Par stiprajiem un vājajiem piekrītu xerty, jo citā valstī kamēr iedzīvojies ir ļoti daudz kam jaiziet cauri gan emocionālajā ziņā, gan fiziskajā ziņā, tur pretī paliekot savā dzimtajā zemē vienmēr tev būs kāds atbalsts (ģiemene, draugi utt), protams, ir cilvēki, kas tiešām grib palikt LV un cīnās, cīnās līdz sasniedz to, ko vēlas, šādā gadījumā var piedēvēt šo teicienu, ka stiprākie paliek Latvijā, bet ja ir tādi, kas mūžīgi čīkst cik slikti un neko lietas labā nedara, nu diez vai tos var likt šajā sarakstā.
Pati šobrīd dzīvoju ārzemēs un visvairāk sāp sirds, ka nevaru būt kopā ar ģimeni, pietrūkt jūras, ezeri, superīgās vasaras un iemīļotie pārtikas produkti, bet tajā pašā laika ir acīmredzami cits dzīves līmenis valstī, kurā šobrīd dzīvoju un savu nākotni pat nevaru vairs saskatīt Latvijā pat gribot. Personīgi mani vilina plašumi un iespējas, kā arī tas, ka mīlu angļu valodu, un izbaudu katru mirkli, kad tajā runāju un vēlos sasniegt tādu līmeni, ka no malas nevar atšķirt mani no vietējiem iedzīvotājiem.
Šobrīd mana lielākā vēlēšanās būtu, lai abas labās lietas no katras valsts varētu apvienot, precīzāk sakot, beidzot gribas būt vienu viet ar savu ģimeni un draugu, nevis izvēlēties kurus atstāt. :( Sirds sāp katru dienu.
105
