Magistra nozime karjera

Man ir profesionālais maģistra grāds citā nozarē, ne tajā, ko studēju pamatstudijās. Tieši šī iemesla dēļ tas man deva daudz - jaunu darbu citā sfērā, pirmā izglītība bija tāds kā pakāpiens un fundaments.

Ja mācīties vienkārši maģistrantūras pēc - tad, manuprāt, jēga ir maza. Domāju, ka maģistrantūrā ir vērts iet attīstīt sevī to, kur redzi savu nākotni, mācīties to jomu, kurā strādā, respektīvi, iegūt grādu kā papildinājumu esošai profesijai, kā izaugsmi. Jo tāpat plikais bezpieredzes maģistrs nu neatver nekādas maģiskas durvis uz darba devēju kabinetiem.

Tā kā man ir akadēmiskais bakalaura grāds, tad maģistru tagad studēju kvalifikācijas nevis grāda vai diploma dēļ.
Bez kvalifikācijas tāpat karjera specialitātē īsti nesanāk..

Problēma tāda, ka man tas maģistrs pašai nepieciešams, kā kaut kāds apliecinājums sev. Izklausās muļķīgi, bet es kopš 15 gadiem esmu "būvējusi" savu karjeru un panākumus un man liktos nepieņemami, ka man nebūtu vismaz maģistra grāda

Piekrītu. Man pašai priekš sevis tas arī bija ļoti svarīgi :)

Man tas būs ļoti labs papildinājums esošajā profesijā. Lai gan grāds beigās būs cits, taču cieši saistīts.

Viss tiešām atkarīgs no tā, kādā jomā studijas. Ir profesijas, uz kurām bez maģistra grāda vispār nedrīkst pretendēt. Piemēram, man ir jāstudē LU maģistratūrā, lai iegūtu jurista kvalifikāciju un līdz ar to varētu būt tiesnese vai advokāte. Tomēr tie ir specifiski gadījumi. Lielākoties grādam nav tik lielas nozīmes - lielāku uzmanību pievērš caur pieredzi gūtajām zināšanām un iznesībai.

Manuprāt, viss atkarīgs no tā, ko studē.

ir izglītība vadībzinības un grib būt darba ņēmējs.
sieviešu loģika.

Mans maģistrs vispār ir pilnīgi citā jomā nekā bakalaurs, tāpēc tas man nākotnē varbūt pavērs citas iespējas.

Šo nekad neesmu sapratusi. Pašu sistēmu un loģiku-kā tas ir iespējams. Man vienmēr likās, ka maģistra studijām ir "jāpadziļina" bakalaura studiju jomu.
Manai draudzenei, piem., bakalaurs ir inženierzinātnēs, maģistrs- sab.attiecībās.
Man tas šķiet kaut kā neloģiski.

Nožēloju, ka savaa laikaa aizgaju uz magistriem. Pa to 1,5 gadu neko jaunu tapat neieguvu, jo butiba tika apmuļļāts bakalauros maaciitais (LU, fakultate nav svariga). Tagad, kad es njemu cilvekus darba noteikti neskatos uz to vai cilvekam ir bakalaurs vai magistrs, man galvenais ir pieredze. Jaa, stulbi prieks Latvijas, bet nu buusim reaali - nevienu darbaa ar bakalaurs+magistrs un bez pieredzes darba, kur solita samera liela alga, nenjems. Bus tapat njaasaak no pamatiem. Ko dod graamatu ziniibas, ja dziive ir pavisam kas cits?

pelna daudz vairāk nekā bakalauri

Nemuldi, meiteen. Privataja sektora neskataas uz diplomu, bet uz to, ko maaki, kaads tavs potencials utt. Man nevajag zubritajus.

Latvija varbut tas magistrs nav tik nozimogs, bet mans virs bez magistra nevaretu stradat tur, kur vins strada sobrid. Pec gada ir plans pieteikties vakancei cita valsti un tur viens no kriterijiem ir magistrs ar distinction vertejumu.

Manā specialitātē maģistram nav lielas nozīmes. Arī algu man neviens par to lielāku nemaksās, vienīgi, ja būtu par vadītāju, bet tas man neinteresē. Tieši tāpēc, vismaz pašlaik, domāju maģistru nemācīties.

Šo nekad neesmu sapratusi. Pašu sistēmu un loģiku-kā tas ir iespējams. Man vienmēr likās, ka maģistra studijām ir "jāpadziļina" bakalaura studiju jomu.
Manai draudzenei, piem., bakalaurs ir inženierzinātnēs, maģistrs- sab.attiecībās.
Man tas šķiet kaut kā neloģiski.

Man bakalaurs ir žurnālistikā (Komunikācijas zinātne ar specializāciju žurnālistikā), bet maģistrs būs uzņēmumu vadībā.

Neredzēju jēgu turpināt studijas Komunikācijas zinātnē, jo tas ir akadēmisks grāds un vairāk arī vērsts uz to, lai varētu izveidot akadēmisku karjeru. Tā vietā tagad mācos uzņēmumu vadību profesionālajā programmā ar domu kādreiz izveidot savu mediju. Vai būtībā darīt jebko citu, ja pašreizējais darbs apniks. Mani interesē ļoti daudzas jomas un, ja nebūtu jāuztraucas ne par laiku, ne par naudu, droši vien izstudētu vēl kādas trīs jomas.

Iespējams tas ir ļoti vienkārši, ja maģ.programmā pieņem ar tev esošo diplomu. Manā programmā prasīja iepriekšēju izglītību vai nu uzņēmējdarbībā, vai nu sociālajās zinātnēs. Protams, iesākumā bija grūti tā uzreiz pārmesties uz pilnīgi citu tēmu, bet pie tā var samērā ātri pierast.