Laimiņa, es vēl joprojām ar vīru lecos par to, kā es braucu un kas viņam nepatīk. Es, piem., ļoti piekasīgi skatos uz noteikumu ievērošanu - uz tiem, kas ir attiecināmi uz ātrumu ierobežojumiem, piemēram, un, ja es gribu, es braucu pilsētā pa otro joslu, jo es to varu darīt un noteikumi ir priekš visiem, nevis tikai priekš čaiņikiem un mācībniekiem un otrajā joslā nekad nav tā, ka ir uzlikts lielāks ātruma ierobežojums un mans vīrs vnk reāli par šito besās. Un tad vēl par parkošanos - tas var citreiz beigties ar izbļaustīšanos. :D :D :D Tāpēc es jau sev esmu nozvērējusies, ka pēc iespējas braukšu bez vīra blakus, jo tas mani reāli nervozē. Un ne velti es kalu noteikumus no galvas, lai pēc tam tos pārkāptu un rautu sodus vienu pēc otra. Šajā jautājumā man tas ir diezgan principiāli. :)
Nu, kad es zvanīju savam instruktoram pirmajā reizē, viņš man prasīja, vai ir braukts, uz ko atbildēju, ka pedāļus nejaucu (vīrs bija mazliet iemācījis to pašu sākumu) un mani jau pirmajā nodarbībā izdzina pa Pārdaugavu. :)
1540
