - kāds pusotrs grams uz litru. Vasarā katru dienu aptuveni stundu aizņem laiks, kamēr visas podu un kastu puķes aplaistu.
Reizi gadā apgriežu visus krūmus un kokus, kas jāgriež.