Nu, viņa esot bijusi kaut kāda jocīga. Tas, ka viņa ne ar vienu nerunāja vēl ir sīkums, bet viņa arī esot runājusi pati ar sevi, esot bijusi ārkārīgi dusmīga par katru izkustināto mantu, neesot varējusi samierināties ar ierašanos un aiziešanu (piemēram, lekciju pārtraukumos nedrīkstēja iet uz istabiņu, jo gadījās, ka viņai bija brīvas dienas un viņai nepatika) - tāpat, viņa neļāva klausīties mūziku, skatīties filmas, neļāva zvanīt pa telefonu. Nu, pēc pilnas programmas tur nebija pilns rublis. :D ā, vēl viņa mēdza sagaidīt, kad aiziet, piemēram, uz virtuvi un tad aizbēga aiz sevis aizslēdzot durvis. Līdz pat pašam vakaram. Ķip, lai pārmācītu, ka vienmēr atslēga jāņem līdzi un pat tad, ja istabiņu pamet uz mirkli - durvis jāslēdz. :D
Cik patiesi bija šie stāsti - nezinu. Meitene bija no cita kursa un tā arī viņu nesatiku personīgi. Bet apšaubīt kursa biedrenes stāstīto man nav pamata. Tāpat, bija arī citu cilvēku jaukās atsauksmes par viņu. Cik zinu, tad viss beidzās ar to, ka viņa izvācās no kojām pēc pirmā semestra (kurš, viņai, laikam, nebija pirmais tādēļ jau bija ar savu "slavu").