Nedzimuša bērna veselība.

Gadījumi, kad ārsti uzstāda nepareizu diagnozi, bet sieviete izvēlas dzemdēt, kā rezultātā piedzimst vesels bērns, ir diezgan nereti.
Taču, par to gadījumu, iepriekšējā tēmā, par ziedojumu. Mātes pirmajam bērnam bija šī slimība, otra bērna gaidīšanas laikā vajadzēja saprast, ka tur sakritība,kļūda nevar būt.

Otrkārt, nedomāju vis, ka par Dauna sindroma slimajiem cilvēkiem varētu teikt, ka viņi eksistē, nevis dzīvo. Cik zinu, arī vienkāršus darbiņus viņi darīt var un paši ir diezgan priecīgi, mīļi, utt. Manuprāt, tā nav no tām "eksistēšanas" slimībām.

Piekrītu, tās kuras atsakās no tādiem bērniem ir vājas, jo tas nozīmē dzīvot, tikai savam bērnam. Esmu redzējusi jaunieti, ar dauna sindromu, kurš uzvedās kā normāls pusaudzis, tikai pēc vizuālā izskata varēja nojaust viņa sindromu, tāds progress pateicoties mammai, kura ļoti daudz nodarbojās ar viņu.

Ja ir runa, par vēl smagām iedzimtām slimībām, sindromiem, kā piemēram - ūdensgalvas, ķermeņa anomālijām, tad jā, slimu bērnu nedzemdētu.

Vai tiešām to dara arī sestajā mēnesī?!

Medicīnas indikāciju dēļ, ir iespējams veikt medicīnisko abortu līdz grūtniecības 24.nedēļai.

Ja ģenētiskās analīzes un vairāki ārsti apstiprinātu, ka slims, tad nepaturētu. Zinu, ka nevarētu ar slimu bērnu. Nu nevarētu ne finansiāli, ne emocionāli, ne kā.

Esmu par, ja tiešām atklājas anomālijas.

Bet man ir draugs, kuru dzemdēja ar visu to, ka ārsti teica, ka liela iespējamība, ka viņš b´ūs "ūdensgalva". Jā, viņam ir nebūtiski trūkumi, kā svara problēmas, matu krišana utt, bet superīgs cilvēks un nemaz nejūtas, ka dzīvē ko zaudējis un nav arī. Jāņem gan vērā, ka viņam šobrīd ~25 un tehnoloģijas tagad ir attīstījušās.

Ir tik viegli pateikt taisītu abortu, vai arī nekādā gadījumā dotu iespēju...
Šodienā es noteikti pirms lēmuma pieņemšanas izskatītu visus iespējamos scenārijus kopā ar bērna tēvu un mediķu viedokļiem balstoties uz analīzēm. Šāds lēmums nedrīkst būt vienpersonisks, vai uzspiešana otram.
Tomēr mani nepamet sajūtas, ka vienā gadījumā (aborts), filosofiski mēs saņemsim ko sliktāku vēlāk vai nu bērna veidolā, vai nu savā nākotnē. Savukārt otrajā gadījumā paturot, vai būtu tas iekšējais spēks tik liels, mīlestība kas ļautu nesavtīgi ziedoties bērna labā noliekot savas intereses malā.

Savukārt otrajā gadījumā paturot, vai būtu tas iekšējais spēks tik liels, mīlestība kas ļautu nesavtīgi ziedoties bērna labā noliekot savas intereses malā.

Jā tā saka sākumā daudzas māmiņas, diemžēl pēc tam ir jānoskatā suz pamestiem slimiem bērniem vai nelaimīgām mātēm. Saku to no pieredzes, tik bieži šādi scenāriji redzēti, ka dusma rauj uz tām, kas neaptver kāda nasta ir slims bērns.

Nepaturētu un neviens mani nepiespiestu paturēt.Visticamāk,ja piedzimtu un atklātos,ka ir slims,nemaz mājās nevestu.Šādiem bērniem būtu jāpiemēro eitanāzija.
P.S. Bērnu nav un nebūs.

Stradiņos saskāros vēl ar tādu gadijumu,ka mātei(narkomāne,mīl iedzert ,utt) grūtniecibas laikā paziņoja par to,ka bērns nebūs vesels. Māte kopš tās dienas negāja uz pārbaudēm. Dzemdību diena, mātei piedzimst bērniņš ar ūdensgalvu.. Viņi diemžēl arī nedzīvo ilgi. Māte pa visu nodaļu lēja gaužas asaras. Tas viss bija reāli teātris. Nākamajā dienā,kad nodaļā uzskrēju viņai virsū,viņa priecīga pa gaiteni ,dziedādama nāca man pretī. Jautāju,kas tad nu noticis? Viņu rakstot ārā.. Es neizpratnē jautāju kā?! Meita esot no rīta nomirusi...

Par šo gadijumu es atceros ļoti bieži,nezinu kapēc,bet man ļoti tajā brīdī bija nepatīkami..

vispār šī ir drausmīga tēma..

Jeezinj, "sanjemsim (filosofiski) kaut ko sliktaaku", ja veiksim abortu, es labaak izveeleetos noshauties vai noindeeties, nekaa savu dziivi pakaartot daarzenim, ja man buutu tikai shiis 2 izveeles iespeejas.

Es noteikti neatveertu shampanieti aiz laimes, ja man vajadzeetu aborteet potenciaalo daarzeni vai atteikties no dzemdiibaas neaarsteejamu traumu guvusha jaundzimushaa, tachu es pat neapsveertu iespeeju kaut ko taadu patureet, aizmirstu kaa ljaunu, nekad nebijushu murgu.

Atteikshanaas no daarzenja nav vaajuma paziime, bet gan logjisks leemums, kursh ljauj dziivot pilnveertiigu dziivi. Ja kaadai ir nosliece uz mazohismu - briiva izveele. Tikai tad nevajag diedeleet liidzekljus no sabiedriibas.

DieKleineHexe,

Tavs viedoklis ir protams ļoti skarbs, bet arī patiess. Un pirms kāda laika es būtu teikusi piekrītu katram vārdam. Taču laiks iet un daudz kas mainās un kategorismu esmu atlikusi malā, jo no kā tik ļoti bēgam, tieši tam iekrītam rokās atkal no jauna.. un tas vienkārši ir jāiemācās pieņemt savā dzīvē (tas nav par šo tēmu, bet kategorismu kā tādu).
Turklāt ziniet ir reāli novērots dzīvē, ka ir pāri vai viena puse, kurā pamostas Māte Terēze, ir iespēja nodrošināt tam bērnam visu nepieciešamo un beigu beigās ir vienkārši mātišķā vēlme rūpēties par kādu, ziedot sevi. Tamdēļ ir jābūt uzmanīgiem ar to darītu notiekti tā.. nekad nevar zināt kā būtu.

Njā izskatās, ka vairākums šeit lidinās pa mākoņiem...

Smagi slims bērns šeit Latvijā ir zīmogs gan pašam bērnam, gan vecākiem. (ne tikai garīgi slims)

Jārēķinās ar to, ka visa dzīve jāpakārto bērnam (vienam no vecākiem, tas nozīmē sēdēt mājās ar bērnu visu laiku, nestrādājot un faktiski neesošu sabiedrisko dzīvi).
Protams kā jau Latvijā uz slimiem cilvēkiem skatās šķībi... un pat izvairās...

Bērna nākotne ir pansionāts, jo viņš nevar ne atrast darbu, ne sevi uzturēt (lai nu lielās cosmo uzņemējas piesakās, kuras ir pieņēmušas darbā cilvēkus ar garīgās attīstības traucējumiem vai citām smagām slimībām) gan jau ka neviena un pat nedomā ņemt...

Mazāk jāskatās romantiskās drāmas kurās ir kāds labais piemērs ar garīgi slimu cilvēku, Latvijā tā nenotiek...

Protams lielākais lāsts ir pašam cilvēkam, jo šeit Latvijā atrodas gan tādi cilvēki, kas par pamuļķišiem pasmejas, apsaukā, pat fiziski nodara pāri. Kā arī patstāvīga darba iespējas nulle, tikai caur kaut kādiem projektiem, kur valsts maksā algu viņam.

abols100, ļoti bēdīgi lasot, bet taisnība jau ir.

Netaisītu. Nepaskaidrošu , kapēc.
Man ir kauns lasīt, kā var bērnu, tādu mazu mīļu radībiņu , nosaukt par dārzeni.
Tā nav lieta, bet dzīvs,mazs neaizsargāts cilvēciņš.

Tomēr mani nepamet sajūtas, ka vienā gadījumā (aborts), filosofiski mēs saņemsim ko sliktāku vēlāk vai nu bērna veidolā, vai nu savā nākotnē. Savukārt otrajā gadījumā paturot, vai būtu tas iekšējais spēks tik liels, mīlestība kas ļautu nesavtīgi ziedoties bērna labā noliekot savas intereses malā

Pat ja eksistee taada karma, tad ja labaak lai ev viena pati sanjemu ko sliktaaku naakotnee, nekaa izpeerku greekus shaadaa veidaa, radot nelaimiigu buutni.
Dauna sindroms nav tas trakaakais. Gruutaak ir, ja ir visu muuzju gulosh pie elposhanas aparaata, vai arii fiziski pilniigi vesels, bet ar smagu gariigo atpaliciibu un agresiju. Atceros gadiijumu, kaa viens pacients (liela auguma viirietis ap gadiem 25) pleesa valjaa ar abaam rokaam aadu no celja un viss tobriid esoshais persnoaals knapi speeja vinju nogaazt uz griidas un noblokjeet rokas ar kaajaam, lai paarstaaj pleest (bijaam seshi cilveeki). Izzinjai - vinjsh nespeeja izjust saapes kaa taadas. Vecaaki naaca ciemos, raudaaja gauzjas asaras. Pashi pat gribeedami, kopt nevareeja vinju, jo bija liels, speeciigs un agresiivs.

Man vienai pazīstamai arī pēc visām analīzēm ārsti solīja garīgi atpalikušu bērniņu ar vēl 5 kaitēm, bet piedzima pilnīgi vesels bērniņš, kā viņi tā varēja nolažot...

arī zinu vienu šādu gadījumu.

Marbell, protams, maziņš jau tas bērniņš ir mīļs un nekaitīgs, bet bērni izaug un ar viņiem kādam ir jātiek galā. Gan jau Kristas pieminētais vīrietis arī bija maz, mīļš kunkulītis.

Dārzenis ir pilnīgi normāls apzīmējums šādiem cilvēkiem(neatkarīgi kurā vecuma grupā viņš ir)nevis kaut kāds apvainojums.

es pret abortiem, bet šādos gadījumos esmu par...jo tas bērniņs pats būs nelaimīgs, neviens bērniņs negrib būt savādaks ka citi...
ka arī es nespētu būt blakus ar slimu bērniņu morāli...es sajuktu prātā

Apvainojums driizaak buutu Gomer, kas noziimee get out of my emergency room. Peec definiicijas daarzenis ir tas, kursh nespeej pats funkcioneet un ir zaudeejis/nekad nav bijusi apzinja vai sajeega par notiekosho. Daarzenis ir zaudeejis visu cilveciigo un buutiibaa neatskjiraas ne ar ko no augiem, kuri nedomaa, nerunaa, nepaarvietojaas.

http://www.youtube.com/watch?v=vNZVV4Ciccg
interesanti, nesen uzgāju netīšām