Dzīvošana kopā

Kubiete bet tas jau nav visiem! Un vai tad ātra dzīvošana kopā ir vienādības zīme atbildībai? Atbildību es vienādoju ar laulību vai ģimenes pieaugumu ;)

Mans ex savos 19it bija ļoti atbildīgs, bet ne tik, lai es zinātu, ka viņš būs labs vīrs un tēvs. Ne ilgai dzīvošanai kopā gan derēja ;)

Man šķiet kā Persephon, vai tajā mirklī nezūd tā randiņu burvība? It kā pazaudē to laiku, tās ilgas, gaidīšanu un tikšanās prieku. Manuprāt okey būtu pēc 3-4 mēnešiem :)

Kubiete bet tas jau nav visiem! Un vai tad ātra dzīvošana kopā ir vienādības zīme atbildībai? Atbildību es vienādoju ar laulību vai ģimenes pieaugumu

protams ka nav visiem vienadi, par to ari nav runas. :)

Gurri, nesen atskatījos uz mūsu attiecību sākumu un to, kā viss notika, un nodomāju, ka, ja būtu iespēja to laiku izdzīvot no jauna, es gribētu ilgāku randiņu periodu. Bet toreiz tas viss notika tik dabiski un šķita, kā tā tam ir jābūt.

Rakstīšu, kā ir - viņš ir ļoti gādīgs, mīļš, mīl mani, bet ir no Rīgas. Dzīvo no bērnības Rīgā, vecāku dzīvoklī. Abiem ir 22. Es nāko e no Rīgas, tāpēc man ir dzīvoklis Rīgā-pašlaik dzīvoju viena. Protams, pusis paliek pie manis pāris reizes nedēļā-kādas 3-4. Pati saprotu, ka viņam, visticamāk, ērti dzīvot pie vecākiem, lai arī cik man to negribas atzīt.
Es it kā jūtu, ka esmu viņam svarīga, turklāt abi pelnam diezgan daudz, bet tāpēc te šis jautājums-vai man jautāt šo jautajumu neitrāli vai nē?
Varbūt es viņam vienkarši esmu "ērta", jo tagad viņam nekas netrūkst! Bet no otras puses, tam negribas ticēt, jo viņs uztraucas visu laiku par mani, nu -var just, ka gluži vienaldziga es neesmu viņam.
Es pat nezinu! Jautāt viņa domas, vai nejautāt.. Varbūt esmu vienkārši sadomājusies un tagad te sasteidzu tikai pēc gada.

Zaza22, ja jūsu attiecības ir pietiekami nopietnas, domāju, ka tev nevajag sevi mocīt un vajag pašai pajautāt. Vari pajautāt neitrāli, piemēram, pajautājot kādi ir viņa nākotnes plāni, vai arī tieši - vai viņš nevēlētos sākt dzīvot kopā.

Ir jau ar cilvēki kas vienkārši neaizdomājas tik tālu līdz viņiem to tiešām neiebāž acīs. Varbūt tiešām kādā neitrālā veidā jāmēģina uzsākt par šo tēmu.

Negribas jau arī viņu aizbiedēt..:D ne jau gredzenu uzreiz gribu, bet negribas būt kaut kādai piedzīvotājai beigās, ar kuru neko kopīgu neplāno.
Nu varbūt es tiešām sadomajos. Bet jautājums par nākotnes plāniem skan labāk laikam:D

protams, ka pajautā, ko viņš par to domā.
neko jau no tā nezaudēsi.

Nedomāju, ka ātrā kopā dzīvot sākšana var sabojāt attiecības. Drīzāk pasteidzināt notikumu gaitu, proti, ātrāk var saprast, vai tas ir tavs cilvēks, tava nākotne, vai nē. :)

a varbūt viņš grib ievākties pie tevis un gaida uzaicinājumu? :D

Nu labi, pajautāšu rit, klātienē noteikti, lai gan bail no atbildes.

Kopā sākām dzīvot 5 mēnešus kopš attiecību uzsākšanas. Abi to vēlējāmies un sākām meklēt dzīvesvietu. :)

Varbūt kaut kā ieminies par to kopā dzīvošanu,pajautā ko viņš par to domā.

Man ir viena draudzene, kura jau gadus 4 atsakās dzivot kopā ar savu draugu, jo uzskata, ka tad būs rutīna. Un viņiem abiem ir labi. Viņa arī gan apgalvo, ka visu laiku praktiski ir kopā, tāpēc neredz tam jēgu-vienu dienu viņa pie viņa paliek, citu-viņš pie viņa.
Interesanti īstenībā:D bet es laikam tā negribētu.

Es ar draugu sāku dzīvot kopā pēc kādiem 10 mēnešiem.
Gribējām ātrāk, bet tas bija vislabākais brīdis. Principā, kā atradu darbu, tā arī sākām.
Atslēgas man bija iedotas jau sen, pēc 5 mēnešu kopā būšanas. Biju bijusi mēnesi pie viņa, bet kopā vēl tomēr nedzīvojām.

Varbūt ir tiešām tā, ka Tavs puisis gribētu iet pie Tevis dzīvot, bet neērti to tā jautāt/teikt. Bet aicināt dzīvot kopā ar vecākiem nevēlas.

Mēs kādus divus ar pusi gadus bijām pazīstami, vīrietis gribēja ar mani attiecības, es negribēju, lai arī bija stipras jūtas vienam pret otru, beigās piekāpos. Tad kādu brīdi pabraukājām viens pie otra (dzīvojām katrs savā pilsētā). Kad apnika tikties tikai nedēļas nogalēs (pēc kādiem 4 mēnešiem) sākām kopdzīvi. Vēl pēc nepilna gada apprecējāmies.

LaLaLa - es zinu, ka viņam mans dzīvoklis liekas maziņš, tāpēc diez vai.

Kā jau teicu, rīt saņemšos un neitrāli, tā, it ka starp citu, pajautāšu, kādas ir viņa domas.

Zaza22 cik ilgi esat kopā? Ko vispār saka un domā par jūsu attiecībām, plāniem, nākotni?

Uzreiz kā satikāmies, tā sākām kopā dzīvot. :D

Ar ex - neatceros precīzi, bet pēc pusgada varētu būt, lai gan palikšanas vienam pie otra pa naktīm bija jau diezgan ātri. Pusgads, jo pirms tam nepiekritu braukt dzīvot uz Jūrmalu, ja mācījos Rīgā. Viņš manis dēļ darbu Rīgā atrada un dzīvokli tuvu mācību iestādei. :) Un tad arī uzreiz bija atslēgas.

mēs apmēram pēc 2 mēnešiem:)