nesen izlasīju viņas Je voudrais que quelqu'un m'attende quelque part (latviski nevarēju atrast, bet varētu būt - Es gribētu, ka kāds mani kaut kur gaida ) - kādi 10-12 skumji stāsti par ikdienišķiem cilvēkiem un viņu ilgām, baigi paķēra.
Esmu dzirdējusi par šo, vajadzēs izlasīt!:)
Man gan patīk franču lit. Ir viņiem, manuprāt, kaut kāds tāds īpašs stils! Kā Tu teici, raksta kaut vai par kaut kādiem
ikdienišķiem notikumiem, sīkumiem, bet tas viss ir tik niansēti.. nu piem., Gavaldai bija viens stāsts, neatceros vairs precīzi par ko, bet epizode, kur vīrietis atnāk uz satikšanos ar sievieti restorānā, pieiet no aizmugures, noliecas pie viņas skausta, gandrīz pieskaras viņai... it kā ikdienišķa ainiņa un var aprakstīt tā kā es tikko, bet tur tas bija tā, ka man vēl pēc pāris gadiem šī aina un izjūtas pilnīgi acu priekšā un zosāda.. nevaru izskaidrot, bet mani paķer!
Tas laikam ir kā ar
Amēliju, vai nu patīk, vai nu ļoti nepatīk:D