Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Mērķu sasniegšana

 
Reitings 763
Reģ: 27.07.2014
Palasīju diskusijas un radās jautājums - cik daudz laika un enerģijas jūs veltāt mērķu sasniegšanai?

Piemēram, čaļiem te ir manāmas problēmas ar naudu, kā es jūtu :D Bet tā vietā, lai apgūtu kaut ko padziļināti, ietu mācīties, nodarbotos ar lietām, kas ienes naudu, viņi čīkst forumā.
Ir meitenes, kas grib būtu fotogrāfes, interjera dizaineres, personālvadības speciālistes, ir tādas, kuras vēlas savus uzņēmumus un salonus. Protams, ka tas viss nenokrīt no gaisa, bet tam ir jāvelta enerģija. Tātad, cik nopietni jūs pievēršaties savu mērķu sasniegšanai?

Man arī ir mērķis - gribu iemācīties gleznot, gribu sarakstīt grāmatu, gribu apgūt astroloģiju tādā mērā, lai varu praktizēt. Un, kas notiek? Vismaz 50% sava brīvā laika es pavadu spēlējot spēlītes un bakstoties internetā. Vēl paņemu nost laiku, ko savam mērķim veltu "it kā starpcitu" un sanāk, ka es savam mērķim veltu nieka 30% no enerģijas, ko es varētu veltīt. Tas nozīmē tikai to, ka reāli es savu mērķi varētu sasniegt vismaz 3 reizes ātrāk, kā es izdarīšu to, turpinot šādā režīmā.

Nu man gribētos dzirdēt - cik nopietni jūs pieejat saviem mērķiem? Ziedojat tam pilnīgi visu vai arī plūstat pa straumi un cerat, ka viss vienkārši notiks? Nu, gadās arī tā, personīgi man noeikti ir gadījies :)
31.07.2014 21:55 |
 
Reitings 1804
Reģ: 29.05.2014
24/7. Nav tāda noteikta laika - visa ikdiena ir pakārtota tam, lai sistemātiski risinātu uzdevumus un ceļotu tuvāk mērķiem. Jā, arī sēdēšana cosmo, palīdz atslēgt smadzenes mazliet. :)
Nespētu peldēt pa straumi. Ja nevaru kaut ko kontrolēt vai esmu bezdarbībā, sāku justies neomulīgi.
31.07.2014 21:57 |
 
Reitings 1270
Reģ: 23.05.2014
Lai sasniegtu savus mērķus es daru visu, ko varu. Diemžēl, viss atduras pret naudu, kaut vai tiem pašiem kursiem, kuras man nav. Tad nu atliek vien gaidīt labākus laikus un censties kaut ko darīt palēnām.
31.07.2014 22:03 |
 
Reitings 847
Reģ: 09.02.2014
Pa straumi nepeldu, apzinos , kas jāizdara, bet esmu slinka, tādēļ marinēju lietas, kuras sen jau varēja būt izdarītas.
31.07.2014 22:05 |
 
Reitings 2304
Reģ: 06.12.2009
Atklāti sakot, man vienmēr licies, ka latvieši vispār nav pieraduši tā pa īstam rukāt. Nē, es nesaku, ka latvieši ir slinki un ārzemēs visi ir perfektie darbaholiķi, taču tas droši vien ir konkurences trūkums, ka jauniešos nav šī work ethic un ļoti, ļoooti reti Latvijā apkārt var sastapt tos, kas tiešām zina kas ir ļoti smags darbs. Lielākoties visam tiek pieiets visai vienaldzīgi. Ar smagu darbu es nerunāju strādāšanu rūpnīcā vai stroikā. ;)

Lai nu kā, pati ar šo cīnos, jo arī manās asinīs nekāda tieksme nepārtraukti rukāt diemžēl neplūst. Agrāk veltīju vairāk enerģijas, kad bija konkrēts mērķis. Tagad šis tas dzīvē ir mainījies un šobrīd man laikam tāds kā atvaļinājums no saviem sākotnējiem mērķiem, tie visticamāk drīz mainīsies un transformēsies, bet ceru, ka pēc tam atgriezīšos pie tā visa pa īstam.
31.07.2014 22:05 |
 
Reitings 443
Reģ: 11.05.2014
Mans ierastais scenārijs - sēžu, domāju, ko vēlos sasniegt, izdomāju, domās sevi uzslavēju, eju darīt ikdienas darbus vai vienkārši bezmērķīgi nosist laiku. Diemžēl nepiederu pie "darītājiem", tādēļ arī dzīve ir tāda ... nekāda.

Plauktiņā stāv grāmata #GIRLBOSS, gaida, līdz es saņemšos vismaz to izlasīt. Ceru, ka tā dos vajadzīgo spērienu pa sēžamvietu.
31.07.2014 22:11 |
 
10 gadi
Reitings 4942
Reģ: 18.10.2009
nospraužu mērķi un eju uz to. Sanāk katru dienu
31.07.2014 22:13 |
 
Reitings 9169
Reģ: 23.02.2012
Daru, kas jaadara. Iereekjinu laiku arii neko nedariishanai. Kaada jeega ir skriet kaa trakai, lai beigaas paardegtu un neko nevareetu padariit? Ir taapat paaraak daudz cilveeku, kuri paardegshanas rezultaataa ir iedziivojushies visaadaas kaitees. Jaa, es vareetu samazinaat studiju gadu skaitu, ieguut "advanced standing", guleet veel iisaakas stundas, atraut laiku no gjimenes, bet vai tas ir vajadziigs? Negribu sevi nodziit taa, lai man tas, ko es daru saaktu riebties.
31.07.2014 22:19 |
 
10 gadi
Reitings 2587
Reģ: 07.03.2011
Vai darbs ir dzīves jēga? Vai beigās kāds būs apmierināts ar sevi, ka, lūk, man bija tāda un tāda karjera utt., vai tomēr dzīvē svarīgākas ir citas vērtības? Vai visu var izmērīt naudā un tajā, ko par Tevi domās citi (tāpēc jau daudzi grib skanīgus amatus)? Taču ne visi ir domāti stresainai karjerai un kalpošanai naudai, tāpat kā darbaholismu un spēju smagi strādāt konkrēti es neuzskatu par baigo tikumu.

Ar to, kas man patīk ļoti, ļoti un ir sirdslieta bez nekādām atskaitēm vai ne-dabiskas ieinteresētības, naudu nopelnīt nevaru, jo tad man tam būtu jāpieiet no pavisam citas puses, bet es to negribu, jo varu zaudēt to foršo daļu. Bet jā, enerģiju tam pastāvīgi esmu veltījusi kopš agriem tīņu gadiem.
31.07.2014 22:25 |
 
Reitings 43
Reģ: 26.06.2014
Visiem iepriekšējiem mērķiem veltīju tiešām visu brīvo laiku un rāvos, lai tos sasniegtu.
Tagad kādu pusgadu vai vairāk atrodos komforta zonā, ir labi un neko radikāli mainīt negribu pagaidām. Savā ziņā jūtu, ka izlaižos, bet no otras puses iepriekš visu laiku esmu skrējusi ar galvu sienā, tāpēc jūtos nedaudz pelnījusi aprobežoties ar savām 40-45 darba stundām nedēļā un atpūtināt samdzenes, jo tā raušanās uz visam pusēm reāli atstaj sekas gan uz veselību, gan nervu sistēmu, pat ja sākumā to nejūt.

It kā ir mērķis apgūt un iemācīties vairāk IT sfērā, bet vēl neesmu atradusi veidu, kā to darīt, neiedragājot visu pārējo esošo dzīvi. Pagaidām aprobežojos ar informācijas lasīšanu netā un lekciju skatīšanos youtube, bet tas viss tiek darīts pārak reti un parasti atduros kādā punktā, kad saprotu, ka kaut kā neiebraucu, kā tas viss kopā turas. Ideālākais veids būtu vnk aprunāties ar cilvēkiem, kas arī darbojas šajā jomā, diskutēt par problēmsituācijām, bet nepatīk bāzties citiem virsū. Varbūt jāizveido amatieru interešu grupa. :D
31.07.2014 22:30 |
 
Reitings 4617
Reģ: 02.06.2012
Es gan uzskatu, ka latvieši tieši ir ļoti labi rukātāji, vismaz vecākā paaudze. Spriežu pēc sevis, saviem tuviniekiem un draugiem. Esmu divus gadus strādājusi pa 12 stundām praktiski bez brīvdienām un algas( nav runa par melno darbu), ok, tas varbūt ir "perebors", bet mērķi es panācu. Tāpēc neciešu tos jauniešus, kas uzreiz pec skolas sola vēlas būt par priekšniekiem.
Tas par to laika veltīšanu-atkarīgs no apstākļiem, motivācijas un konkrētā mērķa.
Man lielākoties ir tā, kad viss iet tā stabili un puslīdz labi tad atslābstu, savukārt, kad dzīve uzsit pa p.kaļu, tad tā burtiski liek savākties, kustināt smadzenes, ģenerēt idejas un maksimāli veltīt laiku konkrētai problēmai/mērķim. Un īstenībā, tad arī ir vislabākie un produktīvākie rezultāti.
Tā kā, varu secināt-nedrīkst atslābt, tad arī dzīve virzīsies uz priekšu.
31.07.2014 22:36 |
 
Reitings 763
Reģ: 27.07.2014
grecia, es jau nekur neminēju, ka runa ir tikai par DARBU. Tā pati fotogrāfēšana - pirmāmkārtām jau tas parasti ir HOBIJS un tikai tad kļūst par darbu. Bet runa bija par mērķiem vispār, ne tikai par karjeru.
31.07.2014 22:45 |
 
Reitings 4617
Reģ: 02.06.2012
Vai darbs ir dzīves jēga? Vai beigās kāds būs apmierināts ar sevi, ka, lūk, man bija tāda un tāda karjera utt., vai tomēr dzīvē svarīgākas ir citas vērtības? Vai visu var izmērīt naudā un tajā, ko par Tevi domās citi (tāpēc jau daudzi grib skanīgus amatus)? Taču ne visi ir domāti stresainai karjerai un kalpošanai naudai, tāpat kā darbaholismu un spēju smagi strādāt konkrēti es neuzskatu par baigo tikumu.

Grecia, cilvēki ir dažādi un katram ir sava sūtība.
Laba, stipra ģimene un ģimenes laime sievietei arī var būt skaists mērķis. Un, lai to sasniegtu, arī ir vajadzīga sava gudrība un darbs, kaut arī citā nozīmē.
Savukārt ir sievietes, kurām no dabas ir iedotas "vīrišķīgas" īpašības, kuras tās var realizēt karjerā.
Un par tiem darbaholiķiem, kas kādam mērķim velta savu dzīvi-tas tā strīdīgi (es domāju zināmums izgudrotājus/zinātniekus/rūpniekus/ magnātus) etc., jo uz tādiem daļa pasaules balstās.
Galu galā, piem., izcili rakstnieki, kas dod mums prāta barību, vienmēr ir simptprocentīgi sevi "izlikuši", radot kādu konkrēto darbu. Nu vienkārši tā tas ir, lai izveidotu kaut ko tiešām maksimāli labu, maksimums tam arī jāvelta. Vienkārša matemātika.
Protams, visam jābūt harmonijā, bet tas jau ir cits jautājums, tomēr bieži vien, kā es jau minēju, tikai, pateicoties tādām galejībām, kaut kas labs arī sanāk.
31.07.2014 23:12 |
 
Reitings 214
Reģ: 29.11.2011
Arī es, diemžēl, piederu pie tās cilvēku grupas kas nenododas 100% savu mērķu sasniegšanai. Bet ir zināmi cilvēki, kas kā tanki tik gāja uz priekšu, lai visus punktus piepildītu, dažiem sanāca sasniegt, bet citi tā salauza sev dzīvi :( Lauzās durvīs kas izrādījās bija slēgtas viņiem, tāpēc ne vienmēr viss ir atkarīgs vienīgi no mums pašiem un spēkam ko tam veltām.
01.08.2014 10:07 |
 
Reitings 1660
Reģ: 22.03.2014
Diemžēl pēdējā laikā un arī kopš atklāju cosmo.lv es visu dienu pavadu pie datora, tai pašā laikā domāju motivējošas domas un domāju, ka viss ir labi, ko es esmu pa šo vasaru izdarījusi- tieši neko! Es tikai gaidu labākus laikus, es to apzinos, ka kaut kas jādara, bet īsti nezinu ar ko lai sāk, jo nevar tā pēkšņi kaut kur mesties iekšā, man ir radusies ideja ko es darīšu, tūlīt būs pēdējais skolas gads un es vēlētos pierādīt, ka es skolu varu pabeigt labi ,tā kā es to izdarīju 9. klasē, vēlos noturēties darbā, lai ir pašai sava naudiņa un, lai varēuu sev pierādīt to, ka es neesmu dīkdiena, bet joprojām esmu vecā labā Elīna, esmu jau dusmīga, ka dažkārt vairs netic maniem spēkiem, bet nu, viss jāatgūst, plus vēlos atgriezt savā dzīvē sportu.
01.08.2014 10:36 |
 
Reitings 4775
Reģ: 18.03.2012
man tieši pretēji no apkārtējiem ir nācies dzirdēt piezīmes, ka es pārāk daudz laika veltu savu mērķu sasniegšanai, lai gan man pašai tā nešķiet, un es arī diezgan daudz laika "nositu" nodarbēs, kam nav nekāda labuma
03.08.2014 16:34 |
 
Reitings 4628
Reģ: 06.07.2013
Būtībā - to, ko līdz šim esmu gribējusi, to arī esmu dabūjusi. Man ir tāds raksturs, ja kaut ko gribu, tad kā tanks eju pēc tā.
Kaut gan pēdējos pāris gados arī tas ir nedaudz mainījies. Man kā darbaholiķu bērnam bija grūti saprast, ka cilvēkiem citas prioritātes dzīvē bez interesanta darba un izglītības iegūšanas, bet viņi tāpēc dzīvo ne sliktāk... Varbūt pat laimīgāk.
03.08.2014 16:50 |
 
Reitings 295
Reģ: 06.08.2011
Nu jā, Elizabete, man gan kā darbaholiķu bērnam tieši šķiet, ka es nevēlos visu dzīvi pavadīt tā kā mani vecāki, vecvecāki - nemitīgi strādājot, tāpēc mani mērķi ir piezemētāki.
Būtībā neesmu ļoti, ļoti mērķtiecīga, bet man ir augsta atbildības sajūta pret citiem, pret sevi ne tik ļoti, tpc ir lietas, kurās sevi ieguldu uz visiem 100% un pabeidzu un ir arī tādas, kuras pametu un nedaru.
03.08.2014 17:03 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!