Izdevumu dalīšana

Bet tai pat laikā autore varbūt pērk mājai visādus sū... vīriešprāt. Varbūt viņam arī nafig nav vajadzīgi kaut kādi lampiņu abažūri vai podiņaugi vai super smaržīgais tualetes aromotizētājs. Bet autore "uzspiež", ka vīrietim par to arī ir jāmaksā un jādalās.

Es arī neprasu vīrietim, kāpēc mašīnai tāda detaļa vajadzīga vai šitais jāmaina. Ja vajag, tad vajag!
Tāpat arī ar mājas lietām -viņš man nekad nav prasījis,kāpēc mums vajag pirkt tos dvieļus, traukus vai gultas veļu. Ja vajag - tātad VAJAG! :D
Bet mums tas viss ir,kamēr iekļaujas nedēļas budžetā. Ja šonedēļ budžets ir pārtērēts, tātad es savus dvieļus dabūšu nākamnedēļ vai aiznākamnedēļ :D Nav jau tā, ka mēs nabagi būtu, mēģinam sevi disciplinēt un nesapirkt lietas, bez kurām varbūt var arī iztikt.. :)

Jūtu, ka man ar šī būs tuva tēma, kad ievāksimies kopā. Pagaidām kopā nedzīvojam, bet vakariņas gan pērkam un taisam kopā. Man situācija ir sliktāka naudas ziņā, bet viņam ir stabili ienākumi pat nestrādājot. Bet viņs tā pat uzstāj, ka viss uz pusēm jādala. Kaut gan ēd viņš 2x vairāk :D

Kaut gan ēd viņš 2x vairāk

sasmējos :D

Es varbūt esmu maita, bet nedzīvotu kopā ar vīrieti, kurš skaita katru centu un izdevumus grib dalīt uz pusēm.

Man iepriekš bija tāds, kuru labu laiku bija jāuztur. Sākumā neko neteicu, jo sapratu, ka ar darbu švaki, bet tad, kad redzēju, ka viņš i nemaz nedomā neko mainīt, tad izmetu pa durvīm.
Nē, es veci vairāk neuzturēšu. Tāpēc tagad varbūt esmu tik riebīga, kad kaut kas uz pusēm jādala. Man vajag, lai mani lutina :D

mājas darbos viņš retu reizi izpalīdz, kad man jāstrādā daudz, bet kopumā visu daru es.. tāpēc arī jūtos kā verdzene reizēm, ka es eju uz veikalu, stiepju maisus, taisu ēst, strādāju pilna laika darbu, studēju, tīru māju un mazgāju/gludinu veļu + maksāju no visa vēl pusi... viņam sanāk traki izdevīga dzīve, tā teikt. Tāpēc brīžiem ir sajūta, ka man labāk būtu dzīvot vienai, jo izdevumu ziņā nekas daudz nemainītos..ai, pēdējā laikā visādas domas prātā nāk, ka bail.

Tas lūik ir negodīgi, jo tevi reāli izmanto. Bonusā sekss par brīvu,maja tira, partika sanesta un vakarians galdā. Un tu vel par to visu maksā savu daļu. Un perc mājai lietas par savu naudu ko lieto ABI. Malacis čalis, labi iekartojies.

laikam es nesauktu to par īstermiņa lietu. Vēl pāris gadus tādus sola. Nezinu, kas būs pēc tam. Un tā neziņa jau vienmēr ir trakākais. Gribas stabilitāti un drošības sajūtu. Un gribas justies kā trausla sieviete, nevis darba zirgs.

Pelnu ļoti labi, bet mizlīgs īrēts dzīvoklis, privātais bērnudārzs un privātskolotāji bērnam, mašīna un pārtika 3 cilvēkiem noēd visu. Par tādam ekstrām kā ceļojums atvaļinājumā varu tikai sapņot. No septembra iešu tālāk mācīties, un vēl katru mēnesi savi 200-250 EUR;/mēn 3 gadu garumā par mācībām aizies. Tāpēc vakar tieši naudas jautājums ļoti aktualizējās.

Nekad nebiju domājusi, ka šis jautājums būs tāds, kura dēļ varu izšķirties...

Lancaster, nē, es nebūtu ar mieru. Ja man gandrīz jāuztur pieaudzis vīrietis, tad es labāk izvēlētos vēl 1 bērnu audzināt.

Kubiete, nu izmantot jau neizmanto..es vienkārši uzņemos darīt par daudz (kā vienmēr), jo man patīk šiverēties un rūpēties par otru cilvēku. Ja es gribētu, varētu sēdēt ar kājām uz galda un neko nedarīt, puisis, es domāju, uztaisītu gan ēst, gan uztīrītu māju (tikai tas notiktu KRIETNI retāk un ēdieni būtu KRIETNI vienkāršāki :D).. par to šoreiz nav tā bēda.. bēda ir KĀ dalīt izdevumus :)

Lancaster, stulbi ir šķirties naudas dēļ. Bet šķirties tāpēc, ka tev pieriebies būt par darba zirgu, tas jau ir normāls, pamatots, saprotams iemesls.

Lēmumu tu vari pieņemt tikai pati, izsverot plusus un mīnusus, ko tev tīri morāli, psiholoģiski, "dvēselei" dod būšana vai nebūšana ar šo vīrieti.

Diskusijas mērķis kopumā bija vienkārši dzirdēt, kā šo jautājumu risina citas ģimenes/pāri

Mums nebija tā, ka apsēdāmies un sadalījām, kas par ko maksā, bet kaut kā dabīgi ir iegājusies šāda kārtībs: Vīrs maksā HipoKredītu un elektrību, es komunālos, TV+internetu (jo rēķins nāk uz manu e-pastu). Mob.sakarus katrs pats sev nodrošina. Vairāk nekādu ikmēneša obligāto maksājumu mums nav. Pārtiku kādreiz es, kādreiz viņš pērk (kā sanāk). Lielie pirkumi (sadzīves tehniks u.t.t.) parasti tiek plānoti iepriekš. Kaut kā tā- nav kašķu par naudu, katrs tērē/krāj pēc savien ieskatiem. Galvenais, lai rēķini apmaksāti :D

Lancaster, nu, es īsti negribētu tādu situāciju, bet ir svarīgi, kāpēc tā ir.

Svarīgi ir, va vīrietis pagaidām pelna mazāk, vai pelna labi, bet negrib maksāt. Vai tagad ir sākumposms, pēc kura sagaidāma izaugsme, vai vīrietis pats par šo situāciju jūtas labi, vai viņš pieliek maksimālo spēku, lai pelnītu pēc iespējas vairāk un atbalstītu Tevi utt.

Lancaster, šķiries. Viņš tev tupēs uz kakla arī turpmāk, kā jau to dara tagad. Kā becky teica - seksu tāpat var dabūt.
Autore - Tu esi lupata un esi pelnījusi šādu izturēšanos. Nākamreiz nokrati taču to ūdeni no salātlapām. :D Ir viņam cita, a Tu esi apbesījusi.

Ne tā diskusija. :D

Pa tēmu - katram pārim savs modelis pieņemamāks, jūs vēl neesat atraduši savējo.

Lancaster, te nevar tā uzreiz pateikt - šķiries. Tev pašai rūpīgi jāapsver, cik ilgi un kāpēc ir/būs šāda situācija.
Manās attiecībās ir bijis posms, kad vīrietis bija bez darba un vienīgā pelnītāja biju es. Tas gan ilga kopumā ap pus gadu, varbūt mazliet vairāk. Tas bija grūti gan man, gan viņam. Bet mēs abi apzinājāmies, ka tas ir tikai posms, kuram jātiek pāri. Es būtu muļķe, ja tad attiecības pārtrauktu.

Kaut gan ēd viņš 2x vairāk

Šis man atgādināja par manu draudzeni -recējušies jau sen, bet joprojām visus izdevumus dala uz pusēm santīms santīmā. Atnāk no veikala ar pārtikas maisu, apsēžās, paņem čeku un iekasē no otra precīzi pusi!!! Un es viņu mēdzu ķircināt ar visādiem tizliem jautājumiem, piem.- kā viņi izkontrolē, kurš apēd vairāk??? Vai arī -pārtiku precīzi uz pusēm sadala??? :D TIk tizli man tas šķiet.... viņi pat nekautrējas atgādināt otram Tu man 1.32 EUR parādā!!! :D

viņš maksā 450 EUR katru mēnesi par mācībām (un vēl 2 gadus maģistros maksās) un saka, ka nespēj mācības ar normālu, aktīvu un pilnvērtīgu darbu savienot. Tāpēc jau ir tā divējādā sajūta - jāatbalsta ir mīļotais cilvēks. Tikai es rāvos darbā arī tad, kad mācījos un varēju normāli nopelnīt.

Man ir tā sajūta, ka viņš varētu cītīgāk strādāt, ja gribētu (strādā no mājām gabaldarbus) un arī mācībās nav cītīgs - neredzu nevienu kursa darbu un uz unioversitāti aizbrauc kādu reizi nedēļā. Gan viņa darbs, gan mācības priekš manis ir tik liels noslēpums, ka nespēju tiešām paļauties uz to, ka cilvēks no sirds cenšas. Un tāpēc man zūd tā drošības sajūta.

Kad sāku par to runāt, tad es esmu ļaunā golddigere bez maz vai.

Pieaugušam vīrietim nestrādāt mācību dēļ... ir dīvaini. It sevišķi maģistros, kas būtībā ir pielāgoti tam, lai var apvienot ar darbu.
Šādā situācijā es no vīrieša prasītu mājas darbu noņemšanu no maniem pleciem un teicamas atzīmes, citādi nav ko gurķoties.

Un es tomēr negribētu šķirties.

Nevienas attiecības nav perfektas, jāsaprot, ar ko vari samierināties un ar ko nē. Es varētu samierināties ar ģimenes apgādnieka lomu uz vairākiem gadiem, ja es redzētu, ka vīrietis tiešām cenšas.

Lancaster situācijā es atbalstītu vīrieti, bet kamēr pati uz savas ādas nejūtu viņa finansiālās grūtības. Bet aprakstītajā situācijā, kad tās tomēr jūtamas, es sāktu iebilst.