Kad izlēmu kārtot tiesības, īpašas vajadzības nebija, gāju tāpat..gribēju vienkārši to paveikt. Tā nu 28 februārī noliku tiesības ar pirmo reizi. Tad domāju, ka baigi nosvinēšu, bet nebija tās gaidītas emocija, laikam jau biju tā apnikusi braukājot 4 dienas nedēļā, 2-4h dienā, ka šķita pilnīgi pašsaprotami, ka esmu tiesības nolikusi :D Gāja visādi..slinkums arī bija, biļešu grāmatu kādas 10x pārlapoju, atbildot uz katru jautājumu, pēcāk jau visas biļetes bija zināmas no galvas. Paveicās, ka mans instruktors bija jaunpienācējas manā izvēlētajā autosskolā un pēc mana lūguma, autoskolas īpašnieks (arī pats ņem braukšanas un pasniedz teoriju) iešķieba mani tieši viņam, lai varu braukt vairāk...Esmu ļoti pateicīga, sniedza man daudz noderīgu un vērtīgu padomu.